Vērtē budžetu un gaida nākamo balsojumu 0
Bloka daudzgadu budžets ir pēdējo dienu viena no aktuālākajām tēmām gandrīz visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Vērtējot iegūto un zaudēto, paveikto un nepadarīto, Eiropas līderi, politiķi, diplomāti, mediji risina spraigas debates, vainojot vai attaisnojot sarunvežus, kā arī lūkojoties uz priekšu, proti, kādas izmaiņas kopējā stāstā varētu nest gaidāmais balsojums Eiropas Parlamentā (EP).
Šokolādes eirozīmes
Kad īsi pēc pulksten pieciem jau otrās dienas pēcpusdienā ES valstu līderi beidzot bija panākuši vienošanos par bloka daudzgadu budžetu un katras valsts delegācija devās satikt savus mediju pārstāvjus, poļu žurnālistus aicināja neizvēlēties ierasto nacionālo preses konferenču telpu ES Padomes (ESP) ēkā, bet gan doties uz netālu esošo Polijas pārstāvniecību. Sākotnējais apmulsums un neizpratne, kā vēlāk klāstīja poļu kolēģi, izgaisusi brīdī, kad, ieejot zālē, ieraudzījuši ne tikai galdu, pie kura būtu jāsēžas premjerministram un finanšu ministram, bet arī lielu torti, greznotu ar šokolādes eirozīmēm.
“Šī ir laimīgākā diena manā mūžā. Un man iepriekš nav bijusi labāka iespēja kalpot savai valstij kā šajā samitā,” bez neviltota aizkustinājuma par rezultātu paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Sagriezis lielo torti, saviļņotais politiķis pats personiski pasniedzis gabalu gan savai komandai, gan pārstāvniecības darbiniekiem, gan arī žurnālistiem.
Samita rezultātā Polija kļuva par vienu no nedaudzajām ES valstīm, kas par spīti kopējā budžeta griešanai saņems vairāk naudas nekā aizvadītajā periodā, proti, ieguvums ir papildu četri miljardi eiro.
Salīdzina ar Tečeri
“Vai esat apmierināts, premjerministr?” pie līderu sarkanā paklāja pāri barjerai, kas nodala delegācijas no žurnālistiem, sauca kolēģis no “BBC”. “Jā,” nepievērsis skatienu runātājam, īsi, bet ar nepārprotamu gandarījumu sejā attrauca straujā solī aizejošais Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. Palicis nepiekāpīgs līdz galam, britu līderis bija panācis to, ko no viņa sagaidīja mājās, – principiāli grieztu ES kopējo budžetu un nosargātu britu atlaidi budžeta iemaksās. D. Kemerona uzvaras gājienu Briselē Londonā salīdzināja ar konservatīvās premjerministres Margaretas Tečeres nepiekāpīgajām naudas kaujām astoņdesmitajos gados.
Tomēr joprojām pastāv bažas par to, kāds būs tuvāk vasaras sākumam gaidāmais balsojums EP. Līdz šim lielāko politisko grupu līderi pauduši neapmierinātību ar samazināto budžetu, un, tā kā EP balsojums ir izšķirošs, tas teorētiski var beigties ar septiņu gadu naudas maka noraidīšanu un sarunu riņķa atsākšanu no jauna.
Pārmet cieņas trūkumu
Bez marša un prieka zalvēm mājās no Briseles sagaidīja citu ietekmīgas valsts līderi – Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Britu prese Francijas galvu bija pamanījusies nosaukt par snobu, jo viņš nebija ieradies uz sarunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Lielbritānijas premjerministru D. Kemeronu, bet pašmājās asāko kritiku F. Olands izpelnījās nevis skaitļu dēļ un par to, cik naudas septiņos gados Francijas makā iekritīs, bet gan par to, ka nebija spējis izpelnīties pārējo līderu pietiekamu cieņu un respektu, – kā prezidents, kurš nupat tik drosmīgi bija pavēlējis armijai ieiet Mali, pakļāvās britu spiedienam par Eiropas budžeta samazināšanu. “Tas nebija no manis atkarīgs,” pēdējā preses konferencē pēc sanāksmes beigām taisnojās manāmi sašļukušais F. Olands.
Taču eirooptimistiskā franču prese steidzās kritizēt ne tikai savu prezidentu, bet netaupīja pārmetumus arī visai ES līderu kopai, saucot politiķus par “zaudētāju baru”, jo diskusijas notikušas atrauti no Eiropas strukturālajām problēmām un visasākais grieziens skāris budžeta attīstības daļu.
Pārdzīvo par tiešmaksājumiem
Ne priecīga, ne bēdīga par pieņemto budžetu ir samita namamāte Beļģija. Kopējos skaitļos saņemot mazāk nekā pērnajā periodā, Beļģija ir priecīga, ka vairāk nekā 100 miljonu eiro izdevies iegūt papildus atbalstam reģioniem – Ljēžai un Limburgai, kur lielu rūpnīcu slēgšanas dēļ draud pamatīgs bezdarbs un ievērojamas sociālas problēmas. Beļģija nav apmierināta, ka uz Baltijas valstu rēķina samazināti tiešmaksājumi pašmāju lauksaimniekiem, un arī kopumā par to, ka ES budžets griezts, jo uzskata, ka ES kopējās interesēs būtu dāsnāks naudas maks. Beļģijas eiroparlamentārieši patlaban ir noskaņoti balsot pret daudzgadu budžetu, taču arī gaida, kā līdz tam risināsies parlamenta un ESP priekšsarunas.
Papildu nauda bezdarbam
Visai pozitīvā noskaņojumā no Briseles atgriezās arī Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs. Ieturot piesardzīgu toni, proti, ka vienmēr varēja arī labāk, Spānijā atzina, ka viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir saņemtais apsolījums no ES par vairākiem miljardiem eiro bezdarba mazināšanai, kas valstī draud sasniegt katastrofālus apmērus. No visas summas viens miljards eiro būs paredzēts īpaši jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Spānijai šis ir īpašs budžeta periods, jo septiņu gadu cikla nogalē Spānija pati kļūs par maksātājvalsti ES budžetā. Tādēļ tagad samazināts budžeta apjoms un līdz ar to mazākas kopējās iemaksas Spānijai ir visai izdevīgs fakts.
Spānijas labējais premjerministrs M. Rahojs pēc sarunām Briselē neslēpa bažas par to, kāds būs balsojums EP. “Ja tas būs aizklāts, tad daļa deputātu varētu balsot pret,” tā norādījis M. Rahojs.
Viena no pēdējām pie ES līderu vairāk nekā diennakti ilgo sarunu galda palika Bulgārija. Tas vainagojās ar iekļūšanu to četru ES valstu vidū, kas saņems vairāk ES naudas nekā iepriekšējā budžeta ciklā. Taču Bulgārijas delegācija par spīti tam izpelnījās visai asu kritiku pašmājās par to, ka summas rēķinātas saskaņā ar Bulgārijas inflāciju un, pārvērsta nacionālajā valūtā levās, nauda ir krietni mazāka.
Viedokļi
Kā varētu balsot Eiropas Parlaments?
Martins Šulcs, Eiropas Parlamenta prezidents: “Tiem Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, kuri prasa slēgto balsojumu, ir savi iemesli. Un šie iemesli ir skaidri zināmi – uz parlamentāriešiem ir liels spiediens. Politisko grupu līderi uzskata, ka viņiem ir jāaizstāv savi deputāti un jāļauj viņiem balsot brīvi.”
Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts, “Vienotība”: “Pastāv diezgan liela iespēja, ka Eiropas Parlaments ES budžetu neakceptē. Latvija būtu ieinteresēta bloķēt budžeta balsojumu tādā gadījumā, ja būtu liela ticība, ka mēs pēc tam saņemtu vairāk naudas.”
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: “Mēs saņemam ziņas no parlamenta priekšsēdētāja Martina Šulca, ka varētu būt slēgts balsojums, kas, manā skatījumā, pilnīgi neder. Balsojot par naudu, Eiropas un tajā skaitā Latvijas pilsoņiem ir jāzina, kā viņu deputāti lemj.”
