Vērsīsies pret Krievijas draudiem 4
Ziemeļatlantijas pakta organizācijas samitu, kas vakar sākās Velsā, tās ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens nodēvēja gan par “vēsturisku”, gan “kritisku”.
Krievijas izvērstās agresijas dēļ Ukrainā drošības situācija Eiropā piedzīvo vienu no pēdējo gadu desmitu lielākajiem izaicinājumiem. Ar kareivīgiem paziņojumiem klajā nākuši vairāki Krievijas politiķi. Apliecinot rūpes par Baltijas aizsardzību, šonedēļ Tallinu apmeklēja ASV prezidents Baraks Obama. Baltā nama saimnieka politiskos signālus papildina arī praktiski soļi – NATO lemj par alianses austrumu valstu aizsardzībai paredzētu ātrās reaģēšanas vienības izveidi.
Tallinā ieskandina Velsas samitu
Obamas runa Igaunijas galvaspilsētā kļuva par redzamāko viņa apmeklējuma notikumu. Jau vairāk nekā divas stundas pirms uzrunas pie Tallinas centrā esošās “Nordea” koncertzāles, virs kuras riņķoja armijas helikopters, pulcējās vairāki simti cilvēku. Viņu vidū pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, politiķi, militārpersonas un studenti. Uzrunā Obama vairākkārt apliecināja gan ASV, gan NATO stingro apņēmību nepieciešamības gadījumā aizsargāt Baltijas valstis. “Jūs reiz zaudējāt savu neatkarību. Ar NATO jūs to vairs nekad nezaudēsiet,” uzsvēra ASV prezidents, izpelnoties skaļas ovācijas zālē.
Tallinā Obama nevairījās asi vērsties pret Kremļa politiku, par nepieņemamu nosaucot “nelegālo Krimas aneksiju”. ASV prezidents arī atklāti paziņoja, ka Ukrainas austrumos karojošos kaujiniekus ar ieročiem un bruņojumu apgādā Krievija.
Spēcīgs signāls Baltijas drošībai
“Obama skaidri parādīja, ka ASV ļoti atbalsta Baltijas valstu drošību un par to nevienam nedrīkst būt šaubu,” Savienoto Valstu prezidenta uzrunu novērtēja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš. Savukārt Igaunijā dzīvojošais Spānijas žurnālists Pablo Veirats, kurš studējis politikas zinātni, pēc Obamas uzrunas atzina, ka noticēja ASV prezidenta vēstij. “Es domāju, ka Obama skaidri pateica, ka Baltijas valstis ir aizsargātas,” atzina Obamas uzrunas klausītājs. Viņš arī nocitēja ASV prezidenta Eiropas lietu padomnieka Čārlza Kupčana pagājušajā nedēļā paziņoto: “Krievija, pat nedomā aiztikt Igauniju vai kādu citu Baltijas valsti tādā pašā veidā, kā tu aiztiec Ukrainu.” Tikmēr starptautiskās politikas students Tomass no Igaunijas priecājās, dzirdot Obamu sakām, ka Baltijas valstu galvaspilsētu aizsardzība ir tikpat svarīga kā Berlīnes, Londonas un Parīzes aizsardzība.
Obamas Igaunijas uzrunu atzinīgi novērtēja arī politiskie apskatnieki Savienotajās Valstīs. “Tiešā vēsts, ko trešdien dzirdējām Tallinā, ir asākā valoda, ko pret Krieviju lietojis kāds ASV prezidents, kopš Ronalds Reigans norāja “ļaunuma impēriju”,” atzina ASV politiskais apskatnieks un bijušā prezidenta Džordža Buša runu autors Deivids Frams. “Vienu pēc otra Obama atmaskoja Putina melus. Viņš stingri apliecināja igauņiem – un visiem NATO jaunajiem sabiedrotajiem –, ka sākt karu pret viņiem nozīmē sākt karu pret ASV,” savā publikācijā vietnē “theatlantic.com” Baltā nama saimnieka teikto novērtēja Frams.
Veidos ātrās reaģēšanas spēkus
Obamas Tallinas runā izgaismotie Krievijas draudi dominē arī NATO virsotņu apspriedē Velsā. Krievijas draudu dēļ kā Obama Tallinā, tā Rasmusens Velsā solīja “redzamāku” padarīt sabiedroto valstu klātbūtni Eiropas austrumos. Visticamākais, ka NATO samitā dalībvalstis vienosies par jaunas ātrās reaģēšanas vienības izveidi, kuras uzdevums būs parūpēties tieši par alianses austrumos esošo valstu aizsardzību, tajās rotācijas kārtībā izvietojot NATO valstu karavīrus. “Paredzams, ka šī vienība aptvers Baltijas valstu, Polijas un Rumānijas teritoriju. Šajā vienībā kopā varētu būt 10 tūkstoši karavīru, no kuriem, kā pagaidām tiek runāts, sešsimt karavīru varētu būt Latvijā. Tas nozīmē to, ka visdrīzāk Latvijas teritorijā atradīsies sabiedroto valstu karavīri,” pastāstīja Bērziņš. Vienlaikus viņš skaidroja, ka NATO neveidos jaunas bāzes Baltijā, bet uzlabos līdzšinējo infrastruktūru.
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors arī atklāja, ka akadēmiskā līmenī noris diskusijas par to, ka uz valstīm, kuras aizsardzības jomai tērē mazāk nekā divus procentus no iekšzemes kopprodukta, nākotnē varētu vairs neattiecināt NATO līguma 5. pantu. “Neskatoties uz to, ka šobrīd politiskā līmenī šai idejai nav atbalsta, nevar izslēgt, ka kādu dienu tāds varētu būt. Tāpēc es domāju, ka Latvijai vajag ļoti nopietni meklēt veidus, kā ātrāk paaugstināt aizsardzības budžetu,” sacīja Bērziņš, kura aprīlī publicētais pētījums “Krievijas jaunās paaudzes karadarbība Ukrainā: ietekmes uz Latvijas aizsardzības politiku” izpelnījies arī starptautisko atzinību.
Krievijai atsaka ”Mistral”, Ukrainai sola sadarbību
NATO virsotņu apspriedes priekšvakarā Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka viņa valsts tomēr nepiegādās Krievijai divus desantkuģus “Mistral”. “Krievijas nesenās darbības ir pretrunā Eiropas drošības pamatiem,” lēmumu apturēt “Mistral” piegādi Krievijai pamatoja Olands.
Vakar vakarā alianses līderi tikās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš arī ieradies Velsā. Rasmusens solīja spert “konkrētus soļus”, lai palīdzētu Kijevas valdībai. Savukārt ASV jau paziņojušas, ka uz Ukrainu sūtīs 200 karavīrus no gaisa desanta brigādes, kuri no 13. līdz 26. septembrim piedalīsies militārajās mācībās “Rapid Trident 14”.
