Vēršas Satversmes tiesā ar prasību atcelt solidaritātes nodokli 4
Vairāki uzņēmēji un uzņēmumi Satversmes tiesā apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Pēc LTRK aicinājuma vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Kā informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST līdz 28.jūlijam jāpieņem lēmums par to, vai ierosināt lietu vai atteikties to darīt.
Prasība pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas valdības deklarācijā un dažādos normatīvajos dokumentos, bet kurus likumdevējs ir ignorējis, norāda biedrības vadītājs Jānis Endziņš.
“Solidaritātes nodokļa ieviešana neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējas par reputāciju un tēlu,” norāda Endziņš.
LTRK vērš arī uzmanību uz to, ka Latvijā katastrofāli trūkst lielo algu saņēmēju, kuri ne tikai nomaksā vairāk nodokļu, bet arī ir daudz maksātspējīgāki, tādējādi ceļot visu valsts labklājību kopumā.
“Tas, kurš vairāk saņem, parasti arī vairāk tērē, tādā veidā stimulējot ekonomiku un algu pieaugumu. Mums jāvirzās uz to, lai šādu lielo algu saņēmēju būtu vairāk,” norādīja Endziņš.
LTRK arī akcentē, ka likuma anotācijā nav aprēķina, cik lieli būs valsts un pašvaldību kā darba devēju izdevumi. Jaunais nodoklis būtu jāatspoguļo ne tikai budžeta ienākumu, bet arī izdevumu pusē, pretējā gadījumā iezīmētā pozitīvā ietekme uz budžetu un sabiedrības labklājību izskatās pārspīlēta.
“Mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, tomēr netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis, ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālistus, kuri pilnīgi legāli tiks nodarbināti citās valstīs,” rezumēja LTRK vadītājs.
Jau ziņots, ka šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Kā norāda Finanšu ministrijā (FM), 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Solidaritātes nodokļa ieņēmumi par šo gadu būs zināmi tikai nākamgad.
