Vēršas pret teroristu naudas makiem 1
Laikā, kad Berlīne atgūstas no šoka pēc vardarbības Ziemassvētku tirdziņā, Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi stingrākus noteikumus, lai apkarotu terorisma finansēšanu. Komisijas priekšlikumā ir virkne nosacījumu, kas ļauj vieglāk iestāties kriminālatbildībai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Iecerēts, kas tas ļautu atbildīgajām iestādēm visā Eiropā vieglāk saukt pie atbildības noziedzniekus un teroristus un piespriest cietumsodu.
Vienoti likumi apgrūtinātu slēpšanos
Briseles iecere ir visās ES dalībvalstīs paredzēt vienādu noteikumu minimumu, kas definēs noziegumu un sankcijas, ja notikusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Tas varētu palīdzēt novērst nepilnības, kādas noziedznieki izmanto, ņemot vērā atšķirības dažādajos dalībvalstu likumos. Direktīva paredz kopīgus nosacījumus, lai novērstu šķēršļus pārrobežu tiesas un policijas sadarbībai, kas izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu darījumus.
Uzmanīs skaidras naudas darījumus
EK publiskojusi arī jauno regulu par skaidras naudas kontroli. Tā paredzēs stingrāku skaidras naudas kontroli personām, kas ieceļo vai izceļo no ES ar 10 000 eiro vai vairāk skaidrā naudā. Likums arī pilnvarotu iestādes rīkoties gadījumos, ja summa ir mazāka par muitas deklarācijas robežvērtību, tomēr pastāv aizdomas par noziedzīgām darbībām, kā arī uzlabos informācijas apmaiņu starp iestādēm un dalībvalstīm.
Savukārt muitai būs brīvākas rokas pārbaudīt skaidras naudas sūtījumus pasta pakās vai kravas pārvadājumos, kā arī vērtīgas preces, piemēram, zeltu.
Regula arī dos iespēju ātri iesaldēt teroristu finanšu līdzekļus un konfiscēt viņu aktīvus. To noteiktu vienotas tiesības visās dalībvalstīs, ļaujot, piemēram, atbildīgākajām iestādēm operatīvi sazināties un samazināt birokrātiju, kas ļautu lēmumu pieņemt pēc iespējas īsākā laikā.
Beļģija atklājusi naudas tīklu
Dalībvalstis, īpaši tās, kuras visvairāk skārusi terorisma ēna, jau tagad pašas cenšas rūpīgāk izmeklēt naudas plūsmas ceļus.
Beļģijas varas iestādes apgalvo, ka ir izsekojušas vismaz desmit miljonu eiro lielas naudas ceļam. Tā bijusi paredzēta teroristu finansēšanai. Pie šāda atklājuma iestādes nonākušas, sadarbojoties ar bankām. Finanšu starpnieces bijušas arī dažādas nevalstiskās organizācijas, kas īpaši radītas teroristu atbalstīšanai. Par to bīstamību pirms neilga laika savā ziņojumā brīdināja arī Eiropas Parlaments. Desmit miljoni eiro, kas šādi ceļojuši cauri Beļģijas bankām, pēc varas iestāžu sacītā, ir rekordliela summa salīdzinājumā ar situāciju pirms pieciem gadiem. Visi dati ir nodoti tiesai.
Cer uz Maltas prezidentūru
EK norāda, ka pēdējie notikumi, kas satricinājuši Eiropu, ir pierādījuši, ka teroristi izmanto dažādus apkārtceļus, lai apietu esošos likumus. Piemēram, naudu, ko sūta pastā vai pakās, parasti deklarē muitas standarta procedūrās, kas ekspertiem liedz tās ceļus uzzināt precīzāk. Arvien populārāks kļūst arī zelts, kas arī nav pakļauts stingrākām finanšu kontrolēm, jo to neuzskata par naudu.
Šis EK piedāvājums tagad nonāks uz Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta galda un pakļausies ierastajai procedūrai, proti, visām iesaistītajām pusēm būs jāvienojas un jābalso par gala variantu. EK izteikusi cerību, ka Maltas prezidentūra, kas stafeti pārņems nākamā gada sākumā, spēs rīkoties pietiekami efektīvi, lai vienošanos panāktu jau gada pirmajā pusē.
