Vēršas FKTK, lai pārbaudītu informāciju par “Olainfarm” 0
Investoru un mazākuma akcionāru biedrība (IMAB) jau atkārtoti vēršas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt informāciju, vai par uzņēmuma līdzīpašnieku slēpti nav kļuvis Repharm grupas patiesā labuma guvējs Andrejs Leibovičs. Pagājušajā nedēļā, publiskojot savas pretenzijas uz Signes Balderes-Sildedzes meitas Annas Emīlijas Maliginas īpašumā esošajām Olainfarm akcijām un daļām Olmafarm, piepildījušies IMAB brīdinājumi par Repharm patiesajām interesēm farmācijas uzņēmumā, vēstīts vietnē “jauns.lv”.
Turpat arī vēstīts, ka izskanējusī informācija vēl ticamākas padarot iepriekš pieejamās ziņas par Nikas Saveļjevas īpašumā esošo Olainfarm akciju un Olmafarm daļu nonākšanu Andreja Leiboviča kontrolē.
IMAB atkārtoti vēršas FKTK ar līgumu pārbaudīt aizdomas par slēptas ietekmes iegūšanu publiskajā akciju sabiedrībā. Pie IMAB ir vērsies AS Olainfarm akcionārs ar iesniegumu par ļoti satraucošu maksātnespējas administratoru un advokātu grupu, kura slēpti ieguvusi būtisku ietekmi AS Olainfarm, cenšas nepieļaut sekmīgu akcionāru sapulču norisi, mēģina nepieļaut dividenžu izmaksu. Pēc akcionāra sniegtās informācijas ir ļoti daudzi netieši un daļēji arī tieši pierādījumi, kas norāda, ka šo maksātnespējas administratoru un advokātu grupu organizē RePharm grupa un ļoti ticams, ka arī tās patiesā labuma guvējs ir Andrejs Leibovičs.
Par šiem faktiem akcionārs ir vērsies pie kapitāla tirgus uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), bet, lai gan ir pagājis jau mēnesis, likuma noteiktajā termiņā nav saņemta ne FKTK atbilde, nedz arī ievērotas kādas aktīvas rīcības no tirgus uzrauga puses.
Akcionāra iesniegumā norādītie fakti ir ļoti satraucoši un parāda ļoti nopietnus pārkāpumus, kurus pret Latvijas biržā vadošo uzņēmumu AS Olainfarm veic slēpts personu grupējums. Tas, ka tiek ilgstoši pieļauti klaji Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumi no slēptas organizētas grupas puses, nodara kaitējumu Latvijas vērstpapīru tirgum kopumā. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas akciju tirgus uz Eiropas Savienības citu valstu fona un arī uz Baltijas valstu fona ir nožēlojams – stabili ieņemam pēdējo vietu. Tas arī nav nekāds brīnums, jo lielākā daļa akcionāru, kuri nodrošina investīciju plūsmu biržā, ir mazākuma akcionāri – gan tiešie investori, gan arī caur fondiem, bankām un investīciju brokeriem organizēti nelielie investori. Ja kādā valstī ilgstoši un nesodīti tiek pieļauts, ka pret mazākuma akcionāriem sistemātiski tiek vērstas nelikumīgas, viņu tiesību un interešu aizskarošas darbības, tad, protams, investori izvēlas citus tirgus, kur investēt. Tādus finanšu un kapitāla tirgus, kur mazākuma akcionāru intereses un tiesības tiek reāli aizsargātas, vēstīts “jauns.lv”.
Akcionāra iesniegumā FKTK apkopotie fakti kopā ar IMAB rīcībā agrāk nonākušo informāciju par sastāvā līdzīgas maksātnespējas administratoru un advokātu grupas mēģinājumu viltot AS Olainfarm dalībnieku sapulci 2020. gada janvāri vedina domāt, ka tās ir sistemātiskas darbības ilgstošā laika periodā, lai iegūtu kontroli pār AS Olainfarm. Interneta vidē publiskotā AS Olainfarm īpašnieka V. Maligina mantinieces Nikas Saveļjevas pilnvara Andrejam Leibovičam rosina domāt, ka viens no AS RePharm patiesā labuma guvējiem Andrejs Leibovičs ir tas, kurš ir slepus ieguvis būtisku ietekmi AS Olainfarm un ir ļoti ticams, ka viņš ir tas, kurš organizē vai iedvesmo dažādas darbības, lai iegūtu kontroli pār šo farmācijas uzņēmumu. Biedrības ieskatā ir maz ticams, ka Andrejs Leibovičs rīkotos viens pats, jo uzskaitītajos faktos redzams, ka būtisku lomu ir spēlējusi arī RePharm grupai piederošā AS Rīgas Farmaceitiskā Fabrika.
Beidzamie pieejamie Uzņēmumu Reģistra dati par šiem uzņēmumiem rādīja, ka to patiesā labuma guvēji bija vesela virkne personu, kur A. Leibovičs bija tikai viens no tiem. Tā kā pēdējā laikā nav bijuši nekādi paziņojumi par RePharma īpašnieku maiņu, tad IMAB ieskatā nav pamata domāt, ka patiesā labuma guvēji būtu mainījušies, tas ka, UR datos 2021. gadā tie vairs netiek uzrādīti, IMAB ieskatā rāda, ka palikušas tās pašas personas, kas izvēlējušās slēpties un darboties slepus.
IMAB nav šaubu par to, ka neziņošana par būtiskas ietekmes iegūšanu biržā kotētā uzņēmumā ir likumpārkāpums. 2020. gada janvāra AS Olainfarm akcionāru sapulces viltotāji bija gājuši soli tālāk – lai mēģinātu iegūt kontroli pār AS Olainfarm, viņi viltoja akcionāru sapulci. Zemgales rajona tiesa 2020. gada 20. aprīļa spriedumā atzina, ka šīs grupas organizētā “2020. gada 24. janvāra AS “Olainfarm” ārkārtas akcionāru sapulce” ir nelikumīga.
Šāda akcionāru sapulces viltošana IMAB un daudzu akcionāru ieskatā jau ir kriminālnoziegums. FKTK saņemto informāciju par šo sapulces viltošanu jau 2020. gada pavasarī ir nosūtījusi policijai izmeklēšanai. Pēc IMAB rīcībā esošām ziņām policijas izmeklēšana pret Nikas Saveļjevas pilnvaroto personu Andreju Saveļevu un viņa līdzdalībniekiem akcionāru sapulces viltošanā turpinās. Ļoti ticams, ka šim akcionāru sapulces viltošanas mēģinājumam ir tas pats patiesā labuma guvējs, kas 2020. gada septembra sapulces maksātnespējas administratoru un advokātu grupai, kura cita starpā centās nepieļaut dividenžu izmaksu.
Saliekot šīs ziņas un citu informāciju kopā, tai skaitā arī informāciju, ka RePharm grupas sastāva esošā AS Rīgas Farmaceitiskā fabrika nesen ir publiski pieteikusi pretenzijas uz V. Maligina mantiniecei Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošām AS Olainfarm akcijām, rodas ļoti pamatotas aizdomas, ka runa ir vairs nevis tikai par slēptas būtiskas ietekmes iegūšanu, bet gan par to, ka A. Leibovičs un viņa partneri caur savām ietekmes personām īsteno slēptu pilnīgas kontroles iegūšanu pār Latvijas biržas nozīmīgāko uzņēmumu AS Olainfarm.
Ņemot vērā aprakstītā grupējuma īstenotās metodes un paņēmienus, kas IMAB ieskatā ir gan nelikumīgi, gan, ļoti iespējams, arī pārkāpj krimināllikumu, tad vietā ir jautājums: Vai Andrejs Leibovičs ar partneriem vada noziedzīgu vai tikai nelikumīgu grupējumu, kurš cenšas pārņemt kontroli pār AS Olainfarm?
Tā ir situācija, kuru mūsu tirgus uzraugam un tiesībsargājošām iestādēm nekādi nevajadzētu pieļaut, un mēs gaidām aktīvu rīcību gan akcionāru, gan visa Latvijas akciju tirgus aizsardzībai pret nelikumīgām darbībām.
