Vēršanās pret negodīgiem namsaimniekiem notiks uz iedzīvotāju rēķina 0
9. jūlijā Saeima lemšot par tiešajiem norēķiniem par siltumu, ūdeni, atkritumiem utt. Sanāk tā – vienas kvīts vietā saņemsim vairākas, tātad bankā būs jāmaksā komisijas maksa par katru kvīti atsevišķi. Beigās pensijas pielikums nesegs šo tiešo maksājumu izdevumus. Ar vienu roku dod, ar otru ņem. Alfons Oskars Jansons Rīgā
Par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem turpmāk iedzīvotāji varētu maksāt šo pakalpojumu sniedzējiem vai tāpat kā līdz šim – namu apsaimniekotājiem. To paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumi, kurus šonedēļ Saeimā pieņēma otrajā lasījumā.
Par šādiem likuma grozījumiem līdz galam gan vēl nav izlemts, Saeimā tos vēl skatīs trešajā lasījumā. Ja tos pieņems, tad grozītais likums stātos spēkā šā gada 1. oktobrī.
Savukārt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuri agrāk par komunālajiem pakalpojumiem maksāja apsaimniekotājam, līdz 2014. gada 28. februārim būtu jāizlemj, kam turpmāk maksāt – apsaimniekotājam vai tieši pakalpojuma sniedzējam.
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka, pieņemot šādus likuma grozījumus, namu apsaimniekotājiem būs mazāk darba. Viņš arī neiebilst pret iedzīvotāju izvēli, ja tāda patiešām tiek piedāvāta. Taču mulsina pašreizējā likuma grozījumu redakcijā iekļautais noteikums: ja nama iedzīvotāji nelemj par turpmāko maksājumu kārtību, tad stājas spēkā šie tiešie norēķini. “No līdzšinējās pieredzes zinu, ka daudzu namu iedzīvotāji nespēj vienoties par siltināšanu un citiem ar nama apsaimniekošanu saistītajiem pasākumiem. Šaubos, vai tagad viņi to spēs, sevišķi daudzstāvu namos ar lielu dzīvokļu skaitu,” spriež Ģ. Beikmanis.
Kā varot noprast, likuma grozījumu autori grib panākt, lai iedzīvotāju maksāto naudu par komunālajiem pakalpojumiem negodīgi namu pārvaldnieki nepaturētu sev vai neizmantotu citām nama apsaimniekošanas vajadzībām, tādējādi vairojot iedzīvotāju parādus.
Cita starpā likuma grozījumi nosaka pārvaldnieka pienākumu nekavējoties pārskaitīt no iedzīvotājiem saņemtās summas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr, viņaprāt, ar šādiem likuma grozījumiem nevarēs atrisināt parādu problēmu. Turklāt negodīgu namu pārvaldnieku, kuru vainas dēļ iedzīvotājiem rodas parādi, nemaz neesot tik daudz.
Pēc Ģ. Beikmaņa domām, tiešie maksājumi iedzīvotājiem varot sadārdzināt pakalpojumus. Pirmkārt, sadārdzinājumu var izraisīt siltuma vai cita komunālā pakalpojuma sniedzēja izrakstītie rēķini katram dzīvoklim atsevišķi. Otrkārt, cilvēkiem, kuri norēķinos neizmanto internetu, bet dodas maksāt uz banku, būs jāmaksā par katru bankas kvīti atsevišķi. “Ja par kādu pakalpojumu jāsamaksā piecdesmit santīmi, tad banka paņems latu par savu pakalpojumu. Ja viena rēķina vietā cilvēks dosies uz banku ar pieciem, tad par katru maksās bankai atsevišķi,” viņš piebilst.
Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis uzskata, ka patiesībā likums nepiedāvā nekādu izvēli iedzīvotājiem. “Ja iedzīvotāji – nama dzīvokļu īpašnieki – nevienosies par citu norēķinu kārtību, tad būs spēkā tiešie norēķini ar visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem,” viņš skaidro.
Viņaprāt, iedzīvotājiem tie sadārdzinās pakalpojumus, jo šo pakalpojumu sniedzējiem pieaugs tā sauktie administratīvie izdevumi – patērēto siltumu katram dzīvoklim daudzstāvu namā rēķinās atsevišķi.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā esot izrēķinājuši, ka par siltumu, ūdeni un citiem komunāliem pakalpojumiem vienam vidēji lielam dzīvoklim tiešo norēķinu kārtība radītu papildu izdevumus līdz 120 latiem gadā.
Tādējādi parādi par siltumu, kas jau pašlaik iedzīvotājiem ir vairāki desmiti miljonu latu, pieaugs vēl vairāk.
A. Akermanis uzskata, ka likuma grozījumu trešajam lasījumam Saeimā jāvirza cits priekšlikums: ja nama iedzīvotāji nav izlēmuši par tiešajiem maksājumiem, tad norēķini būtu veicami tāpat kā agrāk – ar nama pārvaldnieka starpniecību.
Viedokļi Linda Rence, AS “Rīgas siltums” Informācijas daļas vadītāja: “Dzīvokļu īpašnieku pasargāšanai no negodīgiem apsaimniekotājiem varētu paredzēt arī citus mehānismus, tostarp stingrāku apsaimniekotāju kontroli, reģistrus, garantijas depozīta ieviešanu, obligātu mājas uzkrājumu veidošanu un citus pasākumus. Runājot par centralizēto siltumapgādi Rīgā, investīcijas tiešo maksājumu sistēmas izveidei var pārsniegt vienu miljonu latu. Tiktu izveidota jauna administratīvā struktūra, kam nepieciešami datori, programmatūras nodrošinājums, personāls, parādu administrēšanas sistēma utt. Uzņēmumam ir jāveido un jāuztur datubāzes par klientiem (dzīvokļiem), lai uzskaitītu un sadalītu siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens patēriņam dzīvokļos utt. Iedzīvotājiem šīs ikmēneša izmaksas uz 1 m2 varētu sasniegt pat 5 santīmus. Tā par 50 m2 lielu dzīvokli par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 2,50 lati, kas gadā veidotu 30 latus.”
Andris Rāviņš, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs: “Jelgavā patlaban darbojas abas sistēmas – par virkni pakalpojumu to sniedzēji izraksta rēķinu saviem klientiem un arī apsaimniekotāji izraksta rēķinus. Mēs atbalstām šīs kārtības saglabāšanu. Ir arī jādod iespēja pakalpojumu sniedzējam rēķina izrakstīšanas izmaksas iekļaut pakalpojuma cenā, kas ne vienmēr ir iespējams. Jaunas kārtības izveide prasīs papildu naudu, un par to maksās pakalpojumu saņēmēji, tāpēc uzspiest viņiem papildu izdevumus nebūtu pareizi.” Uzklausījis Uldis Graudiņš |
