“Vēršanās pret krievu valodu tieši apdraud Latvijas drošību” – žurnālista viedoklis par Saeimas lēmumu raisa vētrainas diskusijas 464
Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda. Noteikts, ka turpmāk kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās. Lēmums izpelnījies pretrunīgas reakcijas.
Žurnālists Sandris Točs sociālajos tīklos dalījies ar savu viedokli par pieņemto lēmumu: “Šodien Saeima aizliedza krievu valodu bankomātos! Ja valodu aizliegumi būtu domāti latviešu valodas aizsardzībai, tad būtu jāplāno arī angļu valodas aizliegums. Tā nav latviešu valodas aizsardzība – tā ir vēršanās pret vienu konkrētu valodu, kas pārkāpj taisnīguma principu, jo krievu valoda ir ļoti liela Latvijas pilsoņu skaita dzimtā valoda. Vēršanās pret krievu valodu tieši apdraud Latvijas drošību. Jo krieviski runājošo aizsardzība ir tēze, ar ko Putins pamato iebrukumu Ukrainā.
Potenciāls iebrukums Latvijā arī var tikt pamatots ar krieviski runājošo aizsardzību. Tāpēc vēršanās pret vienu konkrētu valodu ir nevis Latvijas drošības palielinājums, bet tiešs apdraudējums. Nav saprotams, kāpēc Latvijas politiķi tik neapdomīgi piepilda Putina diskursu, ar ko var tikt pamatots uzbrukums Latvijai. Turklāt veidā, kas nevairos simpātijas Eiropā un ASV, kur valodas neaizliedz. Tas x stundā Rietumos var radīt attieksmi – “paši vainīgi”!”
Viņš ar savu viedokli sabiedrībā izpelnījies asu kritiku, tomēr netrūkst arī cilvēku, kas to atbalsta.
LU profesors Ringolds Balodis komentējis ierakstu, norādot: “Nu tas ir sviests. Vienīgais izskaidrojums ir pārspīlēta cenšanās izrādīt… Jā ko izrādīt? Laikam jau patriotismu. Savā laikā arhibīskaps Jānis Vanags teica, ka viņaprāt vienīgais veids, kā latvieši izprot patriotismu ir naids pret krieviem. Un protams tas ar joni uzlabo iekšējo valsts mikroklimatu ar nacionālo minoritāti – krieviem. Pat krievu laikos tā nerīkojās ar latviešu valodu. Šāda ideja ir iracionāla un vērsta uz nacionāla naida kūdīšanu. Un ideja nāk no Saeimas budžeta komisijas, kurai jādomā par valsts finansēm!?”
“Man vienkārši trūkst vārdu….kad Latvijā cilvēki sāks saprast, ka mākslīgi tiek kurināts naids? Un to dara mūsu valdība? Ja valoda būtu pie vainas visam, tad vācu valodas nebūtu vispār pēc Otrā pasaules kara,” piebilst vēl kāda ieraksta komentētāja.
“Nevēršanās pret krievu valodu ir vērtējama kā līšana lielā brāļa paka*ā,” uz žurnālista viedokli tērzēšanas platformā “X” reaģē lietotājs ar segvārdu Andris.
Savukārt “X” lietotājs ar segvārdu “Viedoklis par politiku” savos izteikumos bijis skarbāks: “Pirmšķietami viena no LPV radikalizācijas problēmas figūrām ir Sandris Točs. Paralēli parastajiem mītiem un Krievijas naratīvam – pēc bankomātu balsojuma tas latviešiem draudēja ar Krievijas karaspēku, ja jūs kalpi nedarīsiet tā kā Točs vēlas. Ar kādu karaspēku Toč? To, kuru mēs šobrīd izgriežam Ukrainā kā sēnes?”
Arī Saeimas deputāta palīdze Maija Armaņeva publicējusi līdzīgu viedokli, kādu paudis žurnālists Sandris Točs: ” Saeimā nobalsoja pret krievu valodu bankomātos. Interesanti, ka daudzi ukraiņi, kuri dzīvo Latvijā, paši ikdienā lieto krievu valodu. Taču šis ir kārtējais balsojums, lai JV un NA aizmālētu acis tautai ar it kā svarīgām problēmām valstī (varētu padomāt, lielāku problēmu nav). Kaut gan šeit nav runa tikai par bankomātiem un visi, kas balsoja, to ļoti labi zina. PERSONĪGI ES NEATBALSTU VĒRŠANOS PRET VIENU KONKRĒTU VALODU! Спасибо за ваше внимание.”
Žurnālists Krišjānis Kļaviņš publicējis atbildi Maijai:
“Maija, mīliet krieviju krievijā, nevis Latvijā. Šeit ir Latvija, bija Latvija un vienmēr būs Latvija. Šeit nekad nebūs krievija, lai kā jūsu partijas kuratoriem un patiesā labuma guvējiem to gribētos.”
Jau ziņojām, ka kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.
Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli, proti, pēc Latvijas Bankas aptaujas “Maksājumu radars” datiem, 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi veidoja vidēji 23% no ikdienas maksājumiem.
Finanšu ministrijā (FM) skaidrojusi, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tostarp pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.
Kopumā kopš 2013.gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits Latvijā ir sarucis par 91,5%. Pēc Latvijas Bankas datiem, 2013.gada beigās klientu apkalpošanas vietu skaits kredītiestādēm bija 319 vietas, savukārt 2023.gada maijā – 77 vietas, no tām skaidrās naudas izmaksas nodrošināja 27 klientu apkalpošanas vietās.
Neskatoties uz to, ka kredītiestāžu bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas avotu, arī to skaits samazinās. Pēc “The European Association for Secure Transactions” (EAST) publicētajiem datiem par situāciju 2023.gada 30.jūnijā, Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Vai uzskati, ka vēršanās pret krievu valodu apdraud Latvijas drošību?
