Foto – LETA

Bijušais Latvijas futbola izlases uzbrucējs un pašreizējais čempionvienības “Liepāja” prezidents Māris Verpakovskis neatbalsta nevienu no Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidātiem.
Kā zināms, šobrīd LFF prezidenta amatam ir divi kandidāti – pašreiz šajā amatā esošais Guntis Indriksons un kādreizējais šīs organizācijas preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš. Abi kandidāti tiek vērtēti pretrunīgi. Indriksonam, kurš LFF vada kopš 1996.gada, tiek pārmests par finanšu līdzekļu izšķiešanu. Savukārt Kļaviņu, kurš bijis iesaistīts totalizatoru skandālos, LFF varētu nemaz nepielaist prezidenta vēlēšanām, taču pagaidām šāds lēmums nav pieņemts un atlikts uz šo piektdienu.
“Notikumi risinās kā jau priekšvēlēšanu laikā – ar dažādiem skandāliem un interesantām detaļām par abiem kandidātiem. Protams, kopumā situācija nav patīkama. Visi tie skandāli nenāk par labu Latvijas futbolam. “Liepājai” pagaidām nav sava favorīta, situācija vēl var pamainīties, taču patlaban izskatās, ka neatbalstīsim nevienu no kandidātiem. Arī pašam personīgi nostāja ir līdzīga kā klubam,” žurnālistiem sacīja Verpakovskis.
LFF prezidenta vēlēšanas paredzētas 29.aprīlī, ko Verpakovskis gaida ar lielu interesi. “Pagaidām nezinām, kā situācija atrisināsies. Vēl ir pietiekami daudz laika. Neviens no kandidātiem pagaidām nepārliecina, bet vēl ir pusotrs mēnesis laika, lai izvērtētu kandidātus, kuriem vēl ir iespēja sevi parādīt no labākas puses,” uzskata “Liepājas” kluba prezidents.
Tāpat aprīlī gaidāmas LFF valdes locekļu vēlēšanas, un tajās kandidēs vairāki cilvēki, kuri neoficiāli tiek minēti kā potenciālie Indriksona aizstājēji nākotnē, tostarp viens no viņiem ir Verpakovskis.
“Iepriekš jau minēju, ka man kandidēt būtu par agru. Vairāki biedri mani uzrunāja, lai izvirzu savu kandidatūru jau tagad. Tomēr uzskatu, ka man mazliet vēl ir par agru kandidēt uz prezidenta amatu. Man vēl jāpamācās, jāpierāda sevi “Liepājā” un ilgākā laika posmā jāsasniedz rezultāti ar klubu. Īsti negribētu tagad pamest “Liepāju”, jo mums ir tikai divi gadi. Nebūtu iespējams apvienot divus šāda veida darbus. Uzskatu, ka esam tikai sākumposmā, un mums ir lielāki mērķi, ko vajag sasniegt,” pastāstīja Verpakovskis.
“Tagad lieki runāt par citu personu kandidatūru, jo pieteikties varēja tikai līdz 31.decembrim. Šobrīd apspriest citus kandidātus ir pāragri. Ja būs ārkārtas vēlēšanas, tad arī varēsim runāt par kādiem citiem kandidātiem,” piebilda bijušais futbolists.
Jau ziņots, ka raidījums “Nekā personīga” pagājušajā svētdienā vēstīja, ka sporta kompleksa Krišjāņa Barona ielā iecerētās rekonstrukcijas izmaksas varētu palielināties līdz 14,6 miljoniem, kaut sākotnēji bija paredzēti 6,8 miljoni eiro. Pusi no stadiona celšanai nepieciešamajiem līdzekļiem veido Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) un Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) subsīdijas, kā arī nauda no federācijas pašas ienākumiem. Savukārt seši līdz septiņi miljoni eiro vēl esot jāatrod.
“Mēs uzskatām, ka tāds stadions, kādā veidolā tas ir paredzēts, nav tas labākais risinājums Latvijas futbolam. Latvijas izlasei ir vajadzīgs lielāks stadions ar dabīgo zāli, nevis mākslīgo segumu. Tā ir Latvijas futbola seja. Nav nopietni, ka jebkura lielā izlase atbrauks pie mums, un tai būs jāspēlē 5000 skatītāju tribīņu priekšā uz mākslīgā seguma. Domāju, naudu varētu iztērēt saturīgāk, nekā uzturēt šo stadionu. Tas dotu daudz vairāk Latvijas futbolam. Mums ļoti sāpīga tēma ir ziemas halles, kuras nav nevienā pilsētā, izņemot Rīgu. Tā ir liela bremze futbola attīstībai Latvijas reģionos. Ja lielākajās pilsētās, piemēram, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, būtu šādas ziemas halles, esmu pārliecināts, ka Latvijas futbola attīstība ietu uz priekšu ar lieliem soļiem,” savu viedokli pauda Verpakovskis.
“Aizvadīt izlases spēles Liepājā būtu ļoti labs pagaidu risinājums. Liepājā ir visapmeklētākās virslīgas spēles. Arī stadions mums ir otrs atbilstošākais aiz “Skonto”. Visi pārējie kritēriji visvairāk atbilst tieši Liepājas stadionam. Neredzu nekādu būtisku pretargumentu, lai tur nespēlētu. Jā, tā nav galvaspilsēta, taču bieži vien izlases spēlē arī citās pilsētās. Neredzu iemeslu, kāpēc izlase nevarētu spēlēt Liepājā,” piebilda Verpakovskis.
“Šobrīd notiek sarunas gan ar LFF, gan Liepājas Olimpiskā centra vadītājiem par to, kādi uzlabojumi un investīcijas vajadzīgas, lai stadions atbilstu vajadzīgajai kategorijai un izlase varētu spēlēt Liepājā. Vietu daudzums, kas pietrūkst līdz kategorijai, nav tik liels, tur var atrast risinājumu. Tur pat var iztikt bez papildu tribīņu būvēšanas. Lielākā problēma ir stadiona apgaismojums, bet tā ir risināma. Tas maksā lielu naudu, un tā ir lielākā problēma. Pagaidām vēl ir debates par to, cik tas viss izmaksās, vajag dažādus pētījums. Tāpat mums vajag saprast, kāds ir minimālais kritērijs, cik var būt, vai var panākt kaut ko mazāku. Pēc tam tad vērtēsim, cik var dot pašvaldība un cik federācija,” teica “Liepājas” kluba direktors.
Latvijas futbola izlasē Verpakovskis debitēja 1999.gadā. Viņš izlasē aizvadījis 104 spēles, kurās guvis 29 vārtus, bet uzbrucēja gūtie vārti palīdzēja futbola izlasei gūt unikālu panākumu – iekļūt 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. 2003. un 2004.gadā Verpakovskis tika atzīts par valsts labāko futbolistu.
2001.gadā Verpakovskis sāka spēlēt tobrīd spēcīgākajā Latvijas klubā ”Skonto”, 2003.gadā noslēdza līgumu ar Kijevas ”Dinamo” klubu, bet vēlāk spēlējis Spānijā, Horvātijā, Grieķijā, Azerbaidžānā.
2014.gada janvārī Verpakovskis atgriezās Latvijā, lai kļūtu par jaunizveidotā kluba ”Liepāja” prezidentu. “Liepāja” šosezon izcīnīja Latvijas čempiona titulu. Pēdējo maču savā futbolista karjerā viņš aizvadīja pērn novembrī kluba ”Liepāja” sastāvā.