Vērojamas pazīmes, kas liecina par ļaunāko: Eiropa gatavojas “ekstrēmākajam” militārajam scenārijam 0
Eiropa gatavojas “ekstrēmākajam” militārajam scenārijam, raksta “NBC News”.
Dažu Eiropas valstu valdības baidās, ka pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas diktators savu agresiju Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu vērst pret tām, īpaši, ja ASV izolēsies no situācijas.
Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, Eiropā ir vērojamas pazīmes, kas liecina par gatavošanos ļaunākajam.
Piemēram, Lietuva plāno mīnēt savus tiltus, lai lai nepieciešamības gadījumā tos uzspridzinātu un apturētu Krievijas tanku virzību.
Baltijas jūrā patrulē NATO kuģi, lai kontrolētu tā dēvēto Krievijas “ēnu floti”, kas tiek turēta aizdomās par zemūdens sakaru kabeļu pārgriešanu. Tāpat Eiropā plānots izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas līdzinātos Izraēlas “Dzelzs kupola” sistēmai, lai aizsargātos pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.
Tramps un NATO: vai Amerika aizsargās Eiropu?
Papildu satraukumu rada arī jaunais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izteicies, ka ASV varētu nepalīdzēt aizsargāt NATO sabiedrotos, ja tās aizsardzībai neatvēlēs vairāk naudas.
Tramps grib, lai Eiropas sabiedrotie aizsardzībai tērētu 5% no sava IKP, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz NATO ieteikto līmeni.
Tāpat viņš žēlojās, ka Vašingtona, salīdzinot ar Briseli, Ukrainas aizsardzībā ir ieguldījusi krietni vairāk naudas.
“NATO ir jāmaksā vairāk, jo tas viņus skar daudz vairāk nekā mūs. Starp mums ir okeāns,” Tramps sacīja.
Likmes ir ārkārtīgi augstas. Eiropas amatpersonas atkārtoti uzsver, ka Putins gatavojas karam ar Rietumiem.
Turklāt tas jau ir sācies – domnīcu analītiķi, valdības un NATO apsūdz Maskavu “hibrīdkara” aktivitātēs, kas ietver gan iejaukšanos vēlēšanās, gan mēģinājumus uzspridzināt pasažieru lidmašīnas, izmantojot degbumbas.
“Eiropieši to uztver ļoti nopietni,” sacīja bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess.
Īpaši nopietni situāciju uztver Austrumeiropas valstis, kas atrodas tuvāk Krievijas robežai.
“Viņi zina, ka tas ir īsts drauds, jo viņi tur dzīvo,” piebilda Hodžess.
NATO pamatprincips ir vienkāršs: sabiedrotie aizstāvēs jebkuru dalībvalsti, kas tiks pakļauta uzbrukumam. Vienīgā reize, kad 5. pants tika aktivizēts, bija pēc 11. septembra teroraktiem, kad Eiropa solidaritātes vārdā palīdzēja ASV patrulēt tās gaisa telpu.
Taču tagad Tramps vairākkārt ir norādījis, ka varētu ignorēt Eiropas lūgumu pēc palīdzības.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš iepriekš aicinājis Eiropu kļūt neatkarīgākai drošības jautājumos norādījis, ka Trampa otrais prezidentūras termiņš Eiropai būs kā “modinātājzvans”.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa piekrīt Trampa kritikai par Eiropas nepietiekamajiem aizsardzības izdevumiem, uzsverot: “Krievija ir un paliks eksistenciāls drauds mūsu drošībai – šodien, rīt un tik ilgi, kamēr mēs neinvestēsim pietiekami aizsardzībā.”
Jau gadiem eksperti un valdību amatpersonas apsūdz Maskavu dezinformācijas izplatīšanā, kiberuzbrukumu veikšanā un citu līdzekļu izmantošanā, lai iejauktos demokrātisko valstu vēlēšanās.
Lai gan Kremlis noliedz šīs apsūdzības, Rietumu amatpersonas un eksperti gandrīz vienprātīgi norāda, ka šādas Maskavas inspirētas kampaņas turpina paplašināties.
Atbildot uz šiem draudiem, Eiropa ir mainījusi desmitgadēm ilgo militārās nepietiekamības tendenci. Lielākā daļa Eiropas lielvalstu tagad sasniedz NATO vadlīniju – 2% no IKP izdevumiem aizsardzībai.
Lietuva pat paziņojusi, ka tuvākajos gados aizsardzībai plāno tērēt no 5% līdz 6% no sava IKP, kas ir augstākais rādītājs NATO, un ievērojami pārsniedz ASV izdevumus, kas veido 3,4% no IKP .
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī ir vēl vairāk mobilizējis valstu uzmanību.
“Eiropai ir jābūt gatavai visekstremālākajiem militārajiem scenārijiem,” sacīja kāds bloka pārstāvis e-pastā “NBC News”, atbildot uz jautājumu, vai kontinents gatavojas iespējamam karam ar Krieviju.
“Vienkāršāk sakot: lai novērstu karu, mums ir jātērē vairāk. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo dārgāk tas mums izmaksās.”
Lietuva, Vācija un Skandināvija ceļ trauksmi
Kamēr Lietuva plāno palielināt aizsardzības izdevumus, Norvēģija jau ir sākusi izplatīt iedzīvotājiem izdzīvošanas instrukcijas, sniedzot konkrētas norādes par nepieciešamajiem ūdens, pārtikas un citu būtisku resursu krājumiem gadījumam, ja sāktos kara darbība.
Tikmēr Zviedrijas baznīcas – saskaņā ar bruņoto spēku norādījumiem – ir sākušas gatavot papildu vietas kapsētās gadījumam, ja konflikts sasniegtu to teritoriju.
Savukārt Vācija piešķīrusi 100 miljonus eiro, lai atjaunotu sirēnu tīklu, kas tika likvidēts pēc Aukstā kara beigām, bet Polijā izveidota īpaša vietne, kas sniedz iedzīvotājiem informāciju kā jārīkojas, ja notiek ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vai kodolieroču uzbrukumi.
Lai arī Baltijas un Skandināvijas valstis jau rīkojas, ir valstis, kas vēl aizvien neizrāda pietiekami izlēmīgu reakciju.
Piemēram, Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste aizsardzības budžetos ir veikušas tikai “nelielu procentuālu palielinājumu,” kas, pēc Londonas domnīcas “Chatham House” vadošā aizsardzības analītiķa Kīra Džailsa teiktā, ir tālu no “transformējošiem ieguldījumiem,” kādi vērojami Austrumeiropā.
Viņš norāda, ka problēma ir tā, ka “valstis, kas atrodas tālāk no Krievijas, joprojām izliekas, ka karš ir kaut kas tāds, kas notiek tikai ar citiem.”
Tāpat, viņaprāt, situāciju sarežģī arī politiskā situācija – Eiropas tradicionālās politiskās partijas saskaras ar populistu izaicinājumiem, kas bieži vien apvieno stingru nostāju pret imigrāciju ar maigāku vai pat draudzīgu attieksmi pret Krieviju.
