Vērmanītī tik andelē un dzied 0
Autore: Ieva Janelsiņa
Vērmaņdārzā ikviens var priecāties par Latvijas novadu amatnieku meistardarbiem, kā arī baudīt amatierteātru uzvedumus un plašu koncertprogrammu. Gadatirgū piedalās gan tautas lietišķās mākslas studiju meistari, gan individuālie amatnieki. Ko acij tīkamu var atrast jebkurš, jo piedāvāto meistarstiķu klāsts ir bagātīgs – rotas, ādas izstrādājumi, tekstilijas, koka, keramikas, metāla izstrādājumi un daudz kas cits. Un, ja nu tik vien kā acis papriecēt, bet brokastis steigā neapēstas, iespējams nobaudīt arī pašu ražotos ēdienus un dzērienus.
Lielu apmeklētāju interesi piesaista dažādu amatnieku prasmju demonstrējumi un meistardarbnīcas, kurās jebkuram iespējams iemēģināt roku, – grozu pīšanā, aušanā, arī ciezelēšanā jeb plāna metāla veidošanā uz piķa masas, iemācoties darināt Kurzemes spangu vainagu. Tautas lietišķās mākslas studijas “Cilnis” vadītājs Longins Švirevičs ar sievu Annu Nelliju Švireviču apmeklētājiem ierāda pirmos soļus vainaga pagatavošanā: “Pamatnē ir kartons, kas tiek apvilkts ar sarkanu audumu, klāt piešuj stīpu, pēc tam ar drātiņu pa vienai pievieno klāt spangas.” Longins gan atzīst, ka šī ir vainaga izgatavošanas īsā pamācība, jo, lai vien nonāktu pie metāla stieplēm, tās ir jāsagriež, jānopulē, pēc tam jāizcērt ripiņas, jāizdur tajās caurumi un jāizveido tās pusaplī.
Kā pienākas īsteniem latviešiem, protams, neizpaliek arī bez lina darinājumiem – galda celiņus, salvetītes, dvieļus, šalles smalkos mašīnizšuvumos un vēl daudz ko citu piedāvā Rudītes Grasbergas meistardarbnīca. Rudīte savu roku pielikusi arī svētku karoga izšūšanā. Pārdevēja Laura Dortāne mums izrāda izstrādājumus un piebilst, ka ievērojusi – vairāk tomēr iepērkas sievietes. “Šķiet, viņas vairāk izprot un novērtē šos smalkos darbus.”
Protams, nesnauž arī keramikas meistari – biedrība “Daugmales keramika” gadatirgū piedalās jau vairākkārt. Antras Radziņas mamma ir galvenā keramiķe, darbību sākusi, veidojot māla traukus dzīvnieku veidolā. Daugmales keramikas trauki tiek apstrādāti ļoti unikālā tehnikā – to faktūra veidota ar Vidzemes jūrmalas smiltīm un kausētiem stikla graudiem, lai iegūtu izteiksmīgās krāsas. Trauku funkcionālais lietojums ir daudzveidīgs – augļiem, pīrāgiem, var izmantot pat kā pelnutraukus, smejot stāsta Antra.
Apmeklētāju uzmanību piesaistījis arī uzņēmums “HATS”, kura dizainers ir Igors Pogodins. Tā pārstāve Dana Belova atklāj, ka ģimenē visi nodarbojas ar amatniecību, un ir pārliecināta, ka cepuru ēra ir atsākusies.
Un kas gan būtu Dziesmu un deju svētki bez rotām? Radošā rotu darbnīca gadatirgū ir pirmo reizi, un jāatzīst, ka viņiem veicas ļoti labi, jo rinda pie stenda izveidojusies tiešām gara. Saktas, rokassprādzes, gredzeni, apkalti nazīši, kuloni ar latvju aizsardzības zīmēm, viss, ko sirds kāro, vienuviet. Rotas veidot sācis meistares Gunas Jakubovskas tēvs.
Maiga Ilvesa svētkus atbraukusi izbaudīt no Alūksnes. Atmosfēra esot brīnišķīga, ja vien neskādētu lietus. Alise Pokšāne, kura dzied Rīgas korī “Rivat”, nākusi skatīties amatierteātru izrādes. Bet Gulbenes novada apvienotāStāmerienas amatierteātra “Spēle” un Litenes amatierteātra “Nebēdnieki” dalībnieki, kuri gaida savu uzstāšanos, teic, ka tirdziņš ir pārbagāts, varot apģērbties no galvas līdz kājām, trūkstot tikai pastalu. Svētku gaisotni vairo bērnu un jauniešu vokālie ansambļi no Liepājas, Alūksnes, Tukuma un Rīgas. Amatnieku tirgus darbosies līdz pat 8. jūlijam, bet amatierteātru izrādes būs vērojamas vēl šodien, bet 5. jūlijā – Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē līdz pat 23.30.
