“Vērmanes dārzā, novēroju divas situācijas, kas man lika aizdomāties,” Edijs raisa diskusiju, kas būtu jāizlasa katram 0
“Šodien, baudot rīta kafiju Vērmanes dārzā, novēroju divas situācijas, kas man lika aizdomāties,” sociālajos tīklos raksta Edijs.
Viņš raksta: “Blakus esošajā solā kāda mamma dusmīgi uzsauca savam bērnam: “Atkal esi sasmērējies! Tikai problēmas man radi!” Pavisam netālu cita mamma pamācīja savu pusaudzi: “Tu nevari tik daudz ēst, esi izplūdusi.”
Es nemācīšu citus, kā audzina savus bērnus, jo vecāki ir tikai cilvēki – reizēm noguruši, reizēm uztraukti, reizēm nesaprotot, kā viņu vārdi ietekmē bērnus. Bet viena lieta ir skaidra – mūsu bērnībā sakņojas mūsu pašapziņa, drošība un arī mūsu lielākie kompleksi.
Ja bērnam teiksi, ka Ziemassvētku vecītis katru gadu atnes dāvanas – viņš ticēs. Ja teiksi, ka zobu feja atstāj zem spilvena naudu – viņš ticēs.
Un, ja bērnam teiksi, ka viņš ir neveikls, slinks vai rada tikai problēmas – viņš ticēs arī tam.
Tāpēc, pirms sakām bērnam ko skarbu, padomāsim divreiz. Jo vārdi, kas mums izsprūk dusmās, var kļūt par viņa iekšējo balsi uz visu mūžu.
Viena nejauša frāze var uzlikt smagu nastu, bet viens mīļš vārds – iedot spārnus.”
