Vera Jourova un Tjerī Bretons: Draudi žurnālistiem un “Facebook” un “Google” lauvas tiesa 1
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja plašsaziņas līdzekļu nozarē ir problēmas, tad problēmas ir arī mūsu demokrātiskajās iekārtās. Tā kā Eiropas valstu līderi šovasar ir vienojušies par vēsturisku atveseļošanas pasākumu kopumu krīzes pārvarēšanai, īpaša uzmanība jāpievērš plašsaziņas līdzekļu nozarei. Apjomīgā ieņēmumu samazināšanās nozarē (vairākās valstīs gandrīz par 80%) apdraud mūsu demokrātiju.
Vērtības, kas ir mūsu Savienības pamatā, – brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības – nevar uzskatīt par pašsaprotamām, mums tās ir jāaizsargā.
Tas attiecas uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, it īpaši digitālās pārveides apstākļos.
Mūsu situācija nudien ir paradoksāla. Lasītāju un skatītāju skaits ir rekordaugsts, tomēr ieņēmumi ir rekordzemi, jo ir zaudēti ieņēmumi no reklāmas.
Vienlaikus gandrīz puse ES iedzīvotāju tagad izmanto tiešsaistes ziņas kā galveno informācijas avotu par valsts un Eiropas politiku. Ziņām pārceļoties uz tiešsaistes vidi, daudzi satura radītāji un žurnālisti ir kļuvuši nevajadzīgi.
Lai arī daudzi plašsaziņas līdzekļi ir pielāgojušies digitālajai pārejai, šī tendence īpaši apdraud vietējos plašsaziņas līdzekļus, kuri bieži vien ir vistuvāk iedzīvotājiem.
Digitālās tehnoloģijas ir pavērušas jaunas iespējas, kā piekļūt informācijai un apmainīties ar to, taču ir arī radījušas jaunus draudus vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu plurālismam. Šie draudi ir cieši saistīti ar tiešsaistes platformu vārtziņa lomu, to ietekmi tirgū, milzīgo datu apjomu un reklāmas daļu, ko tās pārņēmušas.
“Facebook” un “Google” daļa tiešsaistes reklāmas tirgū vien pārsniedz 50%.
Mēs risināsim šos jautājumus mūsu sagatavošanā esošajā Eiropas tiesību aktā par tiešsaistes pakalpojumiem – digitālo pakalpojumu tiesību aktā. Mūsu nolūks ir ierosināt “ex ante” noteikumus, kas labāk novērstu tirgus nepilnības, kuras rada lielo tiešsaistes platformu stāvoklis tirgū.
Mēs arī aplūkosim spēkā esošos valstu plašsaziņas līdzekļu daudzveidības un koncentrācijas noteikumus, lai konstatētu, vai un kā tie var nodrošināt viedokļu daudzveidību digitālajos tirgos. Vispārīgi runājot, ir būtiski, ka mēs nozarei, kas saskaras ar digitālo pārveidi, sniedzam pozitīvu redzējumu un turpmākas virzības iespējas nākotnē.
Taču ekonomiskā situācija plašsaziņas līdzekļu nozarē ir tikai viena problēmas puse. Ne tik sen mums Eiropā bija valstis, kurās plašsaziņas līdzekļi vēstīja tikai vienu stāsta versiju – to, kura derēja tiem, kuru rokās atradās varas groži.
Čehu izcelsmes franču rakstnieks Milans Kundera rakstīja: “Jautājums ir kā nazis, ar ko pāršķeļ skatuves priekškaru, atklājot mums to, kas aiz tā paslēpts.” Nekādas viedokļu brīvības, kritika bija aizliegta – tāda ir totalitāra režīma definīcija.
Totalitāri režīmi baidās no informētiem cilvēkiem. Dažādi viedokļi attīsta plašākas debates, veicina idejas un kalpo par iedvesmas avotu. Tas viss mums ir vajadzīgs sabiedrības attīstībai.
Kad Ķīnā sākās pandēmija, mēs redzējām, ka brīvas informācijas plūsmas ierobežošanai ir dramatiska ietekme uz cilvēku veselību un viņu aizsardzību.
Skaidrāk nekā jebkad agrāk krīze ir parādījusi, ka vārda brīvība, piekļuve informācijai un plašsaziņas līdzekļu plurālisms var glābt dzīvības un ir labākais veids, kā cīnīties pret dezinformāciju. Tādēļ ir pēdējais laiks rīkoties enerģiskāk un aizsargāt un stiprināt šīs tiesības mūsu atveseļošanās centienu ietvaros.
Un darāmā nav mazums. Aina, ko sniedz plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments, kas ir ES līdzfinansēts neatkarīgs ziņojums, nebūt nav rožaina.
Ziņojums liecina par to, ka neviena Eiropas valsts nav pasargāta no draudiem, kas vērsti pret plašsaziņas līdzekļu plurālismu. Žurnālisti joprojām saskaras ar dažādiem draudiem un uzbrukumiem – gan fiziskiem, gan tiešsaistē –, un viņu darba apstākļi ir vēl vairāk pasliktinājušies.
Kopš šā gada sākuma ir uzbrukts vismaz 50 žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem, kuri ir informējuši par protestiem Eiropā. Ziņojumā arī secināts, ka plašsaziņas līdzekļi joprojām ir neaizsargāti pret politisku iejaukšanos, it īpaši tad, ja to ekonomiskie apstākļi ir nestabili.
Valsts reklāmas izvietošanu var izmantot spiediena izdarīšanai, lai apklusinātu žurnālistus un neļautu viņiem uzdot neērtus jautājumus.
Jo vairāk tiek uzdoti jautājumi, jo labāk redzams, kas atrodas aiz priekškara. Ātru risinājumu nav, tomēr Eiropas Komisija rīkojas nevilcinoties.
Mēs aicinām dalībvalstis steidzami pielāgot savus tiesību aktus jaunajiem Eiropas noteikumiem par audiovizuālo mediju pakalpojumiem.
Šie noteikumi nostiprina plašsaziņas līdzekļu regulatoru neatkarību, nodrošina skaidrāku informāciju par plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, labāk popularizē Eiropas veikumu pieprasījumpakalpojumu jomā un efektīvi aizsargā iedzīvotājus, īpaši bērnus, pret nelikumīgu un kaitīgu saturu, kāds sastopams arī video koplietošanas platformās.
Turklāt līdz gada beigām mēs iesniegsim virkni iniciatīvu, kas paredzētas demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību nostiprināšanai un palīdzēs plašsaziņas līdzekļu nozarei atveseļoties un pilnībā īstenot digitālo pārveidi.
Mūsu vēsturiskais atveseļošanas plāns arī gādās par ekonomikas augšupeju, un tam būtu jāatbalsta plašsaziņas līdzekļu nozare, vienlaikus pilnībā ievērojot tās neatkarību. Tomēr komisija viena pati nevar uzvarēt šajā cīņā. Mums ir vajadzīga Eiropas Savienības valdību, politiķu un regulatoru rīcība.
Ikvienam ir jāapzinās, cik nozīmīga loma ir brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem – tā ir loma, kuru sociālie tīkli nekad nespēs pārņemt. Preses brīvība ir tiesības – ne tikai žurnālistiem, bet arī mums. Šodien mēs apņemamies cīnīties par brīviem un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem.
Vera Jourova Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos
Tjerī Bretons Eiropas iekšējā tirgus komisārs
