Dace Baltruma: Vējoņa kunga iniciatīva ir viens no lielākajiem populismiem 5
Svarīgi ir mācīties cienīt pašiem sevi, bet vienlaikus arī tos, kuri šausminošu no mums neatkarīgu vēstures peripetiju dēļ atrodas mums līdzās.
Gribam to vai ne, ir jādzīvo realitātē. Vai nepietiek ar tām kļūdām, kas jau ir pieļautas it kā latviešu tautas pašaizsardzības vārdā?
Kaut vai apzīmējums “nepilsoņi”. Mana vecmamma vienmēr mēdza teikt: “Sauc mani par vilku vai lāci, tikai nedzen mežā.”
Tagad es saprotu, ka viņai tomēr nebija taisnība. Vārdam ir liela nozīme.
Manā saprašanā noliegums “ne” ir tik būtisks, ka spēj mainīt polus pretējos virzienos. Ja reiz cilvēkam ir pateikts “nē” viņa pamatstatusa formulējumā, par kādu integrāciju tad var būt runa?
Cilvēks ir nolikts svešo pozīcijā. Un svešais viņš arī paliek. Ar to es nebūt negribu teikt, ka pēc neatkarības atjaunošanas visiem bija jāpiešķir pilsonība.
Noteikti ne. Pilsonība nedrīkst būt dzīvesvietas adreses ekvivalents.
Iespējamais apzīmējums “pastāvīgais iedzīvotājs” vai kas līdzīgs tomēr pateiktu, ka mēs dzīvojam blakus.
Pastāvīgi. Kā līdzīgi. Uz vieniem un tiem pašiem pamatiem, kaut arī virsbūves atšķirīgas. Jo citas izejas, lai ko mēs gribētu vai negribētu, jau nav.
Ja man būtu jāatbild uz jautājumu, vai visiem Latvijā dzimušajiem automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, es teiktu, ka ne.
Pirmkārt, jau tādēļ, ka izvēles iespēja ir bezgala vienkārša. Atliek tikai vienam no vecākiem kaut čukstus pateikt, ka viņš vēlas, lai bērns būtu Latvijas pilsonis, un viņš tas arī būs.
Otrkārt, nevienam cilvēkam neko nedrīkst uzspiest ar varu. Bez domāšanas iegūtajam nav vērtības.
Treškārt – ja runājam pēdējā laika populārajos terminos, tad Vējoņa kunga iniciatīva ir viens no lielākajiem populismiem.
Un populisms pie mums neskaitās nekas pozitīvs.
