Vēnu operācija – vienkārši un droši! 1
Tie, kam vēnas operētas pirms daudziem gadiem, joprojām nav aizmirsuši piedzīvotās ciešanas, taču tagad viss ir mainījies. “Man ir patīkami dzirdēt pacientus sakām, ka mūsdienās izoperēt vēnas ir mazāk sāpīgi nekā apmeklēt zobārstu,” uzsver “Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas” vadītājs, ķirurgs, flebologs ULDIS MAURIŅŠ.
– Vai paplašinātas vēnas vienmēr ieteicams operēt?
– Tas jādara, ja pacientu uztrauc kāju izskats un bojātās vēnas izraisa sūdzības – noguruma un smaguma sajūtu, tūsku, ādas pigmentāciju, niezi un sacietējumus. Tiesa, nereti varikozes pacients ir pieradis pie diskomforta, un tikai pēc operācijas saprot, ka iespējams justies daudz labāk.
Laikus neārstējot šo slimību, var attīstīties virspusējo vēnu iekaisums, dziļo vēnu tromboze, veidoties ādas vielmaiņas traucējumi uz kājām, kad palīdzēt ir grūtāk. 6 – 8 procentiem varikozes slimnieku mūža nogalē rodas trofiskā čūla. Nav iespējams paredzēt, kuram tas notiks, taču no šīm nepatikšanām, vēnas laikus operējot, ir iespējams izvairīties.
No operācijas vairs nav jābīstas, jo ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību to veicam caur dūrienu, gandrīz nesāpīgi, ar pavisam nelielu diskomfortu pēc tam. Mūsdienīga vēnu ārstēšana ilgst vidēji 15 līdz 40 minūtes. Agrāk pēc operācijas divus trīs mēnešus vajadzēja saitēt kājas, bija liegts nodarboties ar sportu, veidojās lielas rētas, kas nereti pūžņoja. Tagad pacients jau tajā pašā dienā var pievērsties savām ikdienas aktivitātēm, bet nākamajā – sportot un doties sauļoties.
– Vēnu problēmas mēdz atkārtoties. Vai tās var apstrādāt ar lāzeru bezgalīgi?
– Kvalitatīvi izoperējot konkrētu vēnu, iespēja, ka šajā vietā saslimšana attīstīsies no jauna, ir pavisam neliela, taču nav iespējams apturēt cilvēka novecošanu un līdz ar to varikozes veidošanos. Nereti laika gaitā vēnas paplašinās citā vietā.
Slimas virspusējās vēnas var operēt gandrīz neierobežoti, jo tās veido ļoti plašu tīklojumu. Toties, tās ilgstoši neārstējot, saslimšana izplatās arī dziļajās vēnās, kad ir grūtāk palīdzēt. Un visu turpmāko dzīvi būs jāvalkā kompresijas zeķes.
– Vai ar kompresijas zeķu palīdzību var aizkavēt arī virspusējo vēnu slimības attīstību?
– Nē, varikozes veidošanos tās neapturēs. Kompresijas zeķes ieteicams valkāt, lai neprogresētu venoza nepietiekamība un tās izraisītās sūdzības, piemēram, sievietēm grūtniecības laikā.
Dažiem varikoze sagādā problēmas tikai noteiktās situācijās, piemēram, tālos ceļojumos vai lielas fiziskas slodzes brīžos. Tad, uzvelkot kompresijas zeķes, var samazināt tūsku un citas sūdzības, kā arī, saspiežot virspusējās vēnas, paātrināt asins plūsmu dziļajās vēnās, tādējādi kavējot trombozes attīstību.
– Daudziem ir izveidojies priekšstats, ka tradicionāli veikta vēnu operācija maksā lētāk nekā lāzeroperācija. Vai tā ir?
– Vēnas lielākajā daļā Latvijas slimnīcu joprojām ārstē ar skalpeli, izvelkot laukā, kaut gan attīstītajās valstīs šī metode jau pieder pagātnei. Ķirurģisku operāciju sadārdzina narkoze, kas, veicot lāzeroperāciju, nav nepieciešama. Iespējams, ilgtermiņā veidosies daudz lielākas izmaksas, nekā sākumā plānots, jo pēc tam nereti mēdz rasties sarežģījumi, piemēram, nervu, artēriju un limfvadu bojājumi. Gadās, ka kāja arvien vairāk piepampst, veidojas roze un problēmas saglabājas visu turpmāko mūžu.
Lāzeroperācija ir vienkāršāka un drošāka. Turklāt pēc tās pastāv salīdzinoši mazāks jaunu paplašinātu vēnu veidošanās risks nākotnē.
Pašlaik tiem, kas vēlas ietaupīt, lāzeroperāciju, kas parasti maksā 420 latus, klīniskā pētījuma ietvaros piedāvājam veikt tikai par 235 latiem. Tajā pētīsim, vai ir būtiska nozīme vēnas apstrādes attālumam no ieplūdes vietas.
Ja šobrīd nepietiek naudas operācijai, labāk valkāt kompresijas zeķes, lai samazinātu venozās nepietiekamības progresu, un tālāko ārstēšanas plānu izstrādāt vēlāk.
Pateicoties pētījumiem, pagājušā gada septembrī pilnībā mainījām ārstēšanas taktiku, jo pierādījām, ka, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kompresijas zeķu valkāšana neietekmē operācijas rezultātu. Tādējādi pacientam rodas mazāk apgrūtinājumu un izdevumu. Tā ir starptautiska novitāte, piemēram, vācu kolēģi joprojām baidās šādi ārstēt vēnas.
– Jūs jau vairākus gadus nodarbojaties ar sabiedrības izglītošanu par vēnu slimībām un to ārstēšanu. Bet ko iesakāt tiem, kas šīs publikācijas nav lasījuši?
– Veiksmīga ārstēšana sākas ar precīzu diagnostiku. Neko labu neliecina tas, ka operējošais ārsts pats neveic ultrasonogrāfiju, lai izvērtētu nepieciešamās iejaukšanās apjomu. Mūsdienu standarts prasa to izmantot, gan nosakot diagnozi, gan operējot, gan kontrolējot ārstēšanas rezultātus. Ja tā nenotiek, no šīs klīnikas jāmūk prom.
Iesaku nemēģināt ietaupīt naudu, uzticot savu vēnu veselību ārstiem, kuri izdara tikai dažas operācijas gadā. Viņiem nebūs pieejamas modernas tehnoloģijas, kā arī uzkrātas pietiekamas zināšanas un pieredze. Nekur Baltijā neveic vairāk nekā divtūkstoš operāciju gadā kā mūsu klīnikā.
Ja vēnas nepieciešams operēt, iesaku izvēlēties kādu no endovaskulārajām metodēm, kurās izmanto lāzeru. Protams, ne vienmēr jāizdara operācija. Nereti pacienti ierodas pie mums, jo viņiem citā klīnikā rekomendēts operēt vēnas, taču mēs iesakām veikt skleroterapiju, kas turklāt izmaksā lētāk.
APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
