Vēnu mezgli bojā ne tikai izskatu 2
Regīna Olševska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežāk sastopamajām saslimšanām. Vispirms tā rada tikai vizuālu defektu – izspiežas uz āru, atgādinot mezglainas virves, bet, slimībai progresējot, pievienojas noguruma, smaguma sajūta kājās, tūska. Slimības sākumā pašsajūtu uzlabo kompresijas zeķu valkāšana, taču efektīvākais veids, kā atbrīvoties no varikozām jeb paplašinātām vēnām, ir operācija.
Kā darbojas vēnas
Asinsrite kājās un pārējās ķermeņa daļās darbojas pēc viena un tā paša principa – pa artērijām ar skābekli bagātinātas asinis no sirds ieplūst kājās, pa vēnām – atplūst no tām, lai dotos uz sirdi un tālāk uz plaušām pēc jaunas skābekļa porcijas. Venozo asinsriti kājās nodrošina sazarota asinsvadu sistēma – dziļās vēnas, kuras nav redzamas un nodrošina lielāko daļu no asiņu plūsmas, virspusējās jeb zem-ādas vēnas un transfasciālās jeb perforantās vēnas, kas tās savieno.
Lai asinis plūstu pa vēnām, nepieciešamas elpošanas un diafragmas kustības, sirds darbība un kāju muskuļu kontrakcijas. Galvenā nozīme ir venozajam spiedienam, tam pieaugot, asinis plūst uz augšu. Šiem spēkiem pretī darbojas ļoti spēcīgs gravitācijas spēks, kurš velk asinis uz leju. Lai venozās asinis nekrātos kājās, rūpējas vēnu vārstules, kuras asinīm ļauj plūst virzienā uz sirdi, nevis atpakaļ. Ja tās tiek bojātas vai vēnu sieniņas izstiepjas, asinis sāk plūst nepareizā virzienā un var attīstīties hroniska vēnu mazspēja.
Vēnu problēmas pārmanto
“Veselības centra 4” ģimenes ārste un arodveselības un arodslimību ārste Daiga Krūmiņa norāda, ka pats nozīmīgākais riska faktors ir ģenētiska nosliece jeb predispozīcija (risks līdz pat 90%), vecums un dzimums, neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšana, grūtniecība (vēnu varikoze skar apmēram 25% grūtnieču, un ar katru nākamo grūtniecību risks pieaug) un hormonālo preparātu lietošana, ilgstošas fiziskas pārslodzes.
Sievietēm nosliece uz vēnu slimībām ir biežāk nekā vīriešiem. Arī vēnu varikozi no vecākiem visbiežāk pārmanto meitenes. Vēnu veselību kaitīgi ietekmē arī atrašanās piespiedu pozā – sēdus vai stāvus, ilgāk par pusi no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, smagumu celšana. Īpaši kaitīgs ir darbs, kurš saistīts ar ilgstošu stāvēšanu. Lielāka iespēja iedzīvoties varikozās vēnās ir tiem, kuri strādā tirdzniecībā un viesmīlībā, apkalpo ražošanas līnijas, ķirurgiem, IT speciālistiem, skolotājiem.
Par venozās asinsrites traucējumiem var liecināt smaguma sajūta un nogurums kājās, sāpes, tūska, nieze, krampji apakšstilbos naktīs, bet slimības vēlīnās stadijās – ādas pigmentācijas pārmaiņas, ekzēma, grūti sadziedējamu čūlu veidošanās.
Kāju vēnu izmeklēšanas pamatmetode ir dupleksā ultra-sonogrāfija, kas ļauj ātri un precīzi izvērtēt asinsriti dziļajās un virspusējās vēnās, konstatēt vēnu vārstuļu bojājumus, atvilni jeb refluksu, hronisku venozu mazspēju.
Rūpes var kāju veselību
Asinsriti kājās veicina ritmiskas kustības un mērena slodze, toties pārslodze, piemēram, lielu smagumu celšana, statiskas pozas tai nenāk par labu. Vispiemērotākie fizisko aktivitāšu veidi varētu būt peldēšana, nūjošana vai pastaiga, skriešana, braukšana ar velosipēdu.
Lai parūpētos par vēnu veselību, “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva iesaka izvairīties no ilgstošas sēdēšanas, it īpaši ar sakrustotām kājām, bet, ja darbs saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, jāvalkā kompresijas zeķes. Ja ģimenē jau bijušas vēnu problēmas, vajag izvairīties no uzturēšanās karstās telpās, piemēram, darba maizes ceptuvē, karsēšanās saunā vai vannā, tā vietā izvēloties kontrastdušas. Ikdienā der izvēlēties ērtus apavus un, ja vien iespējams, ik pa laikam atpūtināt kājas, paceļot tās augstāk vai vienā līmenī ar sirdi.
Ja ar to vien ir par maz, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu un farmaceitu, kādi aptiekā pieejamie līdzekļi varētu palīdzēt stiprināt asinsvadu sieniņas, samazinot varikozo vēnu veidošanos. “Pirmā izvēle ir preparāti, kuru aktīvā viela ir diosmīns – pussintētisks flavonoīds, kuram piemīt venotoniska iedarbība, tas aizsargā asinsvadus, palīdz mazināt krampjus un dedzināšanas sajūtu kājās, tam piemīt antioksidanta īpašība. Mikronizētajam diosmīnam ir labāka biopieejamība, un tas neizraisa būtiskas blakusparādības,” norāda farmaceite.
Arī citus flavonoīdus, piemēram, rutozīdus, saturošie preparāti, Francijas jūras priedes mizas ekstrakts, vīnogu sēklu ekstrakts un citi uztura bagātinātāji var mazināt kāju tūsku. Visi iekšķīgi uzņemamie preparāti jālieto ēdienreižu laikā, lai mazinātu kuņģa zarnu trakta kairinājumu.
Kompleksā ar iekšķīgi lietojamiem preparātiem var izmantot arī dažādas ziedes un gelus, kas satur heparīnu. Tie palīdz samazināt smaguma sajūtu, diskomfortu, pietūkumu kājās. Zinātniski pierādīts kompresijas efekts venozās atteces uzlabošanai, tādēļ noteikti vajag izmantot kompresijas zeķes. Piemēram, tiem, kuri daudz ceļo ar personisko auto, autobusu vai lidmašīnu, papildus uzvilktajām “vēnu zeķēm” regulāri jāizkustina kājas un jādzer daudz ūdens.
Nenokavēt īsto brīdi operācijai
Dr. Kadiša vēnu klīnikas ķirurgs, flebologs Arnolds Kadišs uzskata, ka, protams, gala lēmumu par varikozu vēnu ķirurģisku ārstēšanu un operācijas metodi pieņem ārsts, taču noteikti jāņem vērā arī pacienta viedoklis, kurš sūdzas par vizuālo defektu un diskomfortu, kas traucē un nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti.
“Ja neveic operāciju otrajā slimības stadijā, kad parādījušies vēnu varikozes simptomi, trešajā jau sākas izmaiņas audu struktūrā, attīstās arvien pieaugoša kāju tūska. Slimībai progresējot, parādās izmaiņas zemādā, kājas ādas pigmentācijas izmaiņas, tā vietumis kļūst tumšāka. Veicot operāciju šajā stadijā, iespējams izārstēt vēnas, bet izmaiņas audos, piemēram, tūska, krāsas izmaiņas – tās dēvē par atlieku parādībām – saglabājas. Būtībā šī kāja vairs nekad nebūs pilnīgi vesela,” uzsver ārsts.
Mūsdienās varikozas vēnas operē saudzējoši, turklāt tikai tās slimības skarto segmentu. “Mūsdienās par zelta standartu tiek uzskatīta varikozās vēnas apstrāde ar lāzeru – endovenozā lāzera ablācija (EVLA). Ar šo metodi iespējams operēt gan ļoti lielas, gan mazas vēnas. Pagaidām vēl nav radusies metode, kura būtu pārāka,” uzskata ķirurgs.
Mūsdienās virspusējo vēnu ārstēšanai tiek izmantotas arī tādas endovenozās metodes kā radiofrekvence, tvaika mikroimpulsi, mikroviļņu ablācija, iedarbojoties uz tām termiski. Vēnas var noslēgt ar putām (skleroterapija) vai bioloģisko līmi. Lai izmantotu skleroterapiju, noteicošais ir vēnas diametrs. Šī metode visefektīvākā ir tad, ja tas nepārsniedz 6 milimetrus.
Arnolda Kadiša novērojumi liecina, ka ikdienā visbiežāk tomēr nākas operēt platākas vēnas. Visjaunākā vēnu ārstēšanas metode, kura šobrīd pieejama arī Latvijā, šim mērķim izmanto augstas intensitātes fokusētu ultraskaņu (HIFU). “Uz vēnām iedarbojas ar ultraskaņas triecienvilni, līdzīgi, kā veicot litotripsiju jeb nierakmeņu skaldīšanu. Novitāte ir tā, ka kājas ādā nav jāveic ne griezieni, ne dūrieni,” skaidro ārsts, piebilstot, ka šī vēl ir pavisam jauna un nepārbaudīta metode, tāpēc jāsagaida zinātnisko pētījumu rezultāti, lai spriestu par tās efektivitāti.
Attīstījusies arī lāzera ablācijas metode, operācijas vietā ļaujot veikt izolētu lāzera procedūru, kura ilgst 15–20 minūtes un kuras laikā pacientam tiek veikti tikai daži dūrieni ar adatu. Pēc procedūras nav jāievēro būtiski ierobežojumi – pacients var uzreiz doties ikdienas gaitās, skriet, braukt ar velosipēdu, iet dušā.
Valsts apmaksāta operācija
No valsts budžeta līdzekļiem diennakts stacionārā tiek apmaksātas vēnas rekonstruktīvās operācijas iedzimtu un varikozi paplašinātu vēnu komplikāciju gadījumā.
