Ar saitēm un zeķēm 0
Lielākajai daļai čūlu ir venoza izcelsme. Tad jāuzsāk venozās hipertensijas ārstēšana. Paralēli čūlu kopšanai veic kompresijas terapiju ar saitēm vai speciālām kompresijas zeķēm. Ļoti daudzi pacienti tās uzskata par apgrūtinājumu, jo spiež, ir neērtas, pašam grūti uzvilkt, turklāt īpaši jāmazgā un pēc noteikta laika jāmaina tāpēc, ka izstaipās un vairs nenodrošina spiedošo efektu. Citiem zeķes vai saites neturas, jo kājas augšpusē ir resnas, bet pie potītēm tievākas, daudziem tās šķiet sevišķi mokošas vasarā.
“Vajadzīgs laiks, lai pacientus pārliecinātu par zeķu nepieciešamību un pieradinātu pie to valkāšanas. Ne visi pacienti tās var uzvilkt paši. Ja cilvēkam ir 80 gadu, gūžas locītavu vai mugurkaula deformācija, vai liekais svars un grūti noliekties, tad pat kurpes ir sarežģīti apaut, nerunājot par kompresijas zeķēm. Taču ir ierīces, ar kurām to izdarīt vieglāk. Citiem palīdz radinieki,” izeju redz daktere.
Ja čūlas ir lielas, sākumā zeķu vietā piedāvā izmantot speciālas saites, bet pārsiešana jāveic 2–3 reizes nedēļā. Ikreiz doties pie ārsta ir sarežģīti. “No Purvciema pacients pie manis var atbraukt 2–3 reizes nedēļā, bet no Kuldīgas diez vai. Tad svarīgi, lai līdzās būtu izpalīdzīgi tuvinieki. Cenšamies viņus apmācīt, kā pareizi sasaitēt kompresijas saites un kā uzvilkt kompresijas zeķes. Tas nav vienkārši! Ja pacients ir baletdejotājs,varbūt izdodas pašam, jo zeķe jāvelk ar iestiepumu, turot paralēli kājai. Citādi bez palīdzības neiztikt.”
Ārstē iekšķīgi un ārīgi
Venozās čūlas biežāk veidojas pie iekšējās potītes. Ja neko nedara un neārstē, var izveidoties cirkulārās čūlas. “Pie manis ir nākuši pacienti, kuriem uz kājām ādas nav no potītēm līdz pat ceļgaliem – tikai viena liela brūce.”
Čūlas sāp, tāpēc daudzi izmēģina līdzekļus paši uz savu roku, lai sāpju nebūtu. “Jāsaprot – venozās čūlas sāp, jo ir inficētas, nav likvidēta venozā hipertensija, netiek lietota kompresijas terapija un āda ir nostiepta. Jāsāk ārstēt – kā milzīgu mezglu šķetināt pa vienam diedziņam,” saka Aleksandra Kušpelo.
Ja ir iekaisuma pazīmes, veic uzsējumus, lai noskaidrotu, pret kuriem mikrobiem jācīnās. Ja mikrobi vairojas ātrāk, nekā cilvēka imūnsistēma spēj pretoties, vajadzētu lietot arī antibiotikas. Brūču tīrīšanai pieejama moderna ierīce – ultraskaņas asistēts čūlu attīrīšanas aparāts. “Nē, tas nesāp,” sola ārste. “Ar to čūlai pat nepieskaras! No speciāla uzgaļa plūst ultraskaņa un paralēli arī fizioloģiskais šķīdums kā ļoti smalka migliņa. Ar to iespējams noņemt brūces virskārtu, kurā atrodas mikrobi.”
Visbiežāk brūcēs iemitinās zeltainais stafilokoks, bet nereti ir 3–5 baktēriju kombinācija, kam vēl pievienojas sēnes. “Tie visi savstarpēji apvienojas pret mums, veidojot bioplēvi. Tā būtu jānoņem, bet ar pinceti vai šķērēm tas nav iespējams. Tāpēc brūce jāskalo, jādezinficē, jāapstrādā ar ultraskaņas ierīci.”
Kad čūla attīrīta un tūska kļuvusi mazāka, tecēšana un sāpes samazinās, uzlabojas pacienta pašsajūta. Pārsiešana vairs nav nepieciešama tik bieži, pietiek ar 1–2 reizēm nedēļā. Var sākt izmantot metodes, lai veicinātu dzīšanu. Viena no jaunākajām – bagātinātas plazmas injekcijas tieši brūcē. Plazmas preparātu sagatavo no pacienta paša asinīm. Procedūra nav komplicēta, un tai ir labi rezultāti, jo preparāts stimulē jaunu audu veidošanos.
Mistiskā ziede un rezistentās baktērijas
Cik ilgā laikā iespējams atveseļoties? Ārste Aleksandra Kušpelo atbild: “Teorētiski trīs mēnešu laikā trofiskajai čūlai vajadzētu sadzīt, bet tas iespējams vienīgi ideālos apstākļos – ja viss notiek pēc plāna, ja pacientam ir izpalīdzīgi radinieki, ja netrūkst līdzekļu, jo ne visu ārstēšanu apmaksā valsts. Piemēram, ne tīrīšana ar ultraskaņas ierīci, ne bagātinātās plazmas injekcijas par budžeta līdzekļiem nav pieejamas. Arī zeķes un pārsēji jāpērk pašam. Tā ir ļoti liela problēma, jo valsts pagaidām maksā tikai par konsultāciju un pārsiešanu. Pārējo varu vienīgi piedāvāt, un tad cilvēkam jārēķina, ko viņš var atļauties. Vienu gan varu pateikt – pie mums ir pārstāvētas visas zināmākās lokālo kopšanas līdzekļu ražotājfirmas.”
Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām, cenšoties čūlas ārstēt pašu spēkiem, – daudzi iedomājas, ka to iespējams izdarīt, lietojot kādu mistisku ziedi. “Ziedes čūlu ārstēšanā nav modē,” saka ārste un paskaidro – izdalījumi no brūces ir ūdeņaini, bet ziedes ir taukainas. Katrs skolēns zina, ka tauki un ūdens nav savienojami. Veidojas emulsija, kas pārklāj brūci, tai nepiekļūst skābeklis un brūce nedzīst. Izdalījumi kopā ar emulsiju kairina brūces malas. Šādu brūču kopšanā plaši tiek lietoti hidrogeli – līdzekļi uz ūdens bāzes. To veidi ir dažādi, jāizvēlas individuāli, atbilstīgi katram pacientam un brūces stadijai.
“Normāli būtu, ja melnās nekrozes stadijai sekotu dzeltenā nekroze, tad – granulācija un visbeidzot – epitelizācija, jaunas ādas izveidošanās. Taču, ja kādā no ārstēšanas posmiem apstājas, var būt regress.”
Liela problēma brūču kopšanā ir baktērijas, ko nav iespējams uzveikt ar antibiotikām. “Agrāk runājām lielākoties tikai par tādu rezistento floru, kas bija izveidojusies slimnīcās, turpretī tagad arvien biežāk sastopamies ar sadzīvē iegūtu rezistenci. Tās ir sekas nepareizai antibakteriālajai terapijai,” vērtē Aleksandra Kušpelo. “Bieži vien ārsti, nezinot, kādā stadijā ir infekcija un kas to izraisījis, drošības labad izraksta plaša spektra antibiotiķus. Vēlāk izrādās, ka pacients zāles drusku palietojis, mikrobiem uz to bijis nospļauties, toties imūnsistēma reaģējusi, un tā šis līdzeklis vairs nevarēs palīdzēt. Tāpēc ļoti svarīgi ir jebkuras infekcijas gadījumā – vai tas būtu deguna blakusdobumu iekaisums vai trofiskā čūla – precizēt, kas to izraisījis un kādas antibiotikas būs iedarbīgas.”
Staigāt – gan veselajiem, gan slimajiem!
Pēc trofiskās čūlas sadzīšanas paliek ne vien rēta, bet arī pigmentēta āda – brūna un cieta, taču ļoti trausla. Jāturpina valkāt kompresijas zeķes – obligāti, no rīta līdz vakaram. Paralēli ārstēšanai un arī vēlāk jākonsultējas ar vēnu ārstu flebologu.
“Noteikti jāzina, kā flebologi var palīdzēt tālāk, jo katras trešās čūlas gadījumā ir recidīvs. Tās atgriežas,” ar nožēlu saka ārste. “Citas nesadzīst pusgadu, gadu un divus, tās ārstēt ir ļoti sarežģīti. Diemžēl ir arī neizārstējamas – tādas, ko iespējams tikai kopt un uzturēt, lai nekļūtu par nāves cēloni.”
Sievietēm ir augstāks trofisko čūlu risks, jo īpaši, ja ir ģenētiska predispozīcija – ja mammai vai vecmāmiņai jau bijušas paplašinātas vēnas. Citi riska faktori – darbs stāvus vai sēdus, venozās atteces traucējumi grūtniecības laikā.
Labākā trofisko čūlu profilakse? Jāsporto, daudz jāstaigā, kopumā jāievēro veselīgs dzīvesveids. Staigāšana ir svarīga terapijas daļa, ja čūlas jau izveidojušās, akcentē ārste. “Ejot vai skrienot ikru muskulis saspiež artērijas un vēnas, asinis plūst gan uz augšu, gan uz leju. Tāpēc 3–5 kilometri dienā jānoiet. Kājas jāapsaitē un jāvalkā kompresijas zeķes.”
Ja kājas ir tūskainas, var palīdzēt limfodrenāža jeb tā dēvētās piepūšamās bikses – tās lieto, ja ir izteikta limfostāze. Ja priekšā tāls ceļš autobusā vai lidmašīnā, ieteicams uzvilkt kompresijas zeķes. Laba lieta profilaksei ir masāžas virzienā no kāju pirkstiem uz augšu, kā arī kāju vingrojumi, imitējot pedāļu mīšanu.
Laikus pamanīt un novērst
Pirmie simptomi, lai vērstos pie ārsta, ir nogurums un pietūkums kājās. Flebologs veiks vēnu ultrasonogrāfiju un nepieciešamības gadījumā ieteiks zāles un/vai kompresijas zeķes.
Mūsu eksperte Aleksandra Kušpelo, Veselības centra 4 ķirurģe, brūču speciāliste
