Vēnu atriebība – trofiskās čūlas. Veidojas kā ķēdes reakcija 0
Ārstēt trofiskās čūlas ir sarežģīti – pacientam jārēķinās ne vien ar pagaru periodu, kurā būs regulāri jāmaina pārsēji un paklausīgi jāvalkā kompresijas zeķes, bet arī ar izdevumiem un nepieciešamību saukt palīgā radus un tuviniekus.
Zināms, ka sabiedrība noveco, taču dzīves kvalitāti līdz ar gadiem cilvēki zaudēt nevēlas. Mūsdienīgs astoņdesmitgadnieks vēl var būt ļoti aktīvs, grib ceļot, strādāt dārzā. Daudziem šajā vecumā ir dažādas slimības – sirds mazspēja, cukura diabēts, saistaudu saslimšanas. Arī trofiskās čūlas ir drīzāk gados vecu, nevis jaunu cilvēku slimība, kas var būt cieši saistīta ar citām kaitēm, taču dzīves kvalitāti var pazemināt krietni vairāk.
“Nevar runāt tikai par trofiskajām čūlām, ir jārunā par cilvēkiem,” individuālas aprūpes nozīmi akcentē pieredzējusī ārste Aleksandra Kušpelo.
Kā čūlas veidojas
Čūlas nerodas ne vienā vai divās dienās, bet ilgākā laikā. Pirms tam par draudošajām briesmām vēsta kāju tūska. “Piemēram, cilvēks, kuram ir sirds mazspēja, ilgi sēž uz dīvāna, kājas nolaistas, sakrustotas, satūkušas. Cits sēž pie galda, salīcis uz vienu pusi, un tad brīnās, kāpēc tieši kreisā vai labā kāja satūkusi. Izskaidrojums – mugurkauls ir šķībs, mazajā iegurnī visi orgāni saspiesti, attiecīgās puses vēna piespiesta, ir traucēta asiņu attece, sirds nepumpē, kā nākas,” apraksta ārste.
Pret tūsku ārsti parasti izraksta urīndzenošus līdzekļus, bet daudziem tos negribas lietot. “Skraidīšana uz tualeti ir apgrūtinoša. Tā nevienam nepatīk! Netīk, piemēram, sētniecei, kurai vajadzētu piecos no rīta izdzert urīndzenošu medikamentu, bet viņai taču jāstrādā. Kur viņa lai atrod tualeti, būdama uz ielas? Tāpēc velk garumā, sak, zāles iedzers brīvdienās, bet tad ir kas cits darāms un diurētiķi aizmirstas. Tas ir jautājums ģimenes ārstiem – kāpēc viņi nepanāk, ka pacienti lieto šīs zāles un izprot, kam tās vajadzīgas?”
Veidojas ķēdes reakcija – sirds mazspēja rada tūsku, urīndzenošos līdzekļus nelietojam, pievienojas venozā tūska. Ja daudz sēžam, iedarbojas arī gravitācijas tūska. Viss kopā rada to, ka āda netiek pienācīgi apasiņota un apgādāta ar barības vielām, tāpēc mainās tās struktūra. Āda plīst un sāk sulot. “Pacienti man saka – dakter, es nesaprotu, kāpēc man kāju āda sāk tecēt! Sēžu, un peļķe apakšā,” atstāsta Aleksandra Kušpelo un skaidro, ka pa ādas mikrospraugām tek limfa un kājās uzkrājies starpaudu šķidrums. Uz ādas ir mikrobi, tiem šāda mitra un silta vide patīk, tāpēc tie aktivizējas un inficē brūci. Sākas ādas trofikas (šūnu vielmaiņas procesu kopuma) traucējumi – tā rodas sarežģīti ārstējama brūce, ko sauc par trofisko čūlu.
Svarīgi tikt pie speciālista
Tiklīdz čūla izveidojusies, ļoti svarīgi ir bez kavēšanās vērsties pie speciālista. Ārstes Aleksandras Kušpelo pieredze liecina, ka daudzi apmeklē ģimenes ārstus un ķirurgus, kuri nav specializējušies čūlu ārstēšanā. Tad tiek izmēģināti dažādi līdzekļi, bet panākumu nav, un čūla tiek ielaista.
Speciālists vispirms noskaidro čūlas izcelsmi – vai tā ir venoza vai arteriāla nepietiekamība vai kas cits. No tā atkarīga ārstēšana. 80% trofisko čūlu ir vaskulāra izcelsme, proti, tās radušās asinsrites traucējumu dēļ. Taču tām var būt citāda etioloģija – ir arī onkoloģiskās, pēctraumatiskās, dermatoloģiskās un citu veidu čūlas.
Lai noskaidrotu čūlas izveidošanās cēloņus, ārsts izvaicā pacientu par citām slimībām, kā arī liek lietā instrumentus. “Instruments numur viens ir rokas – jāiztausta pacienta pulss. To vajadzētu darīt arī ģimenes ārstiem, bet daudziem diemžēl nav laika pacientu ne vien iztaustīt, bet pat likt izģērbties, lai apskatītu.” Aleksandra Kušpelo uzskata: ja tā notiek, pacientam jāuzstāj, ka vēlas tikt pienācīgi ārstēts, un jālūdz nosūtījums pie speciālista.
