Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils domes administrācija” – kā jaunie nosaukumi jauc prātu un rada liekus apgrūtinājumus 15
Ināra Egle, Linda Kusiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Jēkabpils novada Jēkabpils valstspilsēta, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils domes administrācija”, Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs – šādi un tamlīdzīgi valodas un prāta “mežģi” tagad lasāmi pašvaldību mājaslapās internetā, pilsētu domju dokumentos.
Tas noticis pēc tam, kad Latvijā atteicās no nacionālās nozīmes attīstības centru – lielo pilsētu – dēvēšanas par republikas pilsētām. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Saeima mainīja pašvaldību teritoriju iedalījumu, nosakot, ka Latvijā ir desmit valstspilsētas, no kurām trīs ir iekļautas novadu pašvaldībās, un novadi.
Agrākā iedalījuma dēļ attiecīgajām pilsētu pašvaldībām vai iestādēm netika kabināts klāt vārds “republikas”, taču nu pēc jaunā dalījuma valstspilsētas vārds iezogas daudzos dokumentos. Vienlaikus ar jēdziena maiņu sākusies valodas birokratizēšana, kas rada neizpratni iedzīvotājos un apgrūtina dzīvi arī pašām pašvaldībām – vietvaru nosaukumi ir kļuvuši sarežģītāki un grūtāk uztverami. Arī valodnieki uzskata, ka jēdziena “valstspilsēta” pievienošana vairākos gadījumos ir liekvārdība.
Domes rīkojas dažādi
Jaunais valstspilsētas nosaukums bija norādīts arī likuma pielikumā, kurā ir uzskaitītas Latvijas pašvaldības. Tātad ierēdniecībai un amatpersonām tas nozīmē, ka tas ir oficiālais nosaukums, kas ir jālieto, un tam jāatspoguļojas visur, kur oficiāli minēta pašvaldība. Vairs nevar vienkārši rakstīt Rīgas dome vai Rīgas pilsētas pašvaldība, jo tagad tā ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība vai valstspilsētas dome.
Lielās pilsētas uz to ir reaģējušas dažādi. Vienas vietvaras mājaslapā acu priekšā visur ņirb valstspilsētas nosaukums, bet citur nekas daudz nav mainījies. Piemēram, Rēzeknē Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) ir Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs, bet viņa partijas biedra Andreja Elksniņa vadītajā Daugavpilī viss notiek pa vecam un lieto vai nu Daugavpils pilsētas pašvaldības, vai Daugavpils domes nosaukumu. Vieni jau paguvuši nomainīt arī plāksnes pie domes ēkas, bet citi pat nesteidz to darīt.
Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas. Kad Daugavpils domes priekšsēdim A. Elksniņam “Latvijas Avīze” lūdza komentēt pašvaldības oficiālā nosaukuma maiņu, viņš pat šķita apjucis, jo par to neesot domājis.
Pilsētā, kurā ir izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē un kas ir arī viena no četrām pašvaldībām, kurā izsludināja ārkārtējo situāciju sakarā ar notiekošo Baltkrievijas pierobežā, mēram nav laika lauzīt galvu par šādu birokrātisku nosacījumu izpildi.
A. Elksniņš gan bija pārliecināts, ka domes darbinieki prasīto ir izpildījuši un visur, kur dokumentos tas nepieciešams, ir lietots Daugavpils valstspilsētas nosaukums. “Nezinu, ko tas maina. Daugavpils ir un paliek Daugavpils. Mēs jau neesam ārpus valsts. Mēs esam Latvijas valsts pilsēta,” piebilda A. Elksniņš.
Desmit valstspilsētas
Daudzus gadus lielās pilsētas sauca par republikas pilsētām, kas bija latviešu valodā neiederīgs sovjetisms, uz ko Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija norādīja jau 2008. gada pavasarī, kad tika sagatavota iepriekšējā pašvaldību reforma.
Viens no LZA ekspertu priekšlikumiem bija toreizējās deviņas lielās pilsētas saukt par valstspilsētām. Par to Saeima izlēma 2020. gada pavasarī, uz ko deputātus pamudināja Valsts prezidents Egils Levits, atsaucoties uz jau minēto LZA atzinumu.
Pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) priekšlikuma lielo pilsētu pārdēvēšana par valstspilsētām notika, sagatavojot likumu izskatīšanai trešajā lasījumā. Vienlaikus Saeima paplašināja šo pilsētu sarakstu ar Ogri.
Tagad Latvijā ir desmit valstspilsētas (skat. uzziņu). Pārējās pilsētas ir novadu pilsētas. Bija arī priekšlikums agrākās republikas pilsētas saukt par lielajām pilsētām, bet valodniekiem tā nešķita laba doma, jo ne visas deviņas pilsētas varētu uzskatīt par lielām.
Jāmaina veidlapas, jāpārdēvē iestādes
Ielūkojoties pilsētu domju lēmumos, redzams, ka zināmu laiku tām nācies veltīt, lai pārdēvētu pašvaldības iestādes. Piemēram, Ventspils dome pērnajā rudenī ir mainījusi Ventspils pilsētas sociālā dienesta nosaukumu – tagad tā ir Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils sociālais dienests”.
Nosaukumu nomaiņas procesi notikuši arī citās lielajās pilsētās. Arī oficiālajos iesniegumos tagad vairs neraksta vienkārši, piemēram, “Ventspils dome nolēma”, bet gan “Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada pašvaldību apvienošanu uzskata par neatbilstošu iedzīvotāju interesēm”, liecina domes vēstule Saeimas komisijai. Vieglāk šo vēstījumu būtu uztvert, ja rakstītu: “Ventspils dome Ventspils pilsētas un Ventspils novada apvienošanu uzskata par neatbilstošu…”
Valstspilsētas nosaukums tagad ir norādīts banku rekvizītos un daudz kur citur. Vietvarām bija jāmaina arī zīmogi, veidlapas un jāielāgo, ka “valstspilsētas” vārdam jāparādās pat kultūras pasākumu programmā. Piemēram, Jelgavas reģionālais tūrisma centrs iepazīstina ar nedēļas pasākumu plānu Jelgavas valstspilsētā un Jelgavas novadā.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS) “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc bija jārada tāds juceklis, jo domei ir jāveic izmaiņas daudzos dokumentos un noteikumos, tam ir veltītas vairākas domes sēdes un tiek tērēti līdzekļi. A. Rāviņš atzina, ka plāksne pie domes ēkas vēl nav nomainīta, jo tas prasa gan naudu, gan laiku. Tur joprojām rakstīts, ka tā ir Jelgavas pilsētas dome.
Tiesiskais regulējums prasa!
Uz vaicāto, kāpēc agrāk lielās pilsētas, kas bija nacionālās nozīmes attīstības centri, varēja saukt par pilsētām, bet tagad tas vairs nav iespējams, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilze Oša “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka agrāk “republikas pilsētas” bija norādītas tikai likuma pantā par pašvaldību iedalījumu, bet tagad arī likuma pielikumā, kur ir uzskaitītas teritorijas, valstspilsēta ir oficiālais pašvaldību nosaukums. Tāpēc tas ir jālieto. Izņēmums varot būt sarakste ar iedzīvotājiem, pasta sūtījumos un lietojot pašvaldības nosaukumu sadzīvē.
VARAM ir sagatavojusi metodisko skaidrojumu, kā pašvaldībām jāveido iestāžu un institūciju nosaukumi. I. Oša norāda, ka tas ir jādara saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas šajā gadījumā ir noteikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Tajā Latvijas teritorija ir iedalīta valstspilsētu pašvaldībās un novadu pašvaldībās.
“Veidojot pašvaldības iestādi, tās pilnā nosaukumā būtu vienkopus jāiekļauj pašvaldības nosaukums un attiecīgās pašvaldības iestādes nosaukums, piemēram, … novada (vai valstspilsētas) pašvaldības Izglītības pārvalde,” teikts VARAM norādēs. Tajās ir pieļauts, ka katrā konkrētā dokumentā var atrunāt lietoto terminoloģiju, kas pieļauj pašvaldības nosaukumu saīsināt un rakstīt, piemēram, “Rīgas dome”.
Iedzīvotājiem ne silts, ne auksts
Latvijā joprojām darbojas Lielo pilsētu asociācija (LPA), kuras izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) informēja, ka organizācijas statūtos ir veikti grozījumi, norādot, ka tā apvieno valstspilsētas, bet citādi LPA tam nepievērš lielu uzmanību, jo tās darba kārtībā ir daudz svarīgāki jautājumi. V. Valainis kā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāts jau likuma sagatavošanas laikā bija skeptisks, atceroties, ka tieši Valsts prezidents E. Levits ir skubinājis deputātus izvēlēties valstspilsētu nosaukumu, jo tas labāk skanot.
“Manuprāt, tās bija bezjēdzīgas izmaiņas, kas tikai radīja lielākas administratīvās izmaksas un apjukumu iedzīvotājos, kuriem no tā ne silts, ne auksts,” piebilda V. Valainis. Viņaprāt, vēl sarežģītāk izklausās novados iekļauto pilsētu nosaukumi, jo tagad ir, piemēram, Jēkabpils novada Jēkabpils valstspilsēta.
Jēkabpils novada priekšsēdis Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija), kurš ir vadījis arī pilsētu, atzina, ka viņu šis jautājums pārāk nenodarbina – ar pilsētām apvienotajos novados iestāžu un institūciju nosaukumi tāpat ir jāmaina, jo tagad tā ir novada pašvaldība. Viņam pat ir sajūta, ka pilsēta sāk zaudēt savu identitāti.
Latvijā – 10 valstspilsētas
* Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils un Rēzekne. Administratīvi šīs ir patstāvīgas valstspilsētu pašvaldības.
* Ogre, Jēkabpils un Valmiera. Šīs valstspilsētas administratīvi ietilpst attiecīgo novadu pašvaldībās.
Valodnieki: Tā ir liekvārdība un savārstījums
* Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška skaidro, ka jēdziena “valstspilsēta” lietošana pielīdzināma jēdzienam “republikas pilsēta”, ko tas aizstājis kā viens no Latvijas pilsētu statusa apzīmējumiem, proti – valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību atšķirībā no novada pilsētas.
“Statusa apzīmējumi “valstspilsēta” un “novada pilsēta” ir minēti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. panta otrajā daļā, un tas ir pilnīgi pietiekami. Šo Latvijas pilsētu statusa apzīmējumu lietošana jebkurā citā tekstā un kontekstā ir liekvārdīga, tādēļ no tās jāizvairās. Apzīmējums “valstspilsēta” tikai aizstāj iepriekšējo statusa apzīmējumu “republikas pilsēta”, kurš arī netika pievienots pašvaldības nosaukumam (piemēram, nerakstīja “Rīgas republikas pilsētas dome” vai “Jūrmalas republikas pilsētas pašvaldības dome”, bet gan “Rīgas dome” un “Jūrmalas dome”). Attiecīgi arī tagad nav jāraksta “Rīgas valstspilsētas dome” vai “Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome”, tāpat kā nav jāraksta “Cēsu novada pilsētas dome” vai “Siguldas novada pilsētas pašvaldības dome”.”
Agris Timuška norāda, ka ir tikai viens izņēmums, kad pieļaujams lietot statusa apzīmējumu “valstspilsēta”, proti, gadījumi, kad nepieciešams norādīt kādas administratīvās teritorijas piederību tieši valstspilsētai. Tā, piemēram, šo jēdzienu būtu pamatot lietot dokumenta nosaukumā “Ventspils domes saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību Ventspils valstspilsētas pašvaldības teritorijā”.
Savukārt pievienot apzīmējumu “valstspilsēta” vai “novada pilsēta” vārdam “dome” vai “pašvaldība”, ko lieto kopā ar attiecīgās pilsētas nosaukumu, nav nekāda iemesla, un Valsts valodas centrs savu viedokli šajā jautājumā paudis gan ieinteresētajām pašvaldībām, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
* Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs un ikgadējās akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” organizētājs Uģis Nastevičs jēdziena “valstspilsēta” pievienošanu dažādu pašvaldības iestāžu nosaukumiem vērtē negatīvi: “Uzskatu, ka tas ir savārstījums, kurš arī var pretendēt uz gada nevārda “godu”. Tā varētu būt vēl padomju domāšanas ietekmēta tendence, ka tikai kaut ko pateikt sarežģītāk, savirknējot vairākus vārdus.”
U. Nastevičs norāda, ka pašvaldību iestādēm jau tāpat dokumentos ir pietiekami gari nosaukumi un nepavisam nav nepieciešams tos vēl sarežģīt: “No šī procesa nesaredzu nevienu ieguvumu, kas atvieglotu konkrēto pašvaldību iedzīvotāju dzīvi. Ir tikai lieki izdevumi dažādu veidlapu un plāksnīšu pārveidošanai.”
