Ventspils uzņēmējiem bažas par gaidāmo ostas maksas celšanu. Vērsīsies pie valdības 0
Biedrība “Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika” (BATL) norāda, ka Ventspils brīvostas valdes lēmums negaidīti no nākamā gada 1. janvāra pacelt ostas pakalpojumu izmantošanas maksu (ostas maksu) neveicinās kravu plūsmu Ventspils virzienā.
BATL ir veicis pakalpojumu sadārdzinājuma aprēķinu četros brīvostas uzņēmumos, kuru klientiem samaksa vien provizoriski paaugstināsies par vairāk nekā 800 tūkstošiem eiro gadā.
Vēl vienas izmaksu pozīcijas pieaugums nesekmē Ventspils ostas konkurētspēju.
Lai uzlabotu sadarbību, informācijas objektivitāti un pieņemto lēmumu efektivitāti, asociācija plāno vērsties pie valdības ar priekšlikumu mainīt pārvaldības modeli, kurā ostu valdēs bez pašvaldības un valsts pārstāvjiem būtu iekļauti arī ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji.
Izanalizējot tikai četru ostas uzņēmumu – AS “Ventspils Tirdzniecības Osta”, AS “Ventbunkers”, AS “Baltic Coal Terminal” un AS “Ventspils Naftas Termināls” – pērnā gada pārkraušanas rezultātus, varēja secināt, ka ostas maksas sadārdzinājums to klientiem būs pietiekami nozīmīgs.
Piemēram, šo uzņēmumu klientiem maksas palielinājums varētu sasniegt 800 tūkstošus eiro, kas atkarīgs no izmantoto pakalpojumu veida un apjoma.
Biedrības “Baltijas asociācija – Tranzīts un loģistika” (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis norāda – lai arī vidējais sadārdzinājums par pārkrauto tonnu veido aptuveni 5 – 6 euro centus par tonnu, uz kopējiem pārkrauto kravu apjomiem brīvostas piestātnēs pieaugums ir ievērojams un daļai stividoru klientu tas mērojams simtos tūkstošos eiro.
“Tas vēl vairāk pasliktinās Ventspils virziena pievilcību Latvijas un starptautiskā konkurencē, it īpaši ņemot vērā ostā pārkrauto kravu samazinājumu. Uzskatām, ka šādās situācijās brīvostā strādājošie uzņēmumi ir ķīlnieki bez balsstiesībām, jo tamlīdzīgi lēmumi tiek pieņemti nekonsultējoties ar uzņēmējiem.”
Tā rezultātā pasliktinās uzņēmējdarbības vide, tiek radīti nevajadzīgi izdevumi, neefektīvas investīcijas, atzīmē I. Landmanis.
Tāpēc, pēc viņa teiktā, lai uzlabotu sadarbību, informācijas objektivitāti un pieņemto lēmumu efektivitāti, ir svarīgi un tikai loģiski pamainīt pārvaldības modeli brīvostā un to valdēs iekļaut ostā strādājošo uzņēmumu pārstāvjus, kas bez valsts un pašvaldību pārstāvjiem pārstāvētu ostā strādājošo uzņēmumu intereses.
“Tas būtu politiskās gribas jautājums valdības līmenī veikt šādas izmaiņas,” uzskata I. Landmanis.
Asociācija norāda, ka jau tā pēdējā gada laikā valsts līmenī pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību ostās.
Piemēram, akcīzes nodokļa degvielai un infrastruktūras maksas palielināšana, brīvostas zemes nomas maksa, kā arī “Latvijas dzelzceļš” izmainītās cenas pakalpojumiem “vagonu apstrāde veicot un neveicot vilcienu formēšanu”, kas bija pārsteigums uzņēmumiem.
Tikai dažu no minēto komponentu paaugstinājums šogad veicināja kravu pārvadājumu pa dzelzceļu Ventspils virzienā pašizmaksu palielināšanos par 0,60 eiro/t mazuta pārvadājumiem un 0,54 eiro/t ogļu pārvadājumiem.
Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” (BATL) pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus – AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils Tirdzniecības Osta”, AS “Kālija Parks”, AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, SIA “Noord Natie Ventspils Terminals”, AS “PKL Flote”, SIA “Ostas Flote”, SIA “Mineral-Trans-Serviss”, AS “Baltic Coal Terminal”, SIA “Seastar” un AS “Baltijas Ekspresis”.
