Ventspils un Vecumnieki – atšķirīgi, bet aizraujoši 0
Pērn Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu EDEN (European Destinations of Excellence) nacionālajā konkursā “Veselības un labjūtes tūrisms 2019” dalībnieku vidū bija gan Ventspils, gan Vecumnieku novads – apliecinot, ka lepojas ar saviem tūrisma piedāvājumiem un vēlas sevi apliecināt kā šādu galamērķi.
Latviskajām tradīcijām sekojot
Tikai 60 kilometrus no Rīgas ceļotājus gaida Vecumnieki, un daudziem, kuri, braucot uz Sēliju, šim novadam izskrējuši cauri, būs pārsteigums, ka arī te netrūkst ko apskatīt un izbaudīt, jo īpaši labjūtes vietas, kas pavisam negaidīti var pārvērst Vecumniekus par lielisku nedēļas nogales atpūtas galamērķi.
Lai par to pārliecinātos, Vecumnieku novada domes tūrisma informācijas konsultante Aira Odinga vispirms mani ved uz Zemgales sensētu “Everti”, kur saimnieki dzīvo pēc senču gadskārtu ritiem, svinot visus Saules svētkus.
“Visi, kuriem šāds dzīvesveids patīk, ir laipni gaidīti ciemos,” aicina Kristīne Vallere. “Esmu astroloģe, un, apgūstot dažādas terapijas, nonācu līdz latviskās pirts dziedniecībai, ko praktizēju kopā ar vīru. Taču mūsu pirts rituālā izmantojam ne tikai vecās, bet arī jaunās metodes. Mīļākā no tām ir dzintara terapija ar dzintara gultas, dzintarskābes lietošanu, lai gūtu visu enerģiju, ko šis saules akmens cilvēkiem var dot. Vīrs taisa vibroakustiskos instrumentus – līdzīgus žagariem, kas ir viens no mūsu masāžas veidiem, bet es darbojos neirografikā – ar apzinātās zīmēšanas metodi.”
Augustā veselīga dzīvesveida piekritējiem “Evertos” tiek rīkots divu dienu festivāls “Laika rata pietura”, kur garīgās veselības praktiķi lekcijās un meistarklasēs dalās ar savu pieredzi. Te var izbaudīt arī čakrofona nomierinošo iedarbību. Tas ir instruments, kas sastāv no 14 īpaša alumīnija sakausējuma skaņu caurulēm (toņiem), kurus spēlējot rodas neparasta mūzika, līdzīga Visuma skaņām.
Savukārt “Liezemenēs” Aelita un Juris Batņas jau vairāk nekā desmit gadus organizē pirtsskolas, kurās vispusīgas mūsu pirts tradīcijas un latvisko dzīvesziņu apgūst dažāda vecuma nākamie pirtnieki. Jura moto ir: “Vecums ir nieks”, kas labi saskan arī ar vietvārdu “Vecumnieki”. “Galvenais, kas pēdējos gados mani interesē, ir nevis slimību ārstēšana, bet tieši veselības uzturēšana un tās atgriešana. Vēlos palīdzēt cilvēkiem dzīvot balansā, jo slimības rodas tad, kad esam izsisti no garīgā līdzsvara, un pirts ir labākā vieta, kur to atgūt.”
Ausekļu dzirnavas
Divu kilometru attālumā no Bārbeles centra Iecavas upes krastā atrodas “Ausekļu dzirnavas”, kuras kopš 2005. gada no sagruvušiem pamatiem atjaunojis Mārtiņš Mediņš, iegūstot godpilno Latviskā mantojuma zīmi. Te divreiz gadā ļaudis tiek aicināti uz svētkiem, lai redzētu ne tikai Mārtiņa plašo lauksaimniecības tehnikas kolekciju un dzirnavas darbībā, bet arī paklausītos lauku muzikantus un iegādātos saimniecībā noderīgas lietas. “Viss, kas te redzams, ir tapis no jauna vai no kaut kurienes pārvests kā Lazdu vējdzirnavas (1926) no Īslīces pagasta. Pēdējā ir cara zaldāta māja ar iebūvēto maizes krāsni, kurā cepam maizi, pīrāgus un “Sējas svētkos”, kas šogad notiks 9. maijā, ciemiņiem piedāvāsim arī pankūkas, tēju un kafiju,” atklāj saimnieks.
Ģimenēm draudzīgā Ventspils
“Ventspils ir īpaša ar to, ka šeit draudzīgi sadzīvo mūsdienīga osta, inovatīvas ražotnes un skaista, sakopta pilsētvide ar daudziem parkiem, sporta un atpūtas objektiem katrai gaumei,” norāda Ventspils TIC vadītājas vietniece Dace Kalsere.
“Pilsētā regulāri norisinās dažādi sporta pasākumi veselīga dzīvesveida popularizēšanai – velobrauciens sezonas atklāšanas pasākuma laikā, Piedzīvojumu parka maratons, Vislatvijas nūjošanas festivāls un citi. Attīstīta veloceliņu infrastruktūra (~ 60 km), bezmaksas brīvdabas trenažieri. Ģimenes ar bērniem priecē divas bērnu pilsētiņas un 36 rotaļu laukumi, 27 lielu un mazu gotiņu skulptūras.
Ventspilī ik gadu tiek attīstīti un saglabāti vēsturiskie un dabas objekti. Pēdējais veiksmīgais projekts – Dienvidrietumu rajona infrastruktūras attīstība, kur jaunie koka celiņi izbūvēti tā, lai, saudzējot dabu, varētu piekļūt Pelēkajai kāpai un Baltijas jūras piekrastei, un šī 10. izeja uz jūru Saulrieta ielas galā ir arī suņu saimniekiem draudzīga.”
Pastaigas dabā un pilsētā
Arī ziemā iespējams baudīt nesteidzīgas pastaigas Zilā karoga pludmalē. Pa ceļam uz atjaunoto Dienvidu molu var apskatīt eksponētos zvejas kuģus “Azova” un “Grots”, vērot saulrietu un kuģu ienākšanu ostā no mola vai tuvumā esošā skatu torņa, Jūrmalas parkā izbaudīt Enkuru taku, bet pie Būšnieku ezera – jauno pastaigu taku apkārt tam (8 km) ar desmit vingrošanas stendiem visām paaudzēm un ainavu no jaunās skatu platformas.
Ja tomēr bail no brāzmainā vēja, kas ir biežs viesis Ventspilī, patvērums rodams Vecpilsētā, kur Rātslaukums kļuvis par vienu no iemīļotākajām pastaigu vietām pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. To ieskauj Nikolaja luterāņu baznīca, starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja, Digitālais centrs un Galvenā bibliotēka ar Bērnu bibliotēku, kurā tiek rīkoti semināri, koncerti un izstādes. Atjaunotajā Tirgus laukumā ik stundu var ieklausīties kariljonu zvanu skaņās, kā arī senākajā pilsētas būvē Livonijas ordeņa pilī gūt ieskatu Ventspils vēstures nozīmīgākajos notikumos, apskatot digitālo ekspozīciju “Dzīvā vēsture”.
“Apciemojot Ventspili, ikviens pamanīs pilsētas sakoptību – ielas, parki un skvēri gājējus priecē ar košām ziedu skulptūrām un puķu dobēm, īpašu prieku un apbrīnu rada savdabīgie vides mākslas darbi – nu jau desmit strūklakas. Jaunākā no tām ir tēlnieka Gļeba Panteļejeva “Lietussargs”, kas atrodas ventspilnieku jaunajā satikšanās vietā Laikrakstu alejā. Iespaidīgākā strūklaka “Fregate “Valzivs”” mājvietu radusi ainaviskajā Lielajā laukumā, kas tagad kļuvis par jauno pilsētas kultūras centru, pateicoties līdzās esošajai koncertzālei “Latvija”, kura durvis vēra 2019. gada jūlijā.
Jaunā koncertzāle pilda arī Ziemeļkurzemes mūzikas, mākslas un kultūrizglītības centra funkcijas. Muzikālo piedāvājumu īpašu padara divu pasaulē unikālu mūzikas instrumentu izmantojums – koncertzālē “Latvija” skan gan Vācijas ērģeļu būvniecības uzņēmuma “Johannes Klais Orgelbau” būvēto stabuļu ērģeles, gan pasaulē lielākās latviešu izcelsmes klavierbūvnieka Dāvida Kļaviņa klavieres.”
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, vairāk informācijas www.latvia.travel/lv/eden
