Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 138
Žurnāla “Medības” redakcija saņēma vēstuli no Linas Semjonovas ar lūgumu to publicēt. Baisie, šausmu filmu cienīgie notikumi norisinājās šī gada 8.maijā Ventspils teritorijā.
“8.05. vakarā mūsu ģimene devās pastaigā pa Staldzenes mežu līdz jūrai, kas ir Ventspils pašvaldības teritorija. Tā ir daudzu ventspilnieku iecienīta atpūtas un pastaigu vietā, kas Covid-19 laikā ir vēl biežāk apmeklēta. Atpakaļceļā pie autobusa gala pieturas suns sajuta dzīvnieka pēdas un aizskrēja to virzienā. Dzīvnieks visticamāk sekoja mums, jo viņš gāja, vēja virzienam pūšot no mūsu puses uz viņu – šādi rīkojas plēsēji, lai medījums (šajā gadījumā mēs) viņu nesajustu. Gaidot un saucot suni – tas neatgriezās.
Nākamā rītā meklējot suni, atradu no viņa palikušo galvu ar priekšķepām tranšejā pie Selgas un Jaunupes ielas krustojuma. Pie tranšejas bija daudz asiņu, kur mūsu suns tika apēsts.
Tā kā suns netika plosīts, ir skaidrs, ka viņu apēda 1 plēsējs. Suņa svars bija ap 12-14 kg, sekojoši nakts laikā tika apēsti ap 10 kg, ko izsalkumā var paveikt tikai viens dzīvnieks, kas mīt mūsu reģionā – vilks.
Izpētot apkārtni, bija redzamas trīs vietas, kur vilks, dodoties prom, plēsa, kašņāja zemi – tās veda no mūsu mājdzīvnieka bojāejas vietas virzienā uz Staldzenes ciemu. Tranšejā blakus mājdzīvieka paliekām bija samīdīta zāle, kas ļauj noteikt plēsēja apmērus – tie atbilst vilka izmēriem.
Nesen blakus esošajās Staldzenes vasarnīcās pazuda taksītis – taksīši ir pazīstami kā lieliski medību suņi. Spriežot pēc visa, šis vientuļais vilks ir atradis labu barotavu un netaisās to pamest, jo šeit vienmēr pastaigāsies cilvēki ar suņiem – daudziem no tiem ir dzinējsuņu instinkts…
Šajā mežā pastaigājas arī vientuļi cilvēki, bieži vien arī ģimenes ar bērniem. Lai gan pēdējos laikos nav fiksēti cilvēku bojāejas gadījumi, vilkam (iem) uzbrūkot, tomēr arī Latvijā ir zināmi gadījumi, kad tas ir noticis agrāk, turklāt Užavā vilks bija mēģinājis uzbrukt vairākām sievietēm, kuras atsitušās no viņa ar atrasta zara palīdzību. Tā kā vilki jau mīt piepilsētā un pat pilsētas teritorijā, un to populācija ar katru gadu aug par spīti medībām – risks cilvēku dzīvībai ar katru gadu pieaug.
Vadoties pēc statistikas, vilku ir aizvien vairāk, nu jau šie izmanīgie dzīvnieki pat tiek notriekti uz ceļa, kas daudz ko izsaka. Arī vilku nogalināto mājdzīvnieku daudzums strauji aug. Nesen Ziru pagastā pie lauku mājas ir uzstādīta kamera, kas nejauši fiksēja kā vilks apēda suni, kas nepiederēja saimniecības īpašniekiem.
Mūsu mežos šobrīd ir daudz kailciršu un jaunaudžu, kas neatbilst vilku dzīvei, tādēļ viņi meklē labākas vietas, atrodot tās piepilsētā, ēdot mūsu mājdzīvniekus un apdraudot cilvēkus.
Vadoties pēc augstāk minētā, ir nepieciešams atļaut bīstamo dzīvnieku atšaušanu pilsētas teritorijā un regulēt vilku populāciju, ievērojot šiem dzīvniekiem nepieciešamās, atbilstošas meža teritorijas pieejamību.
Nav pieļaujams, ka pilsētas teritorijā siro vecs vientuļais vilks, kas nogalina mājdzīvniekus un apdraud cilvēkus.
Es viena kopā ar otru suņu meiteni atradu suņa paliekas – tikai galva, kalks un priekšķepas palika. Es suņa paliekas apraku turpat, kur tas gāja bojā. Visapkārt bija daudz asiņu. Tā kā tā ir Ventspils pašvaldības teritorija, ziņoju policijai, uzreiz ieradās mežzine un fiksēja suņa bojāeju, sakot, ka pie Ventspils dzīvo vēl trīs vilki. Nosūtot augstāk minēto vēstuli ZK Virsmežniecības ekspertam Guntim Milleram, viņš minēja, ka tas visticamāk bija vilks. Ventspils Komunālā pārvalde solīja veikt meža tīrīšanu un tika organizēta mednieku sapulce.
Arī iztīrot mežu, problēma visticamāk netiks risināta, jo vilks noteikti atgriezīsies uz savu “barotavu”, apdraudot cilvēkus un īpaši viņu mājdzīvniekus.
Ceru uz Jūsu palīdzību! Linda Semjonova”.
