ASV sankciju dēļ Lemberga sieva pamet labi atalgotu darbu Rīgas brīvostā 3
ASV sankcijām pakļautā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) sieva Kristīne Lemberga piecus gadus Rīgas brīvostā strādājusi par konsultanti Eiropas Savienības finansējuma piesaistes jautājumos, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Rīgas ostā Lemberga esot saņēmusi aptuveni 35 000 eiro gadā, kas ir tik pat, cik viņa vienlaikus nopelna savā darbā Ventspils domē, norāda raidījums.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš raidījumam apliecinājis, ka Lemberga uzrakstījusi atlūgumu pēc tam, kad pret viņas vīru vērstas ASV sankcijas, un vairs nestrādā Rīgas ostā.
“Mēs šo jautājumu izbeidzām. Tas bija lielā mērā, protams, saistīts ar visu šo te situāciju [ar sankcijām],” teica Zeltiņš.
Viņš līdzšinējā sadarbībā ar Lemberga sievu nesaskata nekādas problēmas, “pareizu vai nepareizu ietekmi”. Zeltiņš gan skaidri neatbildēja uz jautājumu, cik bieži Lemberga bijusi darbā Rīgas ostā un cik bieži strādājusi attālināti.
“Mēs konsultējāmies, izejot no situācijas,” teica pārvaldnieks.
Jau ziņots, ka Lemberga Latvijas un ASV augstākajām amatpersonām lūgusi sniegt juridisko pamatojumu par to, kāpēc noteiktas sankcijas arī pret viņu un bērniem, jo viņai esot bloķēti vienīgie personīgie bankas konti.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) aģentūrai LETA paskaidroja, ka komisijai ar likumu nav deleģētas tiesības iejaukties kredītiestādes un klienta savstarpējās attiecībās, piemēram, FKTK nav tiesību uzlikt kredītiestādēm pienākumu sākt vai atsākt sadarbību ar noteiktām personām. Komisijā skaidro, ka, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 60.panta pirmo daļu, kredītiestādes un klienta attiecības regulē normatīvie akti, kā arī starp kredītiestādi un klientu noslēgtie līgumi.
Komisija norāda, ka kredītiestāde tās iekšējās kontroles sistēmas ietvaros veic risku izvērtēšanu, tostarp, sankciju riska novērtējumu, uz kā pamata kredītiestāde izstrādā kritērijus, piemēram, kādus pakalpojumus tā ir gatava piedāvāt, ar kādu klientu loku strādāt, kādu risku uzņemties.
“Civiltiesisko darījumu attiecību pārtraukšanas mērķis, pamatojoties uz klientu izpētes gaitā iegūto informāciju un ievērojot kredītiestādes noteikto politiku, ir novērst riskus, kas var ietekmēt tās darbību,” uzsver FKTK.
Jau vēstīts, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Pēc 2020.gada 8.janvāra jebkādi finansiāli darījumi ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām nebūs iespējami, jo bankas tos neapkalpos. Savukārt Lembergs varēs paturēt vienu kontu, lai veiktu maksājumus, kas nepieciešami pamatvajadzību apmierināšanai, proti, pabalsti, pensija, nodokļu, valsts nodevu apmaksa, maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, komunālajiem pakalpojumiem, atlīdzība par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem u.c.
Turklāt sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs vai kuros viņš minēts kā patiesais labuma guvējs.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi noteikumus, kādā veidā bankas var pārliecināties, vai uzrādītais uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs.
Valsts iestādes un juristi iesaka darījumos izvairīties no sadarbības ar sankciju sarakstā iekļautām personām un struktūrām. Sadarbojoties ar OFAC sankcionētām personām pastāv risks tikt pakļautam OFAC sekundārajām sankcijām vai citiem ierobežojumiem, piemēram, var tik uzlikts liegums veikt transakcijas ASV dolāros, ieceļošanas aizliegums ASV u.tml.
