Vai reģionālās augstskolas saglabāsies? Saruna ar Ventspils Augstskolas rektoru Kārli Krēsliņu 0
Kārlis Krēsliņš, kurš ieguvis doktora grādu Lafboro universitātē Apvienotajā Karalistē un strādājis Rīgas Ekonomikas augstskolā, 2013. gadā pārcēlās uz Ventspils Augstskolu, kur sākotnēji bija mācību prorektors, bet pēc iepriekšējās rektores Gitas Rēvaldes skandalozās atlaišanas kļuva par rektoru.
Kā šobrīd strādā reģionālā augstskola, kas, kaut valsts dibināta, darbojas ciešā sasaistē ar pašvaldību, kurā atrodas?
Kaut gan esat rektors, jūsu darba kabinetā redzamā vietā nolikts apliecinājums, ka studenti jūs atzīst par labāko pasniedzēju…
K. Krēsliņš: Uzskatu to pat par daudzkārt vērtīgāku nekā rektora amats. Ja studenti novērtē, ir ļoti liels gandarījums. Joprojām lasu lekciju kursu angļu valodā par lēmumu pieņemšanu, mācu arī ekonomiku un biznesa procesus. Maģistra līmeņa studentiem mācīšu jaunu studiju kursu “Inovācijas un digitālās tehnoloģijas”.
Protams, grūti apvienot administratīvo darbu ar lekciju lasīšanu, tomēr man izdodas to visu salāgot.
Esmu arī asociētais profesors, kas nozīmē, ka jāvelta laiks arī pētniecībai un jāraksta zinātniskās publikācijas. Strādāju valsts pētījumu programmā “Interframe”, kur pētām, kā ar jaunām metodēm, ar viedo ekonomiku varam attīstīt reģionu. Ja būs spēcīgi reģioni, būs arī stipra valsts.
Jūlijā augstskolām galvenā aktualitāte ir uzņemšana. Diemžēl pagaidām nav izdevies aizpildīt pat visas budžeta vietas. Arī Ventspilī pēc pirmās uzņemšanas kārtas nav aizpildītas visas valsts apmaksātās studiju vietas, piemēram, tulku un programmētāju studiju programmās.
Kopumā ņemot bakalaura un maģistra programmas, ar pirmo prioritāti mums ir pieteikušies par 37 procentiem vairāk studētgribētāju nekā pērn, tomēr brīvas studiju vietas ir palikušas.
Noteikti būs papilduzņemšana, un domājam arī par to, ko uzlabot, lai studijas Ventspils Augstskolā būtu pieprasītākas.
Saturiski programmas ir mūsdienīgas, interesantas, bet ļoti svarīgs ir arī nosaukums. Piemēram, jauniešus atbaida vārds “zinātne”, bet, ja to pašu nosauc par viedajām tehnoloģijām un vēl ietver mobilās lietotnes, tad viņiem tas šķiet interesanti.
Ir arī ļoti pieprasītas studiju programmas. Piemēram, maģistra programmu “Uzņēmējdarbības vadība” pārveidojām no divgadīgās par viengadīgo. Tur uz 25 budžeta vietām ir pieteicies 61 students no visas Latvijas, arī no Rīgas.
Kas viņus piesaista?
Domāju, ka piedāvātais mācību saturs. Pasniedzēji ir jauni cilvēki, kas strādā uzņēmumos, piemēram, “Accenture”.
No septembra palaidīsim arī pavisam jaunu studiju programmu “Uzņēmējdarbības akadēmija”. Tā ir pilnīgi jauna pieeja: studentiem būs mentors jeb treneris, studenti dibinās uzņēmumu, darbosies.
Varēs jau pelnīt studiju laikā. Teorija viņiem nāks papildus. Tas ir Somijas modelis, bet Baltijas valstīs tādas studiju programmas vēl nav. Gribam būt pionieri. Turklāt Latvijā trūkst mazo un vidējo uzņēmumu, tāpēc gribam audzināt uzņēmējdarbības garu.
Un ja nu uzņemtie studenti būs kūtri uzņēmumu dibināšanā?
Studentus bez motivācijas neuzņemsim. Vai motivācija ir, to noskaidrosim intervijās uzņemšanas laikā.
Nākamgad mums būs arī kopā ar Kremslas zinātņu universitāti Austrijā izveidota jauna maģistra studiju programma “Digitālās informācijas un tehnoloģija”.
Ventspils Augstskolai jau arī līdz šim bijusi sadarbība ar šo universitāti. Ko tieši students iegūst no šīm kopīgajām studiju programmām?
Ļoti labu izglītību. Strādājam pēc austriešu izstrādātā plāna un kvalitātes prasībām. Uzsākot šo sadarbību ar austriešiem, gāja grūti, jo viņi prasīja kvalitātes auditu ik pa trim četriem mēnešiem. Bet tagad esam jau pieraduši un studenti noteikti iegūst, ka ir interesanti mācīties, pasniedzēji ir arī no Austrijas. Beigās studenti iegūst divus diplomus, brauc arī uz izlaidumu Austrijā.
Ko šāds diploms dod: vai tas palīdz veidot starptautisku karjeru?
Piemēram, mans kolēģis Sergejs Zikovs absolvējis šo austriešu programmu un vada Kurzemes filiāli starptautiskam uzņēmumam “Emergn”.
Agrāk strādājāt Rīgas Ekonomikas augstskolā, kas, kaut neliela, tomēr ir prestiža augstskola ar daudziem ārvalstu studentiem. Ko no tur gūtās pieredzes esat ieviesis Ventspilī?
No Rīgas Ekonomikas augstskolas vadītājiem esmu mācījies, kā jāvada augstskolas darbs, kā jāuztur kvalitāte gan studiju programmu ziņā, gan pētniecībā un pasniedzēju piesaistē. Esmu pārņēmis demokrātisku vadības stilu, kurā tomēr ir arī stingrība un noteiktība, kā arī mans kā augstskolas vadītāja skaidrs redzējums. Vienlaikus uzskatu, ka pieņemt straujus lēmumus ir pārsteidzīgi un tas atspēlējas negatīvi.
Sakāt, ka augstskolu vadāt demokrātiski. Bet vai tas iespējams Ventspilī, kur par iepriekšējo rektori Gitu Rēvaldi domes priekšsēdētājs Lembergs augstskolas pārstāvjiem teica: “Ja gribat naudu, atlaidiet rektoru!” Ventspils dome līdzfinansē augstskolu, bet vai tas neliek atteikties no autonomijas un demokrātiskas augstskolas pārvaldības?
Es daudz ko esmu mācījies no Rēvaldes kundzes, strādājām vienā komandā. Reāli gan bija tā, ka konflikts izvērsās nevis starp viņu un pašvaldību, bet starp rektori un kolēģiem augstskolā. Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoram ir jāatskaitās arī kolektīvam. Rēvaldes kundze to nedarīja. Pašvaldības loma viņas atlaišanā galu galā bija minimāla. Skumji, ka nonāca pat līdz tiesas procesam, kur tika atzīts, ka rektora nomaiņa bija tiesiska. Tiesu jau nu pašvaldība nekādi nevarēja ietekmēt!
Ar Ventspils pilsētas domi mums ir sadarbības līgums, kas paredz, ka saņemam līdzfinansējumu akadēmiskā personāla atalgojumam, ja izpildām konkrētus kritērijus, kas atbilst IZM prasībām, valsts un pilsētas stratēģiskajiem plāniem.
Lai mums būtu kvalificēti mācībspēki, piemaksāt pasniedzējiem ir ļoti svarīgi. Tā kā pašvaldība mūs atbalsta finansiāli, saskaņā ar noteikumiem par augstskolu finansēšanu vairāk saņemam arī no valsts snieguma finansējumā.
Lemjot par finansējuma piešķiršanu, pašvaldība skatās, piemēram, kāds ir mūsu studentu skaits, cik studentu un pasniedzēju ir no ārvalstīm, akadēmiskā personāla publikācijas, piesaistītais finansējums, cik mācībspēkiem ir doktora grāds. Pašvaldība pasūta SKDS aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir mūsu tēls Ventspilī.
Kopumā Ventspils dome mums gadā piešķir ap 300 000 eiro. Taču ir arī noteikti konkrēti mērķi, kam varam šo naudu tērēt. Piemēram, pētniekiem piemaksāt nevaram, jo ir uzstādījums, ka zinātniekiem nauda jānopelna pašiem.
To, ka vērts sadarboties ar pašvaldību, redz arī citas reģionālās augstskolas. Piemēram, tagad cieša sadarbība veidojas Rēzeknē. Reģionos sadarbība ir sevišķi svarīga, bet, protams, neviena no pusēm nedrīkst uzurpēt varu. Pašvaldība atzīst mūsu autonomiju.
Tomēr augstskolas pasākumos bez Lemberga neiztikt!
Ar balsu vairākumu viņš ir ievēlēts par Ventspils domes un arī mūsu augstskolas padomnieku konventa priekšsēdētāju! Ko tad mums tagad darīt?! Mans uzskats ir, ka tiesai jāpasaka, vai kāds ir vainīgs vai ne.
Lembergs zaudējis savu ietekmi valdībā. Vai tādēļ var samazināties valsts atbalsts Ventspilij, tostarp augstskolai?
Mēs esam autonoma augstskola, kam ir labas attiecības ne tikai ar Ventspils domi, bet arī citiem politiķiem, piemēram, ar Ašeradena kungu, kas vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Dodos uz Saeimu, kad jāaizstāv priekšlikumi par labu Ventspils Augstskolai. Esmu pieteicies uz vizīti pie Ministru prezidenta, ticies ar ekonomikas ministru, biju Valsts prezidenta inaugurācijā. Tajā apritē ir jābūt.
Jūsu vadītā augstskola zināma arī kā kosmosa iekarotāja. Šajā jomā gan ir arī neveiksmes. Gadiem no augstskolas saņēmām ziņas, ka būvē satelītu “Venta1”. Pēc tam izrādījās, ka to vairāk būvēja Brēmenē, nevis te, tad to nevarēja nogādāt kosmosā, bet, kad palaidāt gaisā, tad tas pilnvērtīgi nedarbojās. Bija kāda jēga no visa šī procesa?
Būvē piedalījās arī mūsu studenti un pētnieki, kuri brauca uz Brēmeni. Tepat uz vietas veica dažādus ar satelīta būvi saistītus aprēķinus un citus darbus. Arī Tartu universitātē būvē satelītu, kur arī iesaistīti mūsu speciālisti.
Jā, “Ventas1” projekts vilkās gadiem, bet tas bija atkarīgs ne tikai no mums, bet no dažādām institūcijām: jāsaskaņo bija frekvences, kurās raidīs signālu, tas, kur satelīts lidos utt. Lai kā arī būtu, kosmosā satelīts tika un signālu no tā saņēmām. Tas joprojām riņķo un ik pa laikam signālus raida. Kā kosmosa atlūza tas nokritis nav.
Tā ka jēga šim projektam bija: gan studentus apmācījām, gan augstskolu popularizējām. Nav noslēpums, ka Latvija arī grib iestāties Eiropas Kosmosa aģentūrā, un bija jāparāda, ka arī Latvijā ko spējam. Darbošanās kosmosa industrijā sniedz lielas iespējas.
To, ka ir svarīgi darboties starptautiski, redzam arī mūsu Radioastronomijas centra kontekstā. Tikko iestājāmies Eiropas Radioteleskopu tīklā, tā radām iespēju gūt vairāk informācijas, veikt mērījumus, apmainīties ar tiem. Sadarbojoties ar citiem, varam novērot debesis plašākā areālā, jo visi šie centri ir saslēgti vienā ķēdītē.
Taču Radioastronomijas centra uzturēšanai mums būtu vajadzīgs papildfinansējums no valsts. No 2016. līdz 2018. gadam šāds finansējums bija iekļauts valsts budžetā, bet nu tā vairs nav. Jā, bāzes finansējums kā zinātniskajam centram tam ir, taču ar to nepietiek infrastruktūras uzturēšanai. Iesaistoties projektos, Radioastronomijas centrs pēdējos trijos gados piesaistījis piecus miljonus eiro, taču šī nauda jāizmanto pētniecībai, nevis apsardzei un infrastruktūrai.
Mums ir teikts: kam jums tās antenas, pārdodiet un viss! Taču tām ir lietderīgs izmantojums! Piemēram, ar antenām var mērīt Saules uzliesmojumu intensitāti. Zināms, ka šie uzliesmojumi var ietekmēt veselību un garastāvokli. Tāpēc mūsu pētnieki patlaban strādā pie mobilās lietotnes izveides, kas brīdinās par Saules uzliesmojumu.
Ik pa brīdim izskan runas, ka Latvijā augstskolu par daudz. Vai, jūsuprāt, reģionālās augstskolas varētu kļūt par lielo universitāšu filiālēm?
Es domāju, ka reģionālās augstskolas saglabāsies, kaut arī varbūt ne visas.
Filiāles tomēr nav tas pats, kas pastāvīga augstskola. Filiāļu studiju programmas bieži vien veidotas tā, ka tikai visus studiju gadus nemaz nav iespējams mācīties reģionā.
Augstskola ir pilsētas intelektuālais centrs. Ja pilsētā nāk investors, viņam ir ļoti svarīgi, vai te būs darbarokas un izglītoti prāti. Jā, Kurzemē ir divas augstskolas, bet piedāvātās studiju programmas lielākoties ir atšķirīgas. Rīgā gan augstskolu ir daudz, tur to skaits varētu samazināties.
Valsts augstskolu nemaz tik daudz nav!
Privāto gan ir daudz, un pēc pāris gadiem būs augstskolu akreditācija. Tā būs mēraukla, vai augstskola var turpināt darboties vai ne.
Nesen bijāt vizītē Pleskavā. Vai esošajā politiskajā situācijā saskatāt iespējas sadarboties ar Krievijas augstskolām?
Domāju, ka jā. Ir jānodala politika no zinātnes un pētniecības. Varētu teikt, ka zināmā mērā mums ir tādi egoistiski un avangardiski mērķi. Mums ir tādas studiju programmas, piemēram, Biznesa akadēmija, kādu Pleskavas universitātē nav un kas viņiem liekas interesanti.
Tāpat viņiem interesanta šķiet mūsu pieredze tajā ziņā, ka augstskola zināmā mērā ir kā vienots organisms ar Ventspils tehnikumu un biznesa inkubatoru, ka tā organiski var sākt ar profesijas iegūšanu, studēt un tad veidot uzņēmumu.
Ceram, ka būs studentu apmaiņa un arī zinātnieku pieredzes apmaiņa. Turklāt mums būtu svarīgi piesaistīt radioastronomus no Krievijas, jo savu šīs jomas speciālistu vairs Latvijā nav. Varētu krievu pētniekus kā partnerus piesaistīt arī dažādos zinātnes projektos.
Protams, ir jābūt uzmanīgiem un jāskatās, ko varam un ko nevaram darīt šajos politiskajos apstākļos. Mums ir cieša sadarbība ar Drošības policiju, un, ja nepieciešams, var pakonsultēties. Apzināmies, ka mūsu Radioastronomijas centrs ir svarīgs arī NATO partneriem.
