Lemberga ēnā? 4
Kā zināms, G. Rēvalde uzskata, ka pērn pavasarī augstskolas Satversmes sapulce atlaidusi viņu prettiesiski, un šo rīcību saista ar Ventspils domes spiedienu uz augstskolā strādājošajiem. Piemēram, domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs kādā no pašvaldības sēdēm augstskolas pārstāvjiem sacīja: ja gribat naudu, atlaidiet rektori. G. Rēvalde uzskata, ka domes vadībai, kas iepriekš dāsni bija finansējusi augstskolu, neiepatikusies tāpēc, ka bija pārāk patstāvīga.
Nākamā tiesas sēde, kurā lems par G. Rēvaldes atlaišanas tiesiskumu, plānota 3. februārī. Bijusī rektore ir gana droša, ka tiesa viņu atjaunos amatā. Viņa jau tiesā noskaidrojusi, ka tādā gadījumā jaunievēlētajam rektoram, ja tas būs kāds cits, amats būs jāpamet. “Maniem konkurentiem to vajadzētu zināt un jābūt tam gataviem,” tā G. Rēvalde.
Atkārtoti viņa kandidē tāpēc, ka “tiesvedība ir tikko sākusies un nav zināms, kad beigsies”. Tāpat G. Rēvalde atzīst, ka pieteikusies amatam, lai atgādinātu par to, cik nedemokrātiski un neatbilstoši augstskolu autonomijas principiem Ventspils dome iespaido augstskolas darbu. “Ja man būtu iespēja atkal vadīt augstskolu, es pierādītu, ka tā var strādāt arī citādi, ar akadēmiskā godīguma izpratni. Tāpat es pierādītu, ka augstskolai ir iespēja piesaistīt finansējumu no citiem avotiem, tai nav vienmēr jāiet kā lūdzējai uz Ventspils domi,” apgalvo bijusī rektore.
Citi potenciālie VA rektora amata kandidāti toties vai nu uzskata, ka pašvaldības lielā interese par augstskolā notiekošo esot tikai pozitīva, vai arī attiecas pret to neitrāli. Piemēram, K. Krēsliņš teic, ka “esmu uz sadarbību vērts cilvēks un uzskatu, ka ar jebkuru ir iespējams sadarboties” un “iepriekšējās rektores atlaišanā pašvaldībai nebija nekāda loma”. S. Hiļkevičs piebilst, ka atbalsts no pašvaldības augstskolai tiešām esot jūtams, bet “baumas par pašvaldības iejaukšanos augstskolas darbā ir stipri pārspīlētas un mēs paši lemjam, Ventspils dome tikai izsaka savu viedokli”. A. Lasmanis ievēlēšanas gadījumā ar Ventspils domi plāno sadarboties “sarunu ceļā” un vērš uzmanību uz savu lielo pieredzi vadības jomā.
J. Caune uzskata, ka, tieši pateicoties domes atbalstam, augstskolā esot iespējams “paveikt lielas lietas un Ventspils domi taču nevada kaut kādi mežoņi, ar kuriem nebūtu iespējams sastrādāties”.
“Rīgā dzīvojot, tā izskatās. Es arī kādreiz tā domāju,” tā šīs cerības komentē G. Rēvalde. “Es nesapratu, ka var tā būt, ka augstskolas rektors patiesībā nemaz nevada augstskolu.”
Ko Ventspils Augstskolai sola kandidāti: dažas tēzes no iesniegtajām darbības programmām
• Kārlis Krēsliņš: jāsadarbojas ar vidējām izglītības iestādēm ne tikai Kurzemē, bet arī Rīgā, lai aicinātu jauniešus studēt Ventspilī; jāattīsta mūžizglītība; jāveido doktorantūras programma inženierzinātnēs, kas sasaistītos ar kosmosa tehnoloģijām; nākotnē, veidojot jaunas, starpdisciplināras studiju programmas, jāveic padziļināta tirgus izpēte, lai būtu pārliecība par pietiekamu studējošo skaitu programmā.
• Sergejs Hiļkevičs: jāstrādā saskaņā ar rektora amata aprakstu (atgādina, kas tajā minēts) un augstskolas attīstības stratēģiju.
• Gita Rēvalde: jāpalielina zinātnes īpatsvars augstskolas darbā, jo sevišķi radioastronomijas jomā; nepieciešama moderna kvalitātes vadības sistēma; jāsadarbojas ar Āzijas augstskolām; sadarbībai ar Ventspils domi jāveido jauns sadarbības līgums, kas noteiktu abu pušu atbildību un tiesības, kā arī Latvijas un Eiropas augstākās izglītības tradīcijām atbilstošu konfliktu risināšanas kārtību.
• Jānis Caune: augstskolas darbs jāizvērtē ārējiem ekspertiem; jānosaka perspektīvie attīstības virzieni; nevajag jaunus studiju virzienus, jāattīsta esošie; augstskola jāvada demokrātiski.
• Aivars Lasmanis: jāpievērš sevišķa uzmanība augstskolas darba komercializācijai – jārada inovatīvi produkti, kas jāsagatavo virzīšanai tirgū, jādibina inovatīvi uzņēmumi; augstskolai jābūt pastāvīgai darījumu plūsmai.
