Vents Armands Krauklis par tautiešu atgriešanos Latvijā: “Kad būs pensija, mēs atgriezīsimies, jo mums ir nostaļģija!” 70
“Atgriežas tie, kuriem ir svarīgi, lai bērni iegūtu latvisku izglītību. Tā ir absolūti lielākā daļa,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors un Valkas novada domes deputāts Vents Armands Krauklis, diskutējot par reemigrācijas iemesliem, kādēļ Latvijā arvien vairāk atgriežas savulaik prom aizbraukušie tautieši.
Kā liecina šogad, 12.janvārī, publiskotā informācija, tad 2023. gadā Latvijā bija novērojams nozīmīgs reemigrantu skaita pieaugums, kopumā atgriežoties 909 cilvēkiem, kas ir par 250 vairāk nekā 2022.gadā. Vidzemes reģionā reemigrantu skaits sasniedzis 181, kas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – 2022.gadu. Lielākā daļa reemigrantu atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas – galvenokārt tās ir ģimenes ar bērniem, kas sasniedz skolas vecumu.
“Bērniem pienāk skolas laiks, tādēļ viņiem ir svarīgi, ka bērns iegūst latvisku izglītību. Un ir otra puse, kas saka: mēs atgriezīsimies tad, kad būs mums pensija, jo mūsu bērni iet tur jau 7., 8.klasē, ir jau pilnībā tajā sabiedrībā, un mūsu bērni, visticamāk, nekad neatgriezīsies, – mēs to apzināmies, tad, kad būs mums pensija, mēs atgriezīsimies, jo mums ir nostaļģija! Parasti šie te četrdesmitgadnieki un vairākas tādas ģimenes es tiešām pats pazīstu, esmu daudz ar viņiem runājis, jā, šis izšķirošais bija šī te bērnu izglītība. Tas ir kolosāli, jo tātad viņiem tas latviskums ir svarīgs!” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstīja Valkas novada domes deputāts, uzverot, viņaprāt, tos iemeslus, kādēļ tomēr daļa atgriežas Latvijā pēc dzīvošanas ārzemēs.
Tomēr Krauklis diskusijā “Preses klubā” vēlējās norādīt uz kādu “otru tendenci”, proti, projām uz ārzemēm – emigrācijā – dodoties tā sauktie mazie uzņēmēji. “Tā ekonomiskā situācija tieši mazajiem uzņēmējiem ir tāda, ka viņiem ir vislielākie nodokļi, tur ir čupa ar tādu un šitādu pārbaudi. Ir pilnīga neskaidrība, jo tad elektrība maksā tik daudz, tad maksā tik daudz…Praktiski nekāda atbalsta. Pirms tam mēs ierunājāmies [raidījumā] par mazajām kafejnīcām vai restorāniem…Es pats pazīstu trīs bijušo kafejnīcu īpašniekus, kuri tagad ir devušies uz Spāniju – divi strādā Kanāriju salās, viens Spānijā kā darba ņēmēji tur restorānā. Un tur pakāpeniski, starp citu, veidojas kopiena. Arvien vairāk cilvēku no Latvijas dodas tieši tajā virzienā,” tā zināja stāstīt Valkas novada domes deputāts Krauklis, kurp emigrācijā dodas mazie uzņēmēji no Latvijas.
Turklāt spāņiem tur esot “sava atbalsta programma”. Krauklis tāpēc uzvēra: “Un šis ir ļoti bīstami! Jo īstenībā jau no tiem mazajiem uzņēmējiem, visticamāk, varētu izaugt lielāks [uzņēmums]. Un mēs pazaudējam potenciālos uzņēmējus tādēļ, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā tiešām nav labvēlīga,” tā TV24 raidījumā izteicās Kraulis, runājot par aktuālajiem reemigrācijas un emigrācijas jautājumiem.
Kā tika ziņots, tad 2023.gadā diasporas pārstāvji aktīvi interesējušies par iespējām atgriezties Latvijā. Kopumā, piemēram, Vidzemē , kur pērn trīskāršojies reemigrantu skaits, tika sagatavoti 1086 piedāvājumi reemigrantiem, un potenciāli reģionā vēl varētu atgriezties 294 ģimenes jeb 695 cilvēki. Ar koordinatora atbalstu Vidzemē atgriezās 72 ģimenes jeb 181 cilvēks, savukārt 84 ģimenes jeb 247 cilvēki atgriezās paši un vērsās pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) reemigrācijas koordinatore Inga Madžule informācijā masu medijiem puzsvēra, ka galvenie tautiešu atgriešanās iemesli Latvijā ir ekonomiskie apstākļi un vēlme bērniem nodrošināt labāku izglītību, kā arī vēlme saglabāt valodas un kultūras saikni. Tomēr mājokļu pieejamība un darba atrašana ir lielākie izaicinājumi.
“Dzīves izmaksas Apvienotajā Karalistē un Īrijā pieaug, un cilvēki sāk apzināties, ka Latvijā var pietiekami labi dzīvot, ja izdodas atrast atbilstošu darbu – dzīves kvalitāte šeit var būt pat augstāka. Īpaši tas attiecas uz ģimenēm ar bērniem, kas novērtē Latvijas bezmaksas un augstāka līmeņa izglītību. Tāpat ir svarīgi, ka ģimenes vēlas, lai viņu bērni runā latviešu valodā,” skaidroja Madžule. Viņa piebilda: “Pēc atgriešanās cilvēki bieži meklē darbu, un reemigranti dod priekšroku ekonomiski aktīvākām vietām, piemēram, Valmierai, Cēsīm un Ogrei. Reģionos ir grūtāk atrast darbu, it īpaši ja nepieciešamas specifiskas valodas zināšanas. Sievietēm varētu būt grūtāk atrast darbu nekā vīriešiem, jo reģionos ir vairāk pieejamas vakances ražošanā un celtniecībā.”
