Vensam jauns favorīts – izrādās, ka Eiropas politiķis. Vai tas mainīs ASV un ES attiecības? 0
Amerikāņu viceprezidents piekrīt franču uzskatam, ka Eiropai ir jābūt militāri neatkarīgai, raksta Politico.
Ir vismaz viens Eiropas politiķis, kurš ir JD Vensa favorīts: ikoniskais pēckara Francijas līderis Šarls de Golls.
Intervijā britu ziņu vietnei UnHerd ASV viceprezidents sacīja, ka de Gollam — kurš vadīja Francijas pretošanās kustību Otrā pasaules kara laikā un bija prezidents no 1959. līdz 1969. gadam — bija taisnība jautājumā par Eiropas militāro neatkarību.
“De Golls mīlēja Amerikas Savienotās Valstis,” sacīja Venss, “bet viņš saprata to, ko es arī pilnībā apzinos — ka Eiropai nav izdevīgi, tāpat kā Amerikai nav izdevīgi, lai Eiropa būtu pastāvīga ASV drošības vasaļvalsts.”
Vensa komentāri izskan laikā, kad prezidenta Donalda Trampa administrācija atkārtoti kritizē Eiropas galvaspilsētas par pārmērīgu paļaušanos uz ASV militāro spēku savu aizsardzības vajadzību nodrošināšanā, vienlaikus vairākkārt norādot, ka Savienotās Valstis varētu nepalīdzēt NATO sabiedrotajiem, kuri paši neiegulda savā aizsardzībā. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets arī brīdināja, ka ASV militārā klātbūtne Eiropā nav “mūžīga”.
Tramps vēlas, lai NATO valstis aizsardzībā tērētu 5% no sava IKP — kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo alianses mērķi 2%, kuru plānots paaugstināt šīs vasaras samitā Hāgā.
“Es nedomāju, ka Eiropas lielāka neatkarība ir slikta lieta Amerikas Savienotajām Valstīm — tas ir labi Amerikas Savienotajām Valstīm,” sacīja Venss. “Vienkārši atskatoties vēsturē, manuprāt — atklāti sakot — britiem un frančiem noteikti bija taisnība.” 1950. gados ASV prezidents Dvaits Eizenhauers piespieda Londonu un Parīzi — vēl pirms de Golla kļūšanas par prezidentu — atteikties no militāras intervences, lai atgūtu kontroli pār Suecas kanālu no Ēģiptes, kas bija būtisks šo valstu ekonomiskajām un koloniālajām interesēm.
Izņemot Lielbritāniju, Franciju un Poliju, “lielākajai daļai Eiropas valstu nav tādu bruņoto spēku, kas spētu nodrošināt pietiekamu aizsardzību,” uzsvēra Venss. “Realitāte ir — tas skan skarbi, bet tā ir taisnība — ka visa Eiropas drošības infrastruktūra, vismaz manas dzīves laikā, ir bijusi subsidēta no Amerikas Savienoto Valstu puses.”
De Golls, kura domāšanu ietekmēja Sueca, bieži brīdināja, ka eiropiešiem jābūt neatkarīgākiem no ASV, un aktīvi strādāja pie Francijas militārās autonomijas stiprināšanas, tostarp attīstot kodolieročus un spēcīgu aizsardzības industriju.
Vensam bija arī savs viedoklis par Eiropas reakciju uz ASV vadīto Irākas iebrukumu 2003. gadā, kuru viņš raksturoja kā “stratēģisku katastrofu”.
Kad ASV gatavojās iebrukt Irākā 2003. gadā, daudzas Eiropas valstis, tostarp Francija un Vācija, iebilda pret šo iebrukumu, kamēr Lielbritānija atbalstīja Savienotās Valstis. Viceprezidents tomēr norādīja, ka skeptiskajām Eiropas valstīm vajadzēja paust savu nostāju skaļāk.
Viņš sacīja, ka “daudzām Eiropas valstīm bija taisnība”, šauboties par Irākas karu, un ar niecīgu pierādījumu pamatu apgalvoja, ka Eiropa varētu būt to apturējusi, ja “tā būtu bijusi nedaudz neatkarīgāka un vairāk gatava nostāties stingri”.
Viceprezidents — kurš iepriekš asi kritizējis Eiropu migrācijas un vārda brīvības jautājumos — centās mazināt savu kritiku, uzsverot savu “mīlestību” pret Eiropu.
“Es mīlu Eiropas cilvēkus. Es atkārtoti esmu teicis, ka, manuprāt, nav iespējams atdalīt Amerikas kultūru no Eiropas kultūras,” viņš sacīja. “Mēs ļoti lielā mērā esam Eiropas filozofiju, teoloģiju un, protams, migrācijas plūsmu, kas nākušas no Eiropas un radījušas Amerikas Savienotās Valstis, produkts.”
Taču, piebilda Venss, “Eiropas līderi ir ārkārtīgi nepietiekami ieguldījuši drošībā, un tas ir jāmaina.”
Viņš arī asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski — kārtējo verbālo uzbrukumu abu politiķu vārdu apmaiņā, kas sākās ar viņu saspringto sarunu Ovālajā kabinetā februārī, kad Venss apsūdzēja Zelenski par “necieņu”.
Svētdien intervijā amerikāņu ziņu raidījumam 60 Minutes Zelenskis apsūdzēja viceprezidentu par to, ka viņš “it kā attaisno” Krievijas iebrukumu un ir kļuvis par Maskavas dezinformācijas upuri.
Venss atbildēja, nosaucot šādus apgalvojumus par “gandrīz absurdu”, uzsverot: “Zelenskim ir visai dīvaini teikt Amerikas valdībai — tai pašai, kas šobrīd nodrošina viņa valdības un kara centienu pastāvēšanu —, ka mēs kaut kādā veidā esam Krievijas pusē.”
