Venēra sevī slēpj draudīgu brīdinājumu par to, kas varētu notikt ar Zemi 0
Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā vidējā temperatūra uz Zemes pakāpeniski pieaug. To veicina atmosfērā nonākušās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgu parādību var novērot arī uz Venēras, raksta Space.
Tā ir Saules sistēmas karstākā planēta, ko bieži dēvē par Zemes “ļauno dvīņumāsu”. Abas planētas ir līdzīgas izmēros, kaut gan Venēra ir nedaudz mazāka.
Sākotnēji tās izskatījās pārsteidzoši līdzīgas, taču kaut kas Venēras pagātnē nogāja greizi, pārvēršot to par īstu “elles planētu”.
Pastāv liela iespēja, ka šis “kaut kas” bija nekontrolējams siltumnīcas efekts.
Tā kā cilvēce turpina palielināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Zemes atmosfērā, mūsu planēta sasilst aizvien ātrāk. Zinātnieki brīdina par globālās sasilšanas ārkārtīgi negatīvajām sekām.
Venera ir labs piemērs tam, kā siltumnīcas efekts var kļūt nekontrolējams, Kolorādo Universitātes pētniece Ērina Kangi uzsver.
Ir svarīgi saprast, ka siltumnīcas efekta cēloņi uz Zemes un Venēras atšķiras. Uz “elles planētas” tas radās dabiski intensīvas vulkāniskās darbības rezultātā pirms miljoniem vai pat miljardiem gadu. Uz Zemes siltumnīcas efektu izraisa cilvēku darbība.
Tomēr tas nenozīmē, ka Venēra nevar kalpot kā brīdinošs piemērs klimata pārmaiņu ekstrēmajām sekām.
Kangi norāda, ka Venēra sniedz priekšstatu par to, kas varētu sagaidīt Zemi nākotnē, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas netiks ierobežotas.
Venēras atmosfēra ir 90 reizes biezāka nekā Zemes atmosfēra. Spiediens uz planētas virsmas ir līdzvērtīgs spiedienam aptuveni 780 metru dziļumā Zemes okeānā.
Intensīvā siltumnīcas efekta dēļ temperatūra uz Venēras sasniedz aptuveni 465 grādus pēc Celsija – pietiekami, lai izkausētu svinu.
Kaut gan Venēra atrodas tālāk no Saules nekā Merkurs (Saules sistēmas pirmā planēta), tieši spēcīgais siltumnīcas efekts padara to par karstāko planētu.
Kangi skaidro, ka tik augstas temperatūras dēļ uz Veneras virsmas nevar pastāvēt ūdens.
Pētījumi liecina, ka kādreiz uz šīs planētas bijis tikpat daudz ūdens kā uz Zemes, taču lielākā daļa no tā ir iztvaikojusi.
Gan Zeme, gan Venēra saņem siltumu no Saules, taču daļa šī siltuma aizplūst atpakaļ kosmosā. Atlikušo daļu absorbē planētu virsma. Noteiktas gāzes planētas atmosfērā var aizturēt siltumu – tās sauc par siltumnīcefekta gāzēm.
To dēļ mazāk siltuma aizplūst kosmosā un vairāk paliek uz planētas. Galvenās siltumnīcefekta gāzes ir ūdens tvaiki, metāns, slāpekļa oksīds un oglekļa dioksīds.
Ja uz Venēras nebūtu siltumnīcas efekta, temperatūra tur būtu par 390 grādiem pēc Celsija zemāka.
Savukārt uz Zemes temperatūra būtu par vairākiem desmitiem grādu zemāka, kas nozīmē, ka mūsu planēta būtu ļoti auksta.
Tiek uzskatīts, ka tālā pagātnē uz Venēras notika ārkārtīgi spēcīga vulkāniskā aktivitāte, kas izraisīja milzīgu siltumnīcefekta gāzu, īpaši oglekļa dioksīda, izmešus.
Temperatūrai strauji pieaugot, šķidrais ūdens iztvaikoja, un ūdens tvaiki pievienojās citām siltumnīcefekta gāzēm atmosfērā, radot nekontrolējamu siltumnīcas efektu.
Zinātnieki tomēr uzskata, ka uz Zemes tik spēcīgs siltumnīcas efekts nav iespējams, jo planētai ir plānāka atmosfēra un tajā ir mazāk oglekļa dioksīda.
Taču, kā norāda Kangi, tas nenozīmē, ka par klimata pārmaiņām uz Zemes nav jāuztraucas.
Fakts ir tāds, ka siltumnīcas efekts uz mūsu planētas kļūst arvien spēcīgāks, un, lai gan Zeme nepārvērtīsies par karstu elles planētu, dzīve uz tās pārmērīgi augstās temperatūras dēļ var kļūt ļoti sarežģīta.
