Venecuēlā Krievija atklās “Kalašņikova” automātu ražošanu! Kuras valstis vēl cenšas apiet sankcijas pret Krieviju? 0
Kazahstāna, Ķīna, Turcija, Gruzija un Armēnija: valstis, caur kurām Krievija plāno apiet sankcijas, vēsta “Radio Svoboda”.
Turcija salabos lidmašīnas, Kazahstāna atsūtīs ārvalstu rezerves daļas utt. Bet ne no vienas no šīm valstīm pagaidām nav saņemtas garantijas. Atklāti sadarboties ar Krieviju nozīmē pakļūt zem sankcijām. Tāpēc neviens neriskē, bet ir tie, kuriem nav ko zaudēt.
Kuras valstis atklāti atbalsta Krieviju, un ko no viņām var saņemt? Skaidro Artjoms Radigins.
Mēs jau paļausimies tikai uz sevi un uz tām valstīm, kuras ir pierādījušas savu uzticamību, kuras “nedejo pēc svešas stabules.” Savā runā Krievijas ārlietu ministrs atsaucās uz tām pašām, tā saucamajām “draudzīgajām valstīm.”
ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste, Eiropas Savienība, vairākas Eirozonas valstis, Austrālija, Dienvidkoreja,Taivāna un vēl ap desmit valstīm.
“Draudzīgās” – 52, kuras nosauca Mišustins, kad atklāja aviopārvadājumus, nu tās, kuras atbalstīja iebrukumu Ukrainā, un neatbalstīja sankcijas pret Krieviju.
Atklātu atbalstu pirmajās kara nedēļās Krievijai izteica četras valstis: Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Sīrija un Eritreja. Krievijas Valsts plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka Āfrikas valstu pilsoņi vēlas doties uz Krieviju, jo viņi arī ir pret Rietumu imperiālismu.
Intervijās privātiem izdevumiem algotņi nosauc piezemētākus iemeslus. Lūk, ko saka etiopieši. „Dzīve Etiopijā paliek aizvien grūtāka, inflācija pieaug ar katru dienu. Dzīve šeit ir ļoti grūta.
Vēl pirms kara Krievijas informācijas aģentūras ziņoja par jaunām kopīgām kosmosa programmām starp Krieviju un Ugandu. Kā arī starp Krieviju un Zimbabvi. Sankciju apstākļos “Roskosmos” tagad nāksies paļauties uz Āfrikas partneriem. Iespējams nākotnē mūs gaida Zambijas kosmosa programmas atdzimšana.
Pēdējo gadu laikā Krievija parakstīja un atjaunoja sadarbības līgumus tehnoloģiju, transporta, aviācijas un izglītības jomās ar Kubu, Venecuēlu, Nikaragvu un citām Latīņamerikas valstīm, kuras neatbalstīja sankcijas pret Krieviju.
Venecuēlā Krievija atklās “Kalašņikova” automātu ražošanu. Rūpnīcu solīts atvērt šī gada otrajā pusē. To ceļ jau no 2009. gada. Sankciju un celtniecībai paredzētās naudas izlaupīšanas dēļ to tā arī neatklāja.
Vēl Krieviju Venecuēlā interesē nafta. No 2018. gada Krievija iegulda Venecuēlas naftas rūpniecībā. “Rietumos nav partneru, bet austrumos ir,” tā ārlietu ministrs Lavrovs.
Austrumos bez Sīrijas un Irānas neviena cita valsts atklāti iebrukumu Ukrainā neatbalstīja.
Karu neatbalstīja, bet neatteicās arī no Krievijas naudas. Pirms iebrukuma Ukrainā Krievija plānoja atjaunot Afganistānu.
Tur ir vara iegulas un labi ceļi, ko pēc sevis atstāja amerikāņi. Cik ilgi pietiks investīciju un vai valsts tās varēs atdot – tas jau ir cits jautājums. Šogad Afganistānas budžeta deficīts pēc Taliban ekonomistu datiem būs aptuveni pus miljards dolāru. Viena piektā daļa visu izdevumu.
Lielākā daļa valstu, kuras nenosodīja karu ar Ukrainu, atklāti neatbalstīja Krieviju. Daļēji sankciju draudu dēļ. Šodien Krievija var rēķināties uz pilnīgu tikai to valstu atbalstu, kuras pašas ir pakļautas sankcijām, un kurām jau nav ko zaudēt.