Venēcijā stāstīs par vīriešiem ar zelta rokām 1
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) kopā ar māksliniekiem Katrīnu Neiburgu un Andri Eglīti, kuratoru Kasparu Vanagu vakar izziņoja 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu, kas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.
Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šā savdabīgā mikrokosmosa “atlējumu”. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori “Gaudeamus”.
“Šie vīri mājas laboratorijai pielāgotās garāžās un lauku sētās iekārtotās darbnīcās pierāda, ka mūsu attieksme pret tehnoloģijām un industriāli sarūpēto lietu pasauli nedrīkst būt pasīvi patērnieciska. Zināt, “kas lacītim vēderā”, ir brīvības garants, ko uzturēt mūsdienās kļūst arvien grūtāk,” stāsta Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags. Ar videokameru vīriešu pasaulē devusies Katrīna Neiburga, pie koka darbiem ķēries Andris Eglītis.
Ko nozīmē vērienīgā darba nosaukums “ARMPIT”? Tulkojumā no angļu valodas – paduse. Kā stāsta Latvijas paviljona kurators Kaspars Vanags, arī sviedri ir vīrišķā spēka simbols, tāpat kā ar azoti saprotam drošības un māju sajūtu. Solvita Krese, projekta īstenotāja, LMC vadītāja, atklāja, ka vērienīgā mākslas darba “ARMPIT” apjoma dēļ ekspozīcija vispirms tiek būvēta un marķēta Latvijā. Tad to nojauks, nogādās Venēcijā un atkārtoti uzcels Latvijas paviljonā. Mākslas darba radīšanā iesaistījušies arī arhitekts Austris Mailītis un grafiskā dizaina autors Edgars Zvirgzdiņš.
