Aktrise gan domīgi piebilst – „Reizēm domāju, ka varbūt pat par daudz esmu dzīvojusi citu dzīves, iejutusies citu ādās. Ir jau diezgan grūti dzīvot, ja visiem labs gribi būt. Kādreiz domāju – viss, negribu svešas problēmas, negribu vairs neko klausīties – pietiek ar sevi. Esmu tāds svešu problēmu sūklis. Mans sauklis ir – lai Dievs dod, ka visi mani draugi ir laimīgi. Cik man tad ir labi! Tad varu pievērsties savam „dārziņam”. 5
Aktrise atzīst – doma par monoizrādi urdījusi kopš jaunības, tikai vienmēr palikusi sapņa līmenī. Pārliecinājusi producente Laila Ilze Purmaliete. „Ierunājās pašai tāds velniņš iekšā – vai es to spēju? Varbūt neko citu kā tādu Zentu nemaz nevarētu?”
Regīna stāsta, izrādes materiāls izvēlēs teju nejauši – autobusā braucot kopā ar kolēģi, Valmieras teātra aktieri Mārtiņu Meieru, kura ieteiktais Romēna Garī stāsts „Visa dzīve priekšā” pamatīgi aizrāvis.
Stāsta galvenie varoņi ir sirma kundze un mazs zēns, kurš ir atstāts audzināšanā un, iespējams, aizmirsts. Stāsts par bezgalīgu un aizkustinošu pieķeršanos. Regīna teic, lai neietekmētos, nav skatījusies savulaik pēc romāna motīviem uzņemto, „oskaroto” 1977. gada filmu „Rozas kundze” ar Simonu Sinjorē galvenajā lomā. „Filmu skatīšos, kad izrāde būs iespēlēta. „Mūsu stāsts nebūs no sievietes, bet puišeļa redzesloka. Tas ir pamatīgs izaicinājums. Skaidrs, mana Rozas kundze nebūt nav nekāds eņģelis, viņa pat nav mamma. Tomēr šis stāsts ir par mīlestību. Beznosacījuma mīlestību. Ļoti, ļoti skaistu.”