Veltījums latviešu strēlniekiem 0
Apgāds ”Jumava” izdevis atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa grāmatu ”Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā” – rets gadījums mūsu grāmatniecībā, kad grāmata veltīta tikai vienai kaujai.
Reti periodikā varam sastapt publikācijas par vecajiem latviešu strēlniekiem, vēl retāk turēt rokās grāmatu par šo tēmu. Pirmskara Latvijas Republikas laikā bija vairāki izdevumi par šo tematu, bet nākuši klāt vēl jauni līdz šim nezināmi fakti.
”Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā” autors ir vēsturnieks karavīrs. Vēsturnieks sakārto faktus, apzina notikumus, bet vēsturnieks kara lietu speciālists restaurē kara notikumus, par kara traģiskumu stāstot bez izskaistinājuma. Lai sarakstītu minēto grāmatu, bija jāizlasa simtiem arhīvu materiālu ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, kā arī to, kas bija rakstīts periodikā un grāmatās. Tas ir darbs daudzu gadu garumā. J. Hartmanis tādējādi uzcēlis pieminekli aprakstītās Ķekavas kaujas varoņiem. Kaujas uzdevumu Ķekavas kaujā strēlnieki izpildīja. Tikai par kādu cenu? Par to varam lasīt strēlnieku karavīru un virsnieku atmiņās, kas publicētas grāmatā. Viņu vērtējums – kauja bija neveiksmīga, taču iezīmēja jaunu posmu latviešu strēlnieku kara gaitās, jo pirmoreiz latviešu strēlnieku bataljoni darbojās kopīgi, veicot vienotu iepriekš plānotu uzbrukumu. Ķekavas kauju dalībnieks 1. Daugavgrīvas strēlnieku bataljona virsnieks Pauls Lukss liecinājis: ”Beidzās mūsu pirmā lielā frontālā uzbrukuma kauja, kur dārgi asins upuri tika nodoti, lai parādītu, ka latviešu strēlnieki stāv pāri krievu pulkiem – tie ir no citas pasaules un nav rada austrumu ordām. Ar lepnumu augsti paceltām galvām strēlnieki to apzinājās. Bet krievu štābos radās skaudība un naids.”
Autors rūpīgi izanalizē un lasītājiem izskaidro kaujas priekšvēsturi, sagatavošanas procesu un pašu kauju. Nav aizmirsts arī vācu puses karotāju vērtējums un skatījums. Tāpat lasītājs iepazīstināts ar latviešu strēlnieku bataljonu struktūru, dienesta pakāpēm, ieročiem, kas lietoti Ķekavas kaujā. Jau daudz rakstīts par kaujas dalībnieku vēlāko pulkvedi Briedi, tomēr autors, izmantojot agrāk nepublicētas laikabiedru atmiņas, pavēsta par viņu vēl nezināmus faktus.
”Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā” satur arī minētajā kaujā kritušo un ievainoto sarakstus. Varbūt kāds lasītājs tajos atradīs sava tēva vai vectēva vārdu? Ir ziņas par tālākajiem karavīru likteņiem Latvijā un piedalīšanos dažādos karos Krievijā. Grāmata beidzas ar kaujās kritušo kapa vietu uzskaitījumu, kā arī atzīmēts, cik pilsētu ielas nes pulkveža Brieža vārdu, un minēti literārie darbi, kuros pieminēta Ķekavas kauja.
