Vēlreiz par pārnesumkārbām 0
Plašu interesi izraisījis mūsu žurnāla šī gada 7. numurā publicētais raksts “Automātiskās pārnesumkārbas”. Uz lasītāju jautājumiem atbild Raimonds Aploks, “RECRO” automātisko transmisiju remonta rūpnīcas direktors.
– Jānis O. no Rīgas interesējas par mašīnām ar kombinētām pārnesumkārbām, kas strādā gan automātiskā, gan manuālā režīmā. Vai gadījumā, ja iziet no ierindas automātiskais režīms, turpmāk ir iespējams braukt tikai manuālajā režīmā, un otrādi? Cik ilgs mūžs var būt kombinētām pārnesumkārbām?
– Kombinētās pārnesumkārbas faktiski ir tās pašas automātiskās, turklāt jebkuras konstrukcijas – gan tradicionālās (ar hidrotransformatoru), gan tā dēvētās divsajūgu jeb preselektīvās (DSG un analogi), gan variatori (CVT). Mūsdienās lielākajai daļai automātisko pārnesumkārbu ir arī rokas jeb manuālais pārslēgšanas režīms, kad vadītājam pašam ir iespējams slēgt ātrumus ar to pašu ātrumkārbas sviru (+/–) vai ar īpašiem slēdzīšiem pie stūres. Visbiežāk gan šī rokas pārslēgšana rada vien mānīgu līdzdalības iespaidu, jo visus svarīgākos procesus vienalga uzrauga elektronika. Piemēram, ja šādā manuālā režīmā vadītājs laicīgi nepārslēdz nākamo pārnesumu, kārba to izdara pati…
– Roberts L. no Kuldīgas novada jautā par tā sauktajām robotizētajām pārnesumkārbām jeb mehāniskajām ar automatizētu pārslēgšanos, kā trūkumu pieminēdams raustīgo pārslēgšanos. Kādi varētu būt komentāri par šāda tipa automātiem?
– Būtībā jau šīs ir visparastākās mehāniskās pārnesumkārbas, tikai aprīkotas ar robotiņu, kurš spiež sajūgu un pārslēdz pārnesumus. Tādēļ arī notiek aiztures, kas mēdz krist uz nerviem.
Tomēr robotizētās pārnesumkārbas ir ilgmūžīgas. Biežākie defekti ir sajūga diska nodilums un vadības bloka defekts. Pēdējo bieži vien nav iespējams saremontēt, bet jauna bloka vērtība dažkārt var sasniegt pat pusi no visa auto cenas.
– Ogrēnieša Aldis M. BMW 320d (2002. g) piecpakāpju automātam augstākie pārnesumi paši vairs nepārslēdzas, bet ar roku manuālajā režīmā viss notiek. Cik liela skāde varētu būt un vai, tā turpinot braukt, nevar kaut ko sabeigt vēl vairāk? Kādus defektus nepieciešams novērst pēc iespējas ātrāk un cik tie ir būtiski jebkuram automātam? Vai regulāra manuālā režīma lietošana atstāj iespaidu uz automātiskās pārnesumkārbas ilgmūžību?
– Problēma, visticamāk, nav pārnesumkārbā, bet gan dzinējā – tas neattīsta vajadzīgo jaudu pie akseleratora pedāļa attiecīgā stāvokļa, vai arī riteņos – riepu izmērs visiem nav vienāds. Šāds defekts neietekmē automātiskās pārnesumkārbas ilgmūžību. Nekavējoties būtu jānovērš eļļas noplūde no pārnesumkārbas un dzinēja dzesēšanas sistēmas defekti.
Manuālā režīma lietošana neatstāj iespaidu uz kārbas ilgmūžību. Varētu runāt vienīgi par līdzbraucēju izjūtām, jo parasti šo režīmu izmanto ekstrēmos gadījumos – dubļos, sniegā vai uz slidena ceļa.
– Māris no Siguldas grib noskaidrot, vai “RECRO” veic tikai pilnu kapitālo remontu automātiskajām pārnesumkārbām, vai arī ir iespējams novērst kādu konkrētu vainu? Un cik maksā diagnostika?
– Diagnostika maksā 15 latus vai ir par brīvu, ja defektu novērš mūsu uzņēmumā. Mēs veicam gan pilnu automātiskās pārnesumkārbas remonta ciklu, gan arī atsevišķu mezglu remontu, ja spējam garantēt teicamu rezultātu.
