Jāatgriežas laikā gandrīz pirms desmit gadiem. Toreiz, 2005. gada septembrī, drīzāk labējas ievirzes dāņu avīze “Jyllands–Posten” publicēja pravieša karikatūras, kuras pirmajos mēnešos pēc to parādīšanās tomēr neradīja nekādu viļņošanos. Līdz Dānijas imāmi devās uz Tuvajiem Austrumiem, lai saceltu histēriju, kas izplatījās teju visās islāma zemēs. Karikatūristi, protams, saņēma draudus, jo īpaši Kurts Vestergārds, kurš bija attēlojis pravieti Muhamedu ar turbānu spridzekļa formā. 2006. gada februārī “Charlie Hebdo”, atbalstot dāņu amata brāļus, pārpublicēja dažas “Jyllands–Posten” karikatūras un apgalvoja, ka nepieciešamas “debates”. Franči arī paši jau agrāk bija zīmējuši pravieti.
Lasīt citas ziņasSabiedrībā visumā valda pārliecība, ka reliģija, tāpat kā jebkura ideoloģija, nav ārpus kritikas un izteiksmes brīvības pieejamības loka. Māksla – un Francijā karikatūristi ir tautas sevišķi mīlēti mākslinieki – var attēlot visu, ko neaizliedz likums, vai pat balansēt uz likuma robežas. Kariķēšana šādā uztverē nav zaimošana. Taču spriedzes un civilizāciju sadursmes laikmetā šie spēles noteikumi arvien biežāk tiek apstrīdēti. Dāņu karikatūru pārpublicēšanas sakarā Francijas musulmaņu organizācijas iesūdzēja “Charlie Hebdo” tiesā, kuras spriedums bija attaisnojošs. Tikmēr Ziemeļeiropā draudi gandrīz piepildījās. Vestergārds, knapi izsprucis no atentātiem, mīt policijas apsardzībā. Tāpat kā latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks Lāšs Vilks. Savukārt “Charlie Hebdo” 2011. gada novembrī izdod speciālizlaidumu, kas nosaukts “Charia Hebdo”, redakcijas telpās kāds ielidina “Molotova kokteili” un ugunsgrēks tās noposta, tāpēc un arī drošības apsvērumu dēļ izdevums ir spiests pārvākties. Bet bija skaidrs, ka šis atentāts nav pēdējais.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.