Patīk sēdēt mazliet augstāk un arī sēņu mežā iebraukt: Jaunu auto tirgus Latvijā 0
Ar šo turpinu pirms nedēļas iesākto sarunu par Latvijas Gada auto pirmā rudens testa iespaidiem. Šoreiz, tā teikt, tuvāk pie zemes. Lai paliek bagātajiem “premium” prieki. Un – ja par ceļvedi izmantojam tirgus statistikas tabulu – nemaz jau tik daudz tos dārgos nepērk.
Ko tad “balsojums ar maku” rāda? Vienu trešdaļu no jaunu auto tirgus Latvijā tātad veido kompaktā un vidējā klase. Otru – automobiļi, kas LPAA klasifikatorā gauži aplami tiek saukti par “apvidus”, tirgotāju reklāmās par “krosoveriem”, bet faktiski pie tiem pašiem kompaktajiem un vidējiem vien pieder. Tikai par dažiem centimetriem augstāk pacelti, tikai ārējais veidols tāds “džipiskāks”. Bet lielākajai daļai no nopirktajiem pilnpiedziņas (tā laikam taču jāuzskata par apvidus auto galveno pazīmi) nav.
Bet populāri šie – sauc, kā gribi – tiešām ir. Nu patīk mums sēdēt mazliet augstāk. Un arī sēņu mežā iebraukt. Jāatzīst, lielāks klīrenss pat ar divu riteņu vilkmi šajā izpriecā palīdz. Un žūrijai šī gada vērtējumam nodoti divi tādi, kas, iespējams, varētu spēka samērus tirgū pamainīt.
Vērtējam? Padomus dosim? Grūti mums būs, jo ir viena milzu problēma (hroniska – gadiem pāri), kuru Latvijas auto dīleri atrisināt nespēj. “Demo” automobiļi, kuri tiek nodoti žūrijas rīcībā, tiek piegādāti “biezākajās” komplektācijās. Un mēģinām mēs to, ko pirkt nez vai varam un gribam.
Konkrēts piemērs. Vienīgais, par ko testā tika pelts “premium” krosovers “Audi Q2”, bija cena. Par mazu priekšpiedziņas auto 37 tūkstoši! Tad, lūk. Šis izmēģinātais ir ne tikai no dārgākās bāzes komplektācijas (28 tūkstoši 25 vietā), bet pilnveidots par veseliem 10 000 eiro. Dārgākās sastāvdaļas – 7 collu displejs, kas slejas paneļa vidū (1586 eiro), LED lukturi (1391), parkošanās sistēma (815), līniju nesankcionētas šķērsošanas asistents (670)… Un tā tālāk. Vai tev to vajag? Un nez kā brauc “plikākais” “Q2”, kurš jau nemaz vairs nemaksātu kā kosmosa kuģis?
Visu iepriekš teikto var attiecināt uz konkursa dalībniekiem no Latvijā populārākās “vidējo apvidus” segmenta. Ne “VW Tiguan”, ne “Kia Sportage” lētākajās versijās (kuras – atkārtoju – izmēģināt nedabūjām) nav atbaidoši dārgas. Kā redzat tabuliņās, kur tirgus rezultātiem pievienojām slejas ar iespējamo cenu diapazonu, tās tuvojas visvairāk pirktā (ne tikai Latvijā, Eiropā arī) krosovera “Nissan Qashqai” līmenim. Un šīs lētākās versijas tad arī vajadzētu mēģināt un iekārot. Vai tiešām, atsacījies no pilnpiedziņas, kas ir vienīgā opcija, kura padarītu tavu pirkumu par īstu apvidus auto, tu tērēsi tikpat par navigāciju, kas jau ir tavā telefonā? Nopērc skaistāko iespējamo telefona turētāju par kādiem 20 eiro, un neapmaldīsies… Iemāci sievu vai meitu parkoties. Būs forša izprieca. Lētāka nekā robots, bez kura mēs nu jau vairs nespējam iztikt…
Ir kaut cik saprotama alerģija pret galēji lētajām un piedevām svešajām markām. Šogad, šķiet, nav nopirkts neviens mazais “SsangYong” džipiņš, kas pērnajā Gada auto konkursā daudziem šķita gluži labs. Bet “Dacia Duster” pērk simts. Galēji vienkāršo “Ņivu” divi simti. Straujāko kāpumu šogad piedzīvojusi “Suzuki Vitara”, kurai ir trešā lētākā pilnpiedziņa aiz “Ņivas” un “Duster”. Nemaz tik kāri uz nevajadzīgo laikam neesam.
Mazāk nekā pērn šogad pirkti lielākie krosoveri (statistikā “vidējie apvidus”). Vairāk (par veseliem 50%) – mazie. Kuri nemaz nav mazi. “Vitara” ir tikai sprīdi īsāka par populārāko – “Qashqai”. “Mokka” – pussprīdi. Bet maksā – skatieties tabulās paši… Un lemiet par smaga tukšuma pārvadāšanas nepieciešamību.
Bet uz jautājumu, kā tie dārgie brauc, jau atbildēju pirms nedēļas. Izcili. Bet iespējams, ka lētākās komplektācijās pa mūsu krosa trasēm brauktu vēl labāk. Un atļautajos ātrumos – atcerieties taču: tie ir zem 100 km/h – visai līdzīgi jau bāzē lētākajiem, kuri arī progresam sekojuši.
