“Dzīvojam no krīzes krīzē!” Kariņa valdība vēlreiz atjaunota 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien izteica uzticību jaunajai ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) un iekšlietu ministram, līdzšinējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietniekam Kristapam Eklonam, kuru amatā deleģēja “Attīstībai/Par”.
Abu ministru pilnvaru laiks būs samērā īss – līdz jaunās valdības apstiprināšanai, kas var notikt arī drīz pēc 14. Saeimas sanākšanas novembra sākumā. Par abiem kandidātiem balsoja ne tikai koalīcija, bet arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība un vairāki neatkarīgie deputāti. Debatēs abus jaunos ministrus daudzi slavēja, bet vairāk kritizēja procesu, kādā notikušas izmaiņas valdībā, un premjeru Krišjāni Kariņu (“JV”), nesaredzot viņa gatavību uzņemties atbildību par valdības darbu kopumā.
Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka vairāki Iekšlietu ministrijas uzdevumi – vispirms jau tie, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu, – sniedzas pāri vienas ministrijas robežām, jo tas skar vairākas nozares, “taču premjers nav gatavs uzņemties šā procesa tiešu virsvadību, bet komentē to no malas”.
Didzis Šmits atgādināja, ka neapmierinātību ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas (“AP”) nespēju novērst valstij nelojālo cilvēku aktivitātes 9. un 10. maijā pie okupācijas pieminekļa K. Kariņš izteicis tviterī, bet, kad pēc tam Nacionālās apvienības valde uz to pašu norādīja savā paziņojumā, “premjers Nacionālo apvienību sodīja, par upurjēru izvēloties ekonomikas ministru un ekonomikas nozari kā mazāk nozīmīgo”.
“Tas nav komandas līdera cienīgs uzvedības modelis, kad komandas vadītājs nevis uzņemas atbildību, bet pagrūž zem tanka komandas biedrus,” domu turpināja Ralfs Nemiro.
Valdība dzīvoja no krīzes krīzē
Valdības vadītājs K. Kariņš pēc debatēm, kurās opozīcija viņu kritizēja, neizmantoja iespēju teikto komentēt. Taču sēdes sākumā, piesakot jaunos ministrus, premjers atgādināja, kāds ir bijis šīs valdības pilnvaru laiks – “valdība ir dzīvojusi no krīzes krīzē”. Vispirms bija uzticības krīze banku sektorā, kad Latvijai bija risks iekļūt “pelēkajā sarakstā”, kas tika novērsts. Tad sekoja kovida pandēmija un ar to saistītās grūtības.
Tās nebija vēl beigušās, kad sākās Baltkrievijas robežas krīze un Latvijā sāka ierasties nelegālie robežas šķērsotāji. Tagad pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kurā jau vairāk nekā trīs mēnešus notiek karš, Latvijai ir jānodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšana. No jaunā iekšlietu ministra K. Eklona premjers sagaida, ka ministrs koordinēs Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu, jo šī situācija varot ieilgt uz nezināmu laiku “un te ministrs ir atslēgas persona”.
To par vienu no galvenajiem K. Eklona uzdevumiem minēja arī vairāki debatētāji. Gan opozīcijas, gan koalīcijas deputāti bija līdzīgos uzskatos, ka īsajā pilnvaru laikā iekšlietu ministra galvenie uzdevumi ir saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotāju uzņemšanu, kā arī ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbības uzlabošanu, lai nav tā, ka vairāki tūkstoši pilsoņu nevarēs piedalīties vēlēšanās, jo viņiem nebūs derīgu personu apliecinošu dokumentu.
“Konservatīvo” frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans teica, ka frakcija sekošot līdzi arī tam, lai būtu nodrošināta iekšējā drošība, nepieļaujot pretvalstisku spēku aktivitātes. Viņaprāt, ir svarīgi uzlabot policijas darba vidi, kam būtu nepieciešams vairāk resursu. Vairāki deputāti atgādināja par Baltkrievijas robežu, kur jāturpina žoga izbūve.
Bijusī ministre M. Golubeva uzskata, ka Latvijā nav cilvēka, kas labāk pārzinātu civilās aizsardzības jomu kā K. Eklons, tā esot viena no viņa priekšrocībām. M. Golubeva arī atgādināja par iesākto policijas strukturālo reformu un ieceri izveidot izmeklētāju mācību centru un iekšējās drošības akadēmiju. Bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena brālis Kaspars Ģirģens uzteica “AP” lēmumu posteni uzticēt profesionālim, jo “mēs redzam, kas notiek, ja amatā ieliek politiķus”. Arī ZZS deputāti uz K. Eklonu raugoties ar cerībām, jo vairākiem ZZS vadīto pašvaldību priekšsēžiem esot bijusi laba sadarbība ar jauno ministru viņa iepriekšējā amatā.
Turpināšot dialogu ar uzņēmējiem
Arī par jaunās ekonomikas ministres I. Indriksones piemērotību amatam šaubas neizskanēja, jo viņa jau strādāja ministrijā par parlamentāro sekretāri. I. Indriksone ir Saeimas deputāte, un viņai bija iespēja uzstāties debatēs, kādas nebija K. Eklonam. I. Indriksone izstāstīja par savām iecerēm, solot arī “turpināt dialogu ar uzņēmēju organizācijām”.
Par savu galveno uzdevumu I. Indriksone teica: “Mana galvenā prioritāte būs turpināt Jāņa Vitenberga iesākto enerģētiskās neatkarības kursu. Ekonomikas ministrijā kā parlamentārā sekretāre biju kopā ar kolēģiem, izstrādājot dabasgāzes apgādes stratēģiju nākamajai apkures sezonai un turpmākajiem gadiem, atsakoties no Krievijas gāzes.” Arī premjers K. Kariņš uzsvēra: “Viens no lielajiem izaicinājumiem, kas mūsu valstī ir saistībā arī ar Krievijas karu Ukrainā, ir mūsu energoneatkarība no Krievijas Federācijas, lai mēs varētu nodrošināt, ka mūsu valsti vairs nekad nevarētu nevienā veidā šantažēt enerģētikas jomā.” Par šo jautājumu sēdē arī bija visplašākās debates.
Izmaiņas K. Kariņa valdībā ir notikušas vairākkārt. Tās pilnvaru laikā ir nomainījies veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, izglītības ministre, labklājības ministrs, bet iekšlietu un ekonomikas ministri nomainījušies pat divas reizes. Bijušajam ekonomikas ministram J. Vitenbergam ceturtdien atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.
