Velotūrisma sezona klāt 0
Šogad labvēlīgo laika apstākļu dēļ riteņbraukšanas sezonu varēja atklāt jau februārī, taču tālākos un patīkamākos veloceļojumos ieteicams doties tikai tagad, kad ir pietiekami silts un dabā pilnā sparā rit ziedēšana.
Varbūt izklausīsies pārsteidzoši, bet šobrīd Latvijas novados velotūristiem pieejami vairāk nekā 80 noteiktajam standartam atbilstoši velomaršruti, tostarp Eiropas mēroga “Dzelzs priekškara maršruts”, divi nacionālā un trīs reģionālā mēroga maršruti. No visiem tikai apmēram sestā daļa pagaidām nav nomarķēta. Visvairāk velomaršrutu ir Vidzemē, kura arī bija šīs tūrisma jomas sakārtošanas iniciatore – 40, Kurzemē – 30, Zemgalē – 8, Latgalē – 1, kuru svinīgi atklās jau šīs nedēļas nogalē. Protams, nestandarta velomaršrutu Latvijā ir vēl vairāk, bet par tiem jāinteresējas vietējos tūrisma informācijas centros.
Pirmais marķētais maršruts Latgalē
“Svinīgais velomaršruta nr. 34 “Rypoj vasals!” (169 km) atklāšanas brīdis būs 21. maijā plkst. 11, kad katrā novadā tiks griezta lente un braucienā palaisti pirmie riteņbraucēji. Balvu, Viļakas, Kārsavas, Baltinavas un Rugāju novadi ir sagatavojuši grandiozu pasākumu programmu ne tikai aktīvajiem velobraucējiem, bet arī citādu sajūtu baudītājiem,” stāsta Kārsavas novada tūrisma organizatore Inga Bernāne.
“Jaunais velomaršruts iepazīstinās ar Ziemeļlatgali, kura ceļotājus pārsteigs ar savu viesmīlību, sirsnību un skaistām dabas ainavām. Katrai ceļā apmeklētajai vietai ir sava vēsture un īpaša aura – vai tā būtu baznīca, muiža vai viensēta. Posmā no Viļakas līdz Kārsavai būs jābrauc tuvu Latvijas–Krievijas robežai, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā austrumu robeža, tādēļ riteņbraucējiem līdzi jābūt pasei. Velomaršruta kartē ir apkopoti gan apskates objekti, gan naktsmītņu un atpūtas vietas, velonomas punkti un veloservisi.”
Velomaršruts “Rypoj vasals!” ir apļveida, marķēts abos virzienos un lielākoties ved pa asfaltētiem ceļiem, bet dažviet būs jāsadzīvo arī ar putekļiem uz grants seguma. Tā atklāšanas dienā sportiskākie pedāļu minēji plkst. 11.40 varēs doties velobraucienā “Balvi–Rugāji” (18 km) ar laika kontroli. No plkst. 12 Balvu parkā bērniem un viņu vecākiem tiks organizēta aktīvā pēcpusdiena ar velostafetēm, bet dienas noslēgumā – plaša programma novada muzejā Muzeju nakts ietvaros. Bet Viļakā notiks velobrauciens uz Medņevas pagasta centru, Semenovu, Kārsavas novadā – foto veloorientēšanās sacensības pa pilsētu un tuvāko apkārtni, pildot atjautīgus uzdevumus, Baltinavā orientēšanās brauciens pa pilsētas ielām, bet Rugājos – riteņbraukšanas paraugdemonstrējumi šķēršļu joslā un citas aktivitātes.
Interesanti ne tikai ārzemniekiem
“Rypoj vasals!”, kas aptver piecus novadus, ir viens no sešiem lielākajiem Latvijas velomaršrutiem. Vēl starp reģionālajiem ierindojams maršruts Ainaži–Aloja–Matīši–Burtnieki–Rūjiena–Karksi Nuija (Igaunija) un Carnikava–Ādaži–Ragana, kas gan dabā vēl nav marķēts. Nacionālo upju maršrutu izveidojusi Vidzemes tūrisma asociācija (VTA), kurā ietilpst trīs atsevišķi maršruti: Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Salacgrīva–Ainaži, Salacgrīva–Pāle–Limbaži–Sigulda–Ropaži– Ikšķile–Ogre–Ķegums un Ainaži–Matīši–Burtnieki– Rūjiena–Igaunijas robeža.
“Starptautiskajās tūrisma izstādēs veloceļotāji mums uzstājīgi prasīja materiālus par velomaršrutiem Latvijā, kas arī veicināja šīs jomas sakārtošanu, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras izveidi un informācijas zīmju izvietošanu,” atklāj VTA biroja vadītāja Anna Kupče.
Ārzemju riteņbraucēju aptaujas gan netiekot veiktas, taču sastaptie holandieši, vācieši, somi atzinīgi vērtējot izveidotās velomaršrutu kartes un priecājoties par mierīgo, netraucēto braucienu, kas viņu mītnes zemēs krietni lielāka velotūristu skaita dēļ tikpat kā neesot iespējams. “Pie mums ārzemnieki novērtē mieru, klusumu un dabas neskartību. Daždien, braucot gar jūras krastu, neizdodas sastapt pat nevienu cilvēku. Vienīgi veloceļu segums ne vienmēr apmierina.”
Ar to diemžēl jāsamierinās arī VTA veidotā velomaršruta “Tour de LatEst” izmantotājiem, jo tikai aptuveni pusei maršruta ir asfalta, otrai pusei – grants segums, kura kvalitāte mainās atkarībā no laika apstākļiem un ceļu uzturēšanas biežuma. Šis ainaviski un informatīvi daudzveidīgais maršruts iet cauri divām valstīm – Latvijai un Igaunijai – ar kopējo garumu 1296 km, kuru izbraucot, iespējams tuvāk iepazīt latviešu un igauņu kultūrvēsturisko mantojumu, populārākos tūrisma objektus un vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Maršruts šķērso arī vairākas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas – nacionālos un dabas parkus, ainavu apvidus un biosfēras rezervātu.
Bet starptautiskā velomaršruta “EiroVelo 13” jeb Dzelzs priekškara maršruta Latvijas posms ir 562 km garš un ved gar jūras piekrasti no Igaunijas līdz Lietuvas robežai. Nosaukums dots, atsaucot atmiņā padomju laikus, kad te bija stingri apsargātā PSRS ārējā rietumu robeža, kur bez atļaujas nevarēja brīvi pārvietoties. Vidzemē šis maršruts jau pilnībā ir nomarķēts, bet Kurzemē dažu posmu marķēšana aizkavējusies.
Anna Kupče norāda, ka Latgalē vēl ir vairāki velomaršruti, kas nav marķēti pēc vienotās sistēmas, bet ar koka norādes zīmēm – ap Lubāna un Rāznas ezeru, Aglonas loks un Daugavas loki no Daugavpils līdz Krāslavai.
Maršruti putnu un dabas vērotājiem
“Šogad Kurzemē nav tapis neviens jauns velomaršruts, bet līdz šim starp populārākajiem minams putnu vērotājiem domātais maršruts Liepājā un dabas baudītājiem Abavas senlejā,” vēsta Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāvis Toms Šternbergs. “Viens no ainaviskākajiem velomaršrutiem Kurzemē ir Abavas senlejas maršruts, kas savieno divas Abavas senlejas dabas parka mazpilsētas – Kandavu un Sabili. Šajā kultūrvēsturiskajā teritorijā atrodas vairāki pilskalni, muižas, pusmuižas ar saimnieciskajām ēkām, parki, alejas, pļavas ar vairāk nekā 50 aizsargājamo augu sugām. Te sastopamas īpatnējas reljefa formas (stāvkrasti, dolomītu atsegumi, terašu krastu nogāzes avoti), tostarp Sudmaļu ūdenskritums, Īvandes ūdenskritumi, Imulas dolomīta klintis, Cimmermaņu krauja, Kalnamuižas kraujas, Muižarāju un Langsēdes klintis, Māras kambari un Abavas Velnala,” viņš stāsta.
Protams, nedrīkst aizmirst arī lielo “EiroVelo 10 – Apkārt Baltijas jūrai” posmu, ko iecienījuši ārvalstu velotūristi. Kurzemē maršruts virzās gan gar jūras krastu, piestājot lielākajās ostas pilsētās Liepājā un Ventspilī, gan arī atvirzās no jūras, ļaujot iepazīt Kurzemes vēsturiskās mazpilsētas – Kuldīgu, Talsus, Sabili, Kandavu, Tukumu, tās kultūrvidi un tradicionālo Kurzemes ainavu – pakalnus, mežus, upju ielejas.
Ceriņu laikā ripo ap Dobeli
Nākamās nedēļas nogalē Dobelē tiks svinēti Ceriņu svētki. Tos it labi var apvienot ar aktīvu veloizkustēšanos, jo pirms dažiem gadiem sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu tapuši arī trīs velomaršruti Dobeles novada apceļotājiem: “Dobele – saules un ceriņu pilsēta”, “Kārļa Ulmaņa piemiņas vietu loks” (Dobele–Miltiņi–Šķibe–Bērze–Lejasstrazdi–Dobele) un “Apkārt Zebrus ezeram” (atpūtas bāze–Biksti–Svētes ezers–Slagūnes kapi–atpūtas bāze), kas marķēts ar tradicionālo velosipēda zīmi uz zila fona, norādot virzienu trases lielākajos krustojumos un pagriezienos. Maršrutam iespējams pagarinājums līdz Pokaiņu mežam, kur īpaši ainavisks, taču arī spēkus tērējošs būs ceļa posms pa Krievkalnu valni.
