Kādi secinājumi pēc negadījuma Garkalnē velosporta aprindās? 5
Ivo Viļumovs, “Evelo Team” riteņbraukšanas komandas pārstāvis: “Starpgadījumu bijis daudz. Arī tādi, par kuriem mums – riteņbraucējiem – nevajadzētu lepoties, piemēram, kad kāds autovadītājs palicis bez spoguļa vai kāds stikls izbiris. Runājot par Garkalnes negadījumu, uzskatu, ka neviens nav vainīgs. Notiek daudz avāriju, un šoreiz vienkārši bija iesaistīti riteņbraucēji. Viņi bija izdarījuši visu, lai būtu pamanīti. Trenējās tā, kā trenējušies daudzus gadus, un nevienam viņi nebija traucējuši. Eiropā tā trenējas visur, un autovadītāji ar to rēķinās. Sanāk, ka Latvijā ar mums rēķinās mazāk, esam steidzīga tauta. Šajā gadījumā bija divas joslas katrā virzienā – vislabākais ceļš, kurā trenēties. Viena lieta, ko var darīt – vairāk strādāt pie autovadītāju un riteņbraucēju attiecību uzlabošanas, organizējot akcijas. Otra lieta – riteņbraukšanas klubu un grupu kļūst arvien vairāk. Federācijai jāizstrādā noteikti kritēriji, apmācības, lai pavadošais šoferis būtu apmācīts ekstrēmās situācijās un zinātu, kā rīkoties. Šobrīd, ja gribi būt treneris – samaksā 15 eiro un izņem licenci.”
Igo Japiņš, Latvijas riteņbraukšanas federācijas prezidents: “Vari braukt, kā gribi, bet, ja kāds no satiksmes dalībniekiem zaudē kontroli, viņš tev uzbrauks virsū. Otrkārt, ja šoferis neievēro braukšanas distanci, tad viņš ir atbildīgs par negadījumu. Brauc, kur un kā gribi, liec lampas, prožektorus – neuzmanīgie tevi neredzēs un nepaspēs nobremzēt. Ceļi mums ir tādi, kādi tie ir, visur pasaulē šādi brauc un trenējas, izņemot autobāņus, kur tas ir aizliegts. Skaidrs, ka cilvēks jau nebrauca virsū speciāli, kaut kas atgadījās. Šoreiz nelaimējās, ka ceļā gadījās riteņbraucēji… Nekādus secinājumus jau nevar izdarīt. Aizliegt braukt? Tas nav risinājums. Var jau apsēsties un runāt, bet, braucot pa nepopulārākiem ceļiem, arī var notikt negadījumi. Drošāku paņēmienu, kā braukt grupas aizmugurē ar pavadošo auto, nevaru ieteikt.”
Dainis Ritums, Dobeles sporta skolas riteņbraukšanas treneris: “Bīstamas situācijas ir bijušas. Brīvdienās brauc daudzi t.s. svētdienas braucēji, kuri pārvietojas kā nenormāli! Tāpat uzskatu, ka smagās mašīnas kopumā brauc pārāk ātri. Ja salabotu maznozīmīgākos ceļus, tad mēs – riteņbraucēji – uz lielajiem ceļiem nemaz nelīstu, bet šobrīd tā mums ir vienīgā iespēja. Ja sportists iebrauc bedrē, salauž riteni, krīt un vēl pretī nāk auto, var notikt vēl traģiskāki atgadījumi. Es strādāju 35 gadus un redzu, ka mašīnu skaits palielinājies, bet ceļu kvalitāte – pasliktinājusies. Tas, ka ceļi ir sliktā stāvoklī, nenozīmē, ka jālikvidē riteņbraukšana. Braukšanas kultūra mums ir zema. Mans ieteikums būtu – lai šoferi kādreiz uzkāpj uz riteņa un izbrauc uz šosejas, varbūt tad mainīsies attieksme.”
Agris Kimbors, Kuldīgas novada sporta skolas riteņbraukšanas treneris: “Reizi simts gados kaut kas šāds var atgadīties arī tad, ja veikti visi iespējamie drošības pasākumi. Nekad neviens nebūs simtprocentīgi pasargāts. Mēs braucam pa koplietošanas ceļiem, jo nav citas iespējas, kā trenēties. Vienmēr lietojam automašīnu ar oranžo bākuguni. Pēc šī gadījuma jāapsver doma pēc kādas spilgtākas zīmes, lai mūs redzētu vēl labāk. Arī man ir nācies piedzīvot bīstamus gadījumus, kad autovadītāji bremzē pēdējā brīdī. Uzskatu, ka šādas situācijas rada pārgalvīga braukšana. Es pats pavadu grupu, kas pārvietojas ar ātrumu 30 km/h. Kad mūs no aizmugures apdzen, vadītājs bieži vien nemaz neskatās – kāds brauc pretī vai ne. Treniņbraucieniem cenšamies izvēlēties mazāk noslogotus ceļus, kur ir labs asfalta segums.”
Uzziņa
Pirmdien uz Vidzemes šosejas Garkalnē kravas automašīna “Scania” taranēja Rīgas Riteņbraukšanas skolas (RRS) velobraucēju grupu, kura pārvietojās treniņbraucienā pa šoseju vieglās atomašīnas pavadībā. Sadursmē cieta astoņi jaunieši.
RRS pārstāvis Pēteris Griķītis vakar pauda viedokli, ka skola nejūtas vainīga par notikušo negadījumu – tā esot izdarījusi visu, lai nodrošinātu drošus treniņa apstākļus. Pēc negadījuma skolēnu vecāki neesot cēluši pretenzijas pret izglītības iestādi.
Bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš rosina rīkot nopietnu diskusiju atbildīgo institūciju pārstāvju un ekspertu vidū, kompleksi izvērtējot ceļu satiksmes normatīvus un vislielāko uzmanību pievēršot normām, kuras skar sportistu pavadīšanu treniņos uz šosejas, kā arī automašīnas, kuru gabarīti pārsniedz 7,5 tonnas.
