Vēlos savā dārziņā bioloģiski audzēt zirņus. Kā sēt, audzēt, kopt, glabāt? Plašs padomu apkopojums 0
Kā bioloģiski audzēt pelēkos un dzeltenos zirņus? GUNĀRS SKRUNDAS NOVADĀ
Lauka izvēle
Zirņi aug veselīgāki, arī raža ir lielāka, audzējot saulainā vietā. Noēnojumā augi izstīdz, sējums veldrējas. Vispiemērotākās ir labi kultivētas un aerētas, neitrālas vai vāji skābas, no nezālēm atbrīvotas smilšmāla vai mālsmilts augsnes. Zirņiem neder smagas māla un vieglas smilts augsnes, kā arī skābas augsnes, jo skābums negatīvi ietekmē tauriņziežu gumiņbaktēriju aktivitāti. Īpaši nelabvēlīga ir daudzgadīgo nezāļu klātbūtne ne tikai zirņu dīgšanas, bet arī pirmsnovākšanas stadijā, kad līdz kulšanai izveido bagātīgu zaļo masu.
Pēc LLU Agroresursu un ekonomikas institūta vadošās pētnieces Līvijas Zariņas teiktā, priekšaugi var būt jebkura suga (piemēram, kartupeļi, kam iestrādā organisko mēslojumu), bet ne labība, jo zirņus parasti sēj mistrojumā ar balstaugiem. Vēl jāraugās, lai laukā vismaz piecus gadus nebūtu audzēti tauriņzieži. Tas nepieciešams, lai ierobežotu kaitēkļu un slimību izplatību.
Ja augsnē ir pārāk daudz organisko vielu, zirņiem attīstās spēcīgi dzinumi, bet vāji ieriešas ziedi un sēklu raža nav liela. Augsni rudenī sastrādā 25–30 cm dziļi. Ja zeme tiek arta pavasarī, aizkavējas pākšaugu sēja un augsnē ir daudz sliktāki mitruma apstākļi sēklu dīgšanai. Zirņus sēj pēc iespējas agrāk (aprīļa beigās), tiklīdz augsne ir pietiekami apžuvusi. Zaļās masas ieguvei (zaļbarībai, skābbarībai) var sēt arī vēlāk un vairākos termiņos.
Tīrsējā vai mistrojumā?
Svarīgi ir ievērot izsējas normas. Stipri sabiezinātā sējumā augi cīnās gan par gaismu, gan pieejamajām barības vielām, izstīdz un inficējas ar pelēko puvi. Pārāk retā sējumā samazinās raža, jo kultūraugus nomāc nezāles. Zirņus pārtikai vai lopbarībai var sēt gan mistrojumā, gan tīrsējā.
– Zirņus sēj mistrojumā ar vasarājiem – miežiem, kviešiem, kailgraudu auzām. Izvēloties balstauga šķirni, jāievēro saderība ar attiecīgā komponenta veģetācijas perioda garumu. Nevar būt tā, ka vasarāji nogatavojas jūlija beigās, bet zirņu vākšanai jāgaida augusta beigas, – piebilst agronomijas zinātņu doktore.
Izsējas norma vēlīnām un liela auguma šķirnēm, piemēram, ‘Retrija’ (pazīstami arī kā Latvijas lielie pelēkie jeb Ziemassvētku zirņi), nevar būt lielāka par 200–220 kg/ha tīrsējā. Mistrojumā ar graudaugiem vēlīno un garo zirņu sēklu nevar būt vairāk par vienu trešdaļu, tātad 65–75 kg zirņu uz 130–140 kg miežu, auzu vai vasaras kviešu. Baltziedu, kā arī agrīnāko un īsāko zirņu var būt līdz 50%. Mazos pelēkos zirņus ‘Bruno’ visbiežāk audzē tīrsējā (100–120 dīgstošu sēklu m2), jo augi saķeras ar vītnēm, neveldrējas. Dzelteno zirņu šķirni ‘Lāsma’ sēj gan tīrsējā, gan mistrojumā ar vidēji agrīniem miežiem attiecībā 1 : 1.
! Dzeltenie zirņi ir iecienīti kulinārijā, tos izmanto visdažādāko ēdienu gatavošanā. Pagaidām vietējās selekcijas sēklas materiāls ir deficīts, jo nav saaudzēts pietiekamā daudzumā.
Tauriņziežus audzējot zaļbarībai, izsējas daudzums gan zirņiem, gan auzām jāpalielina par trešdaļu, pievienojot 10–20 kg vasaras vīķu un 10 kg viengadīgās airenes uz hektāru.
Mazdārziņos gara auguma zirņu šķirnes parasti audzē pie 1,5 m augstiem balstiem. Šim nolūkam der žagari vai stieple, kas uzvilkta špaleru veidā, un citi materiāli.
Lai palielinātu ražu un augi ātrāk izmantotu gaisa slāpekli, sējas dienā sēklas ieteicams apstrādāt ar gumiņbaktēriju preparātu Nitragīns (20 g uz 10 kg sēklu). Tas nepieciešams tāpēc, ka dīgšanas laikā augsnē esošās gumiņbaktērijas vēl ir mazaktīvas. Zirņus sēj 3–5 cm dziļi atkarībā no augsnes blīvuma un mitruma.
Ja ilgstoši izmanto pašaudzētas zirņu sēklas, sējumos izplatās kaitēkļi. Lai ierobežotu tumšo zirņu tinēju, augu ziedēšanas sākumā jāizlaiž derīgais kukainis Trihogramma. Pret slimībām drošākais profilakses līdzeklis ir regulāra augsnes bagātināšana ar Trihodermīnu.
– Bioloģiskajā saimniekošanā rūpīgi jāievēro agrotehniskie termiņi. Ja lauku neecē laikus un sējums aizaug ar nezālēm, ir gaužām mazas izredzes iegūt labu sēklu. Turpretī, ievērojot augu maiņu, agri sējot un sējumus regulāri apsekojot, piemēram, no šķirnes ‘Retrija’ hektāra platībā var iegūt līdz 1,5 t ražas, – stāsta Līvija Zariņa.
! Pelēkie zirņi ir mūsu nacionālā bagātība, kas varētu būt arī pieprasīta tirgus prece, jo visā pasaulē arvien populārāks kļūst vegānisms un pieaug pieprasījums pēc olbaltumvielām bagātiem pārtikas produktiem. SIA “Aloja-Starkelsen” plāno drīzumā piedāvāt bioloģiskajām saimniecībām audzēt zirņus ‘Bruno’, jo šīs šķirnes sēklas satur 24_29% olbaltumvielu. Pašlaik Priekuļos var iegādāties B kategorijas (augsts ataudzējums) šķirņu ‘Bruno’ un ‘Vitra’ sēklu par 0,90 eiro kilogramā.
UZZIŅA
• Pazīstamo šķirņu ‘Vitra’, ‘Zaiga’ un ‘Lāsma’ lauka zirņiem ir parasts, garš stublājs, zema veldres noturība. Lai iegūtu kvalitatīvu ražu, sēklas sēj kopā ar balstaugu.
• Zirņu barības vērtība ir ļoti augsta. Tiesa, olbaltumvielu satura ziņā zirņi nevar konkurēt ar lauka pupām (tajās ir aptuveni 30%, bet zirņos – aptuveni 22% olbaltumvielu). Taču gan audzētājiem, gan ēdājiem svarīga ir daudzveidība, un veseli vai miltos samalti zirņi ir pirmšķirīgs pārtikas produkts.
