1
Ik pa laikam Latviju pāršalc ziņas par uzņēmumu apvienošanos. Šī gada lielākā laikam būs banku “Nordea” un “DnB” apvienošanās. Kādas vēl gaidāmas?
Pērn visvairāk apvienošanos bija mazumtirdzniecībā – konsolidējas mazie tirdzniecības tīkli (“Top!”, iepriekš “Mego” pārņēma “Iki”). Tendence turpinās – šodien izziņojam lēmumu par “Rimi” veikala atvēršanu “DOMINA Shopping” telpās. Pirmo reizi astoņu gadu laikā esam pieņēmuši aizliedzošu lēmumu – ņemot vērā šī darījuma būtisko kaitējumu konkurencei, kas vēl vairāk nostiprinātu “Rimi” pozīcijas tirgū un samazinātu citu konkurentu iespējas efektīvi konkurēt, lēmām par darījuma aizliegšanu.
Visbiežāk apvienošanos pieļaujat. Kā, piemēram, LNT ļāvāt pievienot “MTG Grupai”, un tagad TV5 beidzis pastāvēt un LNT skatāmība noslīdējusi zemāk. Vai nav tā, ka pēc apvienošanās izrādās, ka to īpašnieki Konkurences padomi ir apspēlējuši?
Tā bija atļauta apvienošanās 2012. gadā. Ar nosacījumiem. Šogad Konkurences padome izvērtēs, kādas sekas tirgū ir radušās pēc šīs apvienošanās. Ja nav bijis līdzekļu vai auditorijas kādam kanālam, mēs nevaram pircējam likt, lai pievienotais uzņēmums pēc kāda laika vēl mākslīgi tiktu noturēts tirgū.
Eiropas Komisijai ir tāda pieeja: ja vienam no uzņēmumiem draud bankrots, tad apvienošanos pieļauj vieglāk. Mēs lemjam līdzīgi – lai pievienojamais uzņēmums vispār nepazustu no tirgus. AS LNT vairāku gadu garumā, pat esot viens no konkrētā tirgus līderiem, bija nonākusi finansiālās grūtībās. Saturu mēs nevērtējam, bet oriģinālraidījumu īpatsvars gan tika noteikts – to arī vērtēsim.
Vēl dīvaināka ir abu nacionālo ziņu aģentūru LETA un BNS apvienošanās, kas tika atļauta, kad BNS nopirka ar aģentūru LETA it kā nesaistīts īpašnieks. Bet ziņu aģentūru jomā konkurences vairs nav, jo faktiski notikusi apvienošanās.
Darījums tika atļauts, ņemot vērā, ka LETA pircējs MMG bija pārdevis “BNS Latvija” un SIA “Mediju monitorings” nesaistītam uzņēmumam. Lēmuma pieņemšanas brīdī saskaņā ar Konkurences likuma kritērijiem nebija pamata aizliegt īstenoto apvienošanos.
Kāpēc jūs nozaru pārstāvjiem neļaujat prognozēt tendences un cenas šim gadam? Tiklīdz Inguna Gulbe paziņoja, ka gaidāms piena cenu kāpums, tā jūs kratāt ar pirkstu!
Latviešiem ir teiciens: kā velnu piemin, tā velns klāt! Konkurences tiesībās to sauc par cenu signalizāciju. Ja nozares lielākais spēlētājs vai asociācija paziņo – cenas augs! – tas ir slikti tāpēc, ka arī pārējie spēlētāji uzdrošināsies paaugstināt cenas, ko nedarītu, ja nebūtu šāda paziņojuma.
Runājot konkrēti par pienu, iepirkuma cena tik tiešām jau vasaras beigās sāka paaugstināties un arī mazumtirdzniecībā cenas kāpušas jau no septembra. Bet tas jau bija noticis. Kāds pamats teikt, ka cenu kāpums turpināsies? Nedomāju, ka svaigpiena cenas turpinās augt tik dramatiski, kā prognozēja gada beigās. Atgādināšu, ka neviens regulators piena produktu cenu neregulē un katrs uzņēmums pats var izlemt, kad cenu paaugstināt un kad pazemināt. Taču to nedrīkst darīt kolektīvi un publiski. Asociācijai izskaidrojām, ka šāda rīcība veicina cenu gaidu īstenošanu. Katram uzņēmumam konkurences apstākļos ir jādomā individuāli.
