Iepriekš solījāt, ka ministrija organizēs sarunas ar pašvaldībām, lai pārliecinātu tās virzīties uz IZM algoto pētnieku izstrādāto ideālo skolu tīklu. Taču nesenajā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē izskanēja apgalvojumi, ka nekādas sarunas nav bijušas. 4
Sarunas ir bijušas, bet visās 119 pašvaldībās es tiešām neesmu bijis. Ir bijušas sarunas ar plānošanas reģioniem, bet ar individuālām pašvaldībām sarunas lielākoties notiek ministrijas speciālistiem gan klātienē, gan apmainoties vēstulēm.
Vai izdosies nonākt līdz pētnieku izstrādātajam ideālajam skolu tīklam, kas piedāvāja diezgan radikālus risinājumus?
Uz tā pilnīgu īstenošanu tomēr neiesim. Nav iespējams vienā divos gados pārkārtot visu skolu tīklu. Tas būtu jādara sešu gadu periodā. Kad pašvaldības redzēs perspektīvu, kādā veidā mainīsies valsts finansējums skolās atkarībā no skolēnu/skolotāju proporcijas tajās, tās daudz atbildīgāk sāks pieņemt lēmumus.
Ideālajā skolu tīklā daļai pašvaldību tika piedāvāts reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām pat novada vienīgās vidusskolas. Kā paredzat, vai būs pašvaldības, kas uz kaut ko tādu saņemsies?
Nelemšu viņu vietā, bet, ja šai vienīgajai vidusskolai nav skolēnu, tad ko gan citu darīt? Diemžēl novadi ir ļoti dažādi, jo administratīvi teritoriālā reforma nav sasniegusi savus mērķus. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka katrā no 21 attīstības centra būs vidusskola.
Vai Rīga ir starp tām pašvaldībām, ar kurām jums ir bijušas sarunas par skolu tīkla kārtošanu? Varbūt tagad to varat apspriest ar bijušo IZM Izglītības departamenta vadītāju Papules kundzi, kura tagad strādā Rīgas domē?
Ar Papules kundzi pēdējā laikā neesmu runājis, bet ar Rīgu sarunas ir bijušas. Tur ir ļoti interesanta situācija. Protams, politiskā līmenī mums nekad nebūs vienošanās un publiski paustas izpratnes, bet profesionāļu līmenī ar Izglītības pārvaldes vadību sadarbība notiek ļoti normāli: tur ir izpratne, ka arī Rīgā ir jākārto skolu tīkls.
Tomēr, kamēr citas pašvaldības, kur skolu nav uz katra stūra, to dara aktīvāk, Rīgā šogad slēdz tikai vienu pustukšu skolu.
Tajā pašā laikā skolēnu/skolotāju proporcija Rīgā atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Līdz ar to arī Rīga kvalificējas bonusu saņemšanai, kaut piemaksa skolotājiem pie algas, salīdzinot ar citām pašvaldībām, nebūs tā lielākā.
IZM izstrādāti noteikumi, kas paredz diezgan stingras prasības minimālajam skolēnu skaitam vidusskolu klasēs. Vai cerat, ka priekšvēlēšanu laikā valdībā tos atbalstīs?
Kāpēc gan necerēt? Izglītības likums valdībai uzdod šādus noteikumus pieņemt. Mēs no savas puses savu darbu izdarīsim, iesniegsim tuvākajā laikā Valsts kancelejā noteikumu projektu. Par dokumenta tālāko gaitu nevaram atbildēt.
Vispārējā izglītībā esat gana aktīvs, taču augstākajā izglītībā jūs neieviešot reformas, kas vajadzīgas internacionalizācijai, piemēram, neļaujat grozīt likumu tā, lai akadēmiskos amatos varētu ievēlēt mācībspēkus no ārvalstīm, kuri nezina latviešu valodu.
Šādi pārmetumi rodas aiz nezināšanas. Jau tagad 2,5 procenti akadēmiskajos amatos ievēlētie ir ārvalstnieki. Valdības noteikumi gan nosaka, ka visiem augstskolu mācībspēkiem ir jāzina latviešu valoda augstajā C1 līmenī. Taču ir zemsvītras piebilde, ko laikam daudzi nav lasījuši. Tajā teikts, ka mācībspēkiem, kuri strādā noteiktās studiju programmās – tādās, kur pieļaujama svešvalodas izmantošana vismaz daļā kursu –, šādā līmenī latviešu valodas zināšanas netiek prasītas. Protams, ka programmā, kas tiek īstenota tikai valsts valodā, latviešu valodu nezinoši mācībspēki nevar strādāt! Taču katrā programmā pat piektdaļa studiju kursu var tikt īstenota kādā citā Eiropas Savienības valstu valodā.
Tātad normatīvas bremzes internacionalizācijai nav nekādas. Bremzes nāk tikai un vienīgi no pašu augstskolu puses, un iemesli var būt protekcionisms pret savējiem, nevēlēšanas konkurēt starptautiskā mērogā, finansiālie apsvērumi, jo par mūsu profesoru algu diez vai šurp nāks strādāt pasaules vadošie zinātnieki.
Bet augstskolu pārvaldes institūcijas – senātā, Satversmes sapulcē – šie latviešu valodu nezinošie ārvalstnieki nevar darboties?
Skaidri un gaiši likumā tas nav aizliegts, bet viņi nevar darboties tur pēc loģikas, jo nemāk valsts valodu un reāli viņi arī nedarbojas.
Jums pārmet arī to, ka neesat atrisinājis problēmu ar Rīgas Ekonomiskās un Juridiskās augstskolas rektoriem, kuri arī nezināja latviešu valodu. Juridiskās augstskolas ievēlētais rektors arī nezināja latviešu valodu, valdība viņu tāpēc neapstiprināja amatā, un tagad viņš esot devies prom.
Ja Juridiskās augstskolas iecerētais rektors Kenija kungs devās kaut kur prom, tad ne tāpēc, ka no viņa spieda valodas apliecību. Acīmredzot viņš ir saņēmis kādu labāku darba piedāvājumu. Taču abās jūsu minētajās augstskolās situācija ir nedaudz atšķirīga. Ekonomikas augstskolai ir speciāls likums, kurš jebkurā gadījumā drīzumā jāgroza, jo tās īpašnieks vairs nav Latvijas un Zviedrijas valdības, bet gan Augstskolas absolventu asociācija, kas jau pati gatavo likuma grozījumus. Ja tāda būs Saeimas deputātu vairākuma griba, šajā likumā varēs noteikt izņēmumu attiecībā uz valodas prasmes prasībām šīs augstskolas rektoram. Jau šobrīd esošais rektors sekmīgi strādā, tāpēc ministrija neprasa, lai būtu cits rektors. Savukārt par Rīgas Juridisko augstskolu attiecīga likuma nav, bet tur ir pietiekami kvalificēti cilvēki, lai paši par sevi šādu likumu uzrakstītu.
Tas gan būtu labi, ja katrs pats sev rakstītu likumus!
Likumdošanas iniciatīva pieder ierobežotam personu likumam, bet likumprojektus problēmas atrisināšanā ieinteresētie var gatavot. Arī Juridiskās augstskolas rektors var nezināt latviešu valodu, ja tā būs Saeimas vairākuma griba. Pēc būtības, ja augstskola var sekmīgi nodrošināt vadības un pārvaldes darbu, kā arī vajadzīgo komunikāciju iekšienē, nodrošināt dokumentu tulkojumus utt., šādas augstskolas rektors var nezināt valsts valodu.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava bija uztraucies par ārvalstu studentiem, kuri te patiesībā braucot cept kebabus. Kā uzmanāt, lai augstskolas izvērtētu, ko uzņemt un vai peļņas dēļ netiek uzņemti cilvēki, kuru īstais mērķis nav studēt?
Protams, ka katram ārvalstniekam, kuram ir pietiekama iepriekšējā izglītība un valodas prasme studijām Latvijā, nevar ielīst dvēselē, lai noskaidrotu viņa patiesos mērķus. Ja nav juridiska pamata atteikt vīzu, viņš kļūst par studentu. Ja sekmīgi studē un no studijām brīvajā laikā cep kebabus, viss ir kārtībā. Savukārt, ja ir akadēmiskie parādi, nemācās, tad viņu atskaita.
Tiešām? Bet, ja viņš par studijām maksā, varbūt studiju parādus “noraksta”?
Tas nav iespējams. Studiju maksa ir tikai viens nosacījums, ir jāpilda arī akadēmiskās prasības.
Kāpēc lai augstskola, jo sevišķi privātā, to pieprasītu no peļņas avota?
Augstskolai tomēr arī jāpilda zināmas prasības, ko tām izvirzījusi valsts. Protams, ka daļai augstākās izglītības iestāžu vienmēr būs vēlme iegūt vieglu naudu. Tas bija iemesls, kāpēc slēdzām Latvijas Biznesa koledžu. Savas kompetences robežās sekojam arī citu augstskolu darbībai.
Jūs esat paziņojis, ka gribētu būt izglītības ministrs arī pēc Saeimas vēlēšanām. Kāpēc to vēlaties?
Šīs valdības laikā esam sakārtojuši ļoti lielu daļu reformām nepieciešamo likumu, bet ļoti svarīgs ir reformu ieviešanas process. Ļoti ticu, ka valodas jautājums likumā ir neatgriezeniski atrisināts attiecībā uz vidusskolu, taču ar laiku būtu jāiet tālāk un mācības gandrīz tikai latviešu valodā jāievieš arī pamatskolās. Būtu jārada sistēma, kurā visi mūsu bērni mācās kopā, kur nav dalījuma latviešu un krievu skolās, jo tās visas ir Latvijas skolas. Turklāt jāraugās arī, kā likuma izmaiņas īstenojas dzīvē, jo tās attiecas uz bērniem, dzīviem cilvēkiem un dēļ pārmaiņām nevienā brīdī nedrīkstam pazemināt izglītības kvalitāti.
Šajā politiskajā situācijā, kad “Vienotībai” ir samērā zems atbalsts sabiedrībā, jūsu izredzes atkārtoti kļūt par ministru nav spožas. Varbūt jāmaina partija, kā to jau izdarījis Pabrika kungs?
Tā tik vēl trūka! Staiguļu un pašlabuma meklētāju laikam politikā vajadzētu beigties. Vēlētājiem jākļūst mazliet izvēlīgākiem un jāatceras, ka tas vai cits politiķis ir mainījis savu politisko piederību. Ko gan par cilvēka pārliecību un vērtību sistēmu pasaka tas, ka viņš var strādāt Nacionālajā apvienībā, bet pēc tam “Saskaņā”? Tāpat ir dīvaini, ja politiķis bijis Zatlera reformu partijā, vēlāk “Vienotības” frakcijā, bet tagad ir “Saskaņas” premjera kandidāts.
Varbūt atšķirības starp partijām patiesībā nemaz nav tik lielas? Jūs, piemēram, kašķējāties ar saskaņieti Morozovu Izglītības komisijā, bet, tikko ārā pa durvīm, tā abi tik draudzīgi.
Tajā konkrētajā epizodē Morozovs gāja man līdzi un stāstīja, kāpēc balsojis tā vai šitā. Es viņam teicu, lai atstāj šo retoriku reizei, kad būs klāt mediji. Atzinu, ka šoreiz “Saskaņa” ir vinnējusi, un ierosināju paspiest viens otram roku, kā to dara sportisti, lai kāda arī būtu bijusi spēle.
Atgriežoties pie “Vienotības” nākotnes – kādu jūs to redzat? Šobrīd tās vājums varētu būt viens no iemesliem, kāpēc buksē izglītības reformas.
Domāju, ka esam augšanas stadijā. Jā, iepriekš bija dziļas bezcerības un paguruma brīdis, kad bija daudz iekšēju strīdu un šķelšanās, bet šobrīd no tās atkopjamies. Par to liecina kaut vai tas, ka lielākā daļa “Par” izveidotāju ir atpakaļ “Vienotības” frakcijā un vēlēšanās grib startēt no mūsu saraksta.
Arvila Ašerādena ievēlēšana par partijas vadītāju bija veiksmīga, jo viņš pats nebija zaudējis ticību. Ja komandas kapteinim ir ticība, tad tā rodas arī komandai.
Pēdējā laikā bijušas veiksmes, piemēram, jau pieminētā pāreja uz izglītību valsts valodā.
Kaut visus iepriekšējos gadus šo ideju virzīja Nacionālā apvienība, nevis “Vienotība”?
Piedodiet vienkāršrunu, bet mēs nemērāmies ar Nacionālo apvienību! Iepriekšējā valdībā šo reformu “Vienotība” nevirzīja, jo iepriekšējai ministrei bija cita nostāja. Savukārt, kad es kļuvu par ministru, sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadīja Viņķeles kundze, kurai arī bija nostāja, ka tas nav vajadzīgs. Nebija jēgas virzīt reformu, kas Saeimā tiktu iebāzta atvilktnē un visādi novilcināta. Savukārt esošais komisijas vadītājs Aldis Adamovičš ļoti eleganti un sekmīgi novadīja šo procesu.
Izglītības valodas reformas dēļ Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība ir atdzīvojusies…
Esmu pārliecināts, ka režisors gan “Saskaņas”, gan Krievu savienības darbībām pirmsvēlēšanu periodā ir viens un šis režisors sēž Kremlī. Viņa mērķis ir salīdzinoši mazāka “Saskaņas” frakcija Saeimā, lai vieta būtu arī Krievu savienībai. Tad “Saskaņa” būs kā pretmets Krievu savienībai. “Saskaņa” būs labie, kamēr slikto loma nu paliks Krievu savienībai. Režisors cer, ka tādā gadījumā “Saskaņa” nonāks valdībā.
Un izveidos koalīciju ar ZZS?
Ļoti ceru, ka šis scenārijs neīstenosies, kaut senās “Rīdzenes” sarunas un arī balsojumi par izglītības reformām ne par ko labu neliecina. Tomēr ļoti ceru, ka zaļzemniekiem pietiks prāta neizretināt savu elektorātu, sperot tik nepopulāru soli kā koalīcijas veidošana ar “Saskaņu”.
