4
Vai veidu, kādā virzījāt reformas, uzskatāt par pareizu? Vispirms izstrādāja jaunu saturu, tas izstrādes gaitā daudz tika kritizēts un noliegts un tikai pēc tam prasījāt deputātiem, lai tā uztic valdībai jaunā, tik ļoti jau kritizētā satura ieviešanu. Kā lai deputāti tam piekrīt?
Jaunais saturs ir ne tikai kritizēts, bet arī slavēts. Protams, kritika vienmēr ir skaļāka, un visa Latvijas sabiedrība nevienā jautājumā nevar vienoties par vienīgo pareizo ceļu. Tomēr, ja prasītu dot Saeimai deleģējumu, kamēr vēl nav pilnīgi nekādas jaunā satura skices, deputātiem droši vien būtu pamatots jautājums, par ko tad mēs dodam deleģējumu valdībai.
Bet arī tagad izskan šis jautājums, kaut jau vairākus mēnešus tīmekļa vietnē “Skola2030” šis saturs ir pieejams. Vai nu nav redzējuši, vai nesaprot, vai arī informācija tiešām nepilnīga.
Minēšu veco klasisko piemēru: var pievest zirgu pie ūdens, bet nevar piespiest padzerties. Arī deputātus nevar piespiest izpētīt pieejamo informāciju. Pieļauju, ka ir deputāti, kuri neko nav redzējuši un dzirdējuši, kaut atbildīgās komisijas sēdēs satura veidotāji ir iztaujāti krustu šķērsu. Taču komisijā ir arī deputāti, kam vienmēr viss ir slikti, lai arī ko valdība darītu. To, ka “Saskaņa” vienmēr ir pret valdību, var saprast, bet dīvaini ir tas, ka ZZS, būdama koalīcijas vadošā partija, dzied līdzi “Saskaņai”.
Vai atzīstat kādas kļūdas, kas pieļautas šajā reformu izstrādes procesā? Piemēram, daļa skolotāju jūtas aizvainoti, it kā tiktu noliegts viņu līdzšinējais darbs.
Nu, nē!
Gribat teikt, ka viss bijis kārtībā?
Vienmēr ir iespējams kaut ko darīt labāk. Runājot par skolotājiem, viena daļa tiešām strādā radoši, jau atbilstoši iecerētajam standartam. Šobrīd tas ir brīvprātīgi, bet ir ļoti svarīgi, lai katrs skolēns saņemtu šādu izglītību. Visās skolās ir vajadzīgs vienots standarts. Vienmēr ir arī tādi, kas negrib pārmaiņas. Šāda veida cilvēkiem vienmēr viss jaunais ir slikts.
Kāpēc jau pirms satura izstrādes netika uzklausīti izglītības procesā ieinteresētie par to, kas šajā jaunajā saturā būtu jāiekļauj?
Paša satura izstrādē tika iesaistīts ļoti daudz cilvēku – ap 300 ekspertu: gan pedagogi, gan augstskolu mācībspēki ar zināmiem vārdiem; ļoti prominentas personas. Apspriest saturu pirms tā uzrakstīšanas? Kā var apspriest to, kā vēl nav?
Var apspriest to, ko būtu svarīgi saturā ierakstīt!
Kompetenču pieeja tika izdiskutēta ļoti plašā lokā. Par vispārējo konceptu, ka jādod ne tikai zināšanas, bet jau no mazotnes jāveido arī vērtību un ieradumu sistēma, nekādu diskusiju nebija, bet, kā vienmēr, velns slēpjas detaļās. Tāpēc arī reālā apspriešana tika piedāvāta tad, kad jau varēja diskutēt par detaļām.
Labi, apspriešana notika. Bijuši 900 priekšlikumi, arī Saeimas deputāti tos iesniedza. Nekas neesot ņemts vērā.
Šobrīd publiskā telpā neparādās izglītības satura mainītā versija un deputātiem patiesībā nav informācijas par to, kas no viņu priekšlikumiem ir iestrādāts un kas nav. Pieejama ir vecā versija, jo jaunā galaversija vēl ir procesā. Ministru kabineta noteikumus neraksta tiešsaistē.
Cīņa par agrākām skolas gaitām šobrīd ir zaudēta. Agrākas skolas gaitas saistījās arī ar pārmaiņām skolu vidē: lai tā kļūtu sākumskolēniem draudzīgāka. Tagad nekā?
Tā gluži nav. Jaunajā standartā būs aprakstīta arī mācību vide un tā būs uzlabota jebkurā gadījumā. Emocionāli teicu, ka pēc gadiem pie šīs reformas būs jāatgriežas un tad viss jāsāk no nulles. Tā gluži nebūs, jo iestrādes tomēr paliks.
Pie sešgadnieku jautājuma tiešām būs jāatgriežas, jo divu gadu pirmsskolas sagatavošanās posms ir pārāk ilgs un tieši sešos gados bērniem ir vislielākās iespējas augt intelektuāli, emocionāli un sociāli. Ir bezatbildīgi to neizmantot. Turklāt tiktu saīsināts laiks, kurā iegūst vidējo izglītību: 19 un 20 gadus vecie vairs nesēdētu skolas solā.
Ja vecāki iebilduši, jāsecina, ka ir informācijas trūkums, arī konservatīvisms un bažas par to, vai noskatītajā skolā otrklasniekam būs vieta, ja 1. klases viela būs apgūta bērnudārzā.
Izskanējis arī iebildums, ka nemaz nav vajadzīgs agrāk pabeigt skolu. Astoņpadsmit gados jaunieši vēl esot nenobrieduši un nopietni strādāt tā kā tā nav gatavi.
Kad pabeigta vidusskola, loģiskais ceļš gan ir uz augstskolu nevis uz darba tirgu. Bet, ja runājam par nobriešanu, kāds varbūt nav nobriedis arī 40 gados. Es gan domāju, ka mūsdienu jaunieši nobriest daudz agrāk nekā iepriekšējās paaudzes. Arī tāpēc svarīgi viņos ielikt stabilu vērtību sistēmu.
Esat aktīvi strādājis arī pie skolu tīkla reorganizācijas un teicis, ka skolotāju algas jāceļ tajās pašvaldībās, kur tas kārtots. Iepriekš bija plānots, ka šīs nedēļas valdības darba kārtībā būs informatīvais ziņojums par to, kā paaugstināt skolotāju algas kontekstā ar skolu tīklu. Kur šis ziņojums pazuda, un kādas tad bija IZM ieceres?
Ziņojumu tomēr izskatīs 12. jūnijā. Mēs piedāvājam trīs risinājuma variantus. Katram ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Neformālās sarunas, kas notikušas ar koalīcijas partneriem, jau diezgan skaidri iezīmē, kuru variantu valdība varētu atbalstīt. Tas paredz, ka papildu finansējumu skolotāju algām saņems pašvaldības, kas jau šobrīd atbilst Ministru kabineta regulējumam par skolēnu/skolotāju proporciju vai kas ir veikušas nopietnus soļus šīs proporcijas sasniegšanai, saņems proporcionālu un paritāru summu tam ietaupījumam, ko radījušas pašas, kārtojot skolu tīklu. Mūsu iecerēm ir pozitīvs saskaņojums no Finanšu ministrijas, kas jau ir ļoti daudz.
Saskaņā ar skolotāju algu grafiku, minimālā likme būtu jāceļ līdz 710 eiro. Taču jau tagad vairāk nekā pusē skolu minimālā likme ir 710 eiro vai augstāka.
Kādi būs kritēriji, lai izvērtētu, vai pašvaldība ir spērusi nopietnus soļus vai nav?
Skatīsimies, kāds bijis ietaupītais finansējums pēdējos trīs gados. To rēķinās proporcionāli skolēnu skaitam un tam ietaupījuma apjomam, ko veikusi katra Latvijas pašvaldība. Domāju, ka tas būs ļoti labs stimuls pašvaldībām turpināt kārtot skolu tīklu.
Cik pašvaldības kvalificēsies papilfinansējuma saņemšanai?
Aptuveni 80. Būs pašvaldības, kur algas pieaugums katram skolotājam vidēji būs tikai astoņi eiro, bet būs pašvaldības, kur tas būs pat simts eiro.
