Velns slēpjas detaļās! Saruna ar Kārli Šadurski par izglītības reformām 4
Šodien Saeimā balsos par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Tajos ietverts deleģējums valdībai pieņemt jaunu izglītības standartu, bet likumprojekts būtiski rediģēts Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, atliekot izglītības satura reformu un atsakoties no idejas par agrākām skolas gaitām. Pirms Saeimas balsojuma sarunājos ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.
Vai jūs spēlējat šahu?
K. Šadurskis: Bērnībā spēlēju, bet tagad ļoti reti un nenopietnā līmenī.
Es to vaicāju tāpēc, ka politiku var salīdzināt ar šahu. Piemēram, ja gribat ieviest reformas, jau laikus jāparedz pretinieku gājieni. Notikumi Saeimā liecina, ka tas laikam nav izdevies.
Šahā atšķirībā no politikas ir stingri spēles noteikumi un neviens nešmaucas. Politikā reizēm notiek citādi. Ja runājam par to, kur radās problēma reformu virzībā, jāteic, ka biju rēķinājies ar to, ka mums ir normāla, saderīga valdošā koalīcija. Tādā gadījumā, ja likumprojekts akceptēts valdībā, Saeimā vairs nevajadzētu būt būtiskai revidēšanai. Taču šajā gadījumā sanāca tā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti faktiski nostājās pret savu premjeru. Tas man bija drusku negaidīti.
Vai Saeimas plenārsēdē cīnīsieties par to, lai deputātu vairākums balsotu pretēji atbildīgajai komisijai un tomēr neatliktu reformas?
Liela daļa deputātu neiedziļinās tajā, par ko viņi balso. Tāpēc ļoti baidos no haotiska balsojuma plenārsēdē, kas varētu radīt vēl lielākas neskaidrības nekā atbildīgās komisijas balsojumi. Tāpēc respektēšu deputātu izvēli atbildīgajā komisijā un nelūgšu balsot Saeimu pretēji komisijas lēmumam un ātrāk ieviest reformas vai atgriezties pie diskusijas par sešgadniekiem 1. klasē. Vienīgi lūgšu pārskatīt lēmumu par izglītības programmu virzieniem vidusskolās. Komisija lēmusi, ka tie jāsaglabā četri, bet tas ir pretrunā ar jauno konceptu, kurā 10. klasē skolēni apgūs 12 mācību priekšmetus standarta līmenī, bet 11. un 12. klasē padziļināti mācīsies sešus mācību priekšmetus.
Deputāti, kuri balsoja pret koncepta maiņu, tā īsti nespēja pamatot – kāpēc. Skaidrākas bažas ir paudis Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks. Viņš uztraucas, ka 11. klasē skolēns ne vienmēr spēs izdarīt pārdomātu izvēli par to, kurus mācību priekšmetus izvēlēties. Bieži arī dzirdēts, ka deviņdesmitajos gados tika pieļauta kļūda, ļaujot vidusskolēniem samērā brīvi izraudzīties apgūstamos mācību priekšmetus.
Mēs nespersim tik radikālus soļus, kā, piemēram, tas ir Somijā, kur vidusskolā skolēns izdara ļoti brīvas un paša motivētas izvēles, kā arī vāc kredītpunktus līdzīgi, kā pie mums tas notiek augstskolās. Šādiem radikāliem soļiem neesam gatavi. Mūsu iecere ir, ka izvēļu grozus piedāvās skola. Līdz ar to tā nebūs pilnīgi brīva katra skolēna izvēle. Tā būs ierobežota atbilstoši skolas piedāvājumam. Taču tam jābūt krietni plašākam nekā pašreizējie četri virzieni, jo tie piedāvā specializēties tikai konkrētās jomās, nepiedāvā iespēju padziļināti apgūt, piemēram, ķīmiju un mūziku. Mēs runājam par to, ka jāstiprina starpriekšmetu saikne, bet esošais stingrais virzienu rāmis to neļaus, tas būs kā peldēt ar sasietām rokām.
Tādi svarīgi mācību priekšmeti kā matemātika un latviešu valoda, ja vien skolēns tos nebūs nolēmis apgūt padziļināti, 11. klasē papildus padziļināti apgūstamajiem priekšmetiem tāpat būs jāmācas tikai pamatlīmenī.
Nevar arī teikt, ka visas reformas tiek bremzētas. Šobrīd likumā ir ļoti labi nostiprinātas latviešu valodas aizsardzības normas. Turklāt tas attieksies arī uz privātām izglītības iestādēm. Šis darbs jāpabeidz tikai attiecībā uz augstskolām. Ja arī nāks cita valdība, to nebūs tik viegli mainīt.
Par latviešu valodas lomas palielināšanu izglītības procesā tomēr izskanējušas bažas, jo izglītības valodas reformu bija iecerēts ieviest kontekstā ar izglītības satura reformu. Ja jaunā satura ieviešana tiek atlikta uz gadu, kā lai ievieš izglītības valodas reformu?
Nenoliedzami, jaunā standarta ieviešanas grafiks bija saskaņots ar izglītības valodas regulējuma maiņu. Ja deputāti izdarīs izvēli atlikt uz gadu jaunā satura ieviešanu, tā būs reformu revīzija, tomēr citām revīzijām nevajadzētu sekot. Nedomāju, ka būtu jāmaina norma, kas paredz no 2019. gada 1. septembra ieviest izmaiņas latviešu valodas lietojumā. Protams, loģiskāk būtu ieviest abas reformas vienlaikus, taču palielināt latviešu valodas lomu mācību procesā ir iespējams, arī strādājot pēc vecā izglītības standarta. Tāpat jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz vairāk rotaļnodarbību latviešu valodā, bet arī to ieviešanu Saeimas atbildīgā komisija lēma atlikt uz gadu.
