Egils Līcītis: Satversmes priekšvārds no A ceļā uz Z 1
Milti maizes abrā jau iejaukti, maigām, gādīgām maizniekmeistara rokām veidos apaļu kukulīti, uz lizes šaus krāsnī un pēc tam izņems Latvijas tīnē novietojamu klaipu – Satversmes preambulu. Uzmanīgi, kā nesot kurvi, kas pilns ar olām, tā sauktajām latviskajām partijām politiskajā nepastāvībā izdevies vienoties, ka ir pēdējais laiks, lai ar atbilstošu 11. Saeimas vairākuma pārsvaru pieņemtu Levita sacerētos, Čepānes aptecētos tautai nozīmīgos paragrāfus Konstitūcijas ievadā. Lai izdarītu valstiskāko, uz ko šie deputāti spējīgi. Vēlētāji būs ievērojuši, kuri spēki pirmie iestājās par priekšvārdu, kas stiprina mūsu valstiskuma drošumu un noteiktību, kuri uz valstsnācijas interešu aizstāvības pozīcijām iešļūcenēs atčāpoja pēdējie un kuri kārtējoreiz izpaudās savā alerģijā pret nacionālām vērtībām, nopūloties apšaudīt ar pistongām, saskrāpēt līdz asinīm, noniecināt preambulas rakstītāju darbu.
Levita minētā gļēvlatviskumā paši vien esam pieļāvuši, ka aug buciņš, aug radziņi. Vispēdīgākā dokumenta parādīšanās zibens trāpīta, Latvijai nelojālā publika drīz attapās, lai atkal sāktu klabināt zobus. Lietoja izkurtējušu, novalkātu demagoģiju – juristu papīrs tak’ neesot ne ar aknu desas smaržu, ne kreftīgas ceptas šniceles garšu. Varai jāpastāv iekš tam, lai pabarotu ļautiņus. Tajā ziņā ievads nudien nav nedz ēdmaņa – provīzija, nedz panaceja. Pār preambulas aizstāvjiem centās nolaist etnokrātu un scenofobu ielāpainu šķidrautu. Kas tā “valstsnācija” esot, kur radusies un vai maz realitātē pastāv. Ar tikpat pavāju argumentāciju varētu prasīt – vai tāds Boriss Cilevičs pastāv un kā pierādīt, ka viņš tiešām pastāv un nav hologramma? Jūs zināt, kas ir buciņi ar izaugušiem žurubainiem radziņiem? Tie, kas jau pastāvīgi strādā nekrietnības pret Latviju, kas krīt četrrāpus Krievijas ietekmes priekšā un kas ir pret latviskuma atžirgšanu mūsu valstī. Viņi labāk gribētu šķirbainu, ar grabošā šīfera jumtu pārvilktu, nevis no guļbaļķiem grodi būvētu Konstitūciju – liberāļi. Tāpat “merkantilie latviešu cilvēki”, kas dīgst kā sēnes pēc lietus un sakās, ka derētu Latvijas “zvejniekciemu” vest izaugsmē un pārvērst par Singapūru, iekārtot šeit naudas caurteci pēc Honkongas parauga, ļaut visu brīvi pirkt un pārdot, vecmāmiņu ieskaitot. Kā izsalkuši odi barā tie metās virsū Satversmes ievada projektam, un, ja to izdotos nobeigt, būtu liels sponsoru apmaksāts izpušķots bankets ar kangaru un velnēnu, kas grib samīt Latviju, piedalīšanos.
Mūsu vērtību balstu pieņemšanā esam tālāk par A. Bet līdz Z – Satversmes papildināšanai ar priekšvārdu šīs Saeimas balsojumā – vēl jātiek. Nav jānoņemas ar bezgalīgu teksta rediģēšanu, ķildām, vai priekšvārds jādrukā uz papes vai kartona, – jāpaveic svarīgais darbs apņēmīgāk, ciešā saskaņā, lai visi, kas vilka dzeloņdrātis pret priekšvārdu, jau laikus nožāvētu asaras.
