Vēlme pasargāt vai totāla kontrole? Mākslīgais intelekts iesaistīts novērošanas kamerās fiksēto datu analīzē 21
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Novērošanas kameras sabiedriskās vietās jau ilgu laiku ir norma, taču līdz šim bažas, ka varētu sākties sabiedrības masveida novērošana, nebija īpaši izplatītas, jo šīs datu plūsmas izvērtēšanai trūka personālresursu.
Tagad mākslīgā intelekta straujā attīstība, kas datu apstrādi padara ievērojami ātrāku un precīzāku, un Ķīnas eksperimenti ar sabiedrības masveida novērošanu šo jautājumu padarījuši aktuālāku nekā jelkad.
Jautājums par mākslīgā intelekta iesaisti novērošanas kamerās fiksēto datu analīzē īpaši piesaistījis Vācijas mediju uzmanību.
Līdz ar novērošanas kameru uzstādīšanu sabiedriskās vietās tiek iegūti biometriskie dati. (Pie tiem pieder sejas – vaibstu – attēls, arī balss, acs varavīksnene un pirkstu nospiedumi.) Un jautājums par to izmantošanu ir neviennozīmīgs. No vienas puses, biometrisko datu izmantošana palīdz uzlabot sabiedrības drošību. No otras puses, attālā personu identifikācijas iespēja rada datu ļaunprātīgas izmantošanas risku.
Ignorē vienošanos koalīcijas līgumā?
Līdz šim šķita, ka Vācijas valdībai biometrisko datu izmantošanas jautājumā ir stingra nostāja. Jau koalīcijas līgumā ir noteikts, ka valdošās partijas noraida masveida videonovērošanu un biometrisko datu apstrādi novērošanas vajadzībām. Tāpat uzsvērtas cilvēku tiesības uz anonimitāti sabiedriskajā telpā.
“Biometriskās uzraudzības riski attiecībā uz cilvēku pamattiesībām mums ir jāuztver nopietni,” saka Liberāli demokrātiskās partijas (FDP) parlamentārās grupas Bundestāgā pārstāvis digitālās politikas jautājumos Manuēls Hēferlins. Arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji norāda, ka Vācija stingri iestājas pret automātisko biometrisko datu attālinātu identifikāciju.
Arī ES līmenī pašlaik notiek sarunas par saskaņotām normām mākslīgā intelekta lietojumā ES dalībvalstīs jeb par Mākslīgā intelekta regulu (AI Act), un Vācijai šajā procesā ir svarīga loma.
Tomēr tās opozīcijas partiju un atsevišķu datu aizsardzības aktīvistu nostāja ir radījusi bažas, jo vairākos aspektos atšķiras no lēmumiem, kas fiksēti koalīcijas līgumā. Sarunās par Mākslīgā intelekta aktu Vācija tagad norāda, ka noteiktos gadījumos, piemēram, kad ir pastrādāts kāds noziegums vai tiek apdraudēta nacionālā drošība, ir jānodrošina iespēja ar mākslīgā intelekta palīdzību atpakaļejoši izvērtēt novērošanas kameru savāktos datus.
Jūtas apdraudēti
Šī atkāpe kritiķu acīs paver iespējas plašai datu ļaunprātīgai izmantošanai. “Sarunās par mākslīgā intelekta likumu Vācija neizmantoja iespēju Eiropas līmenī raidīt spēcīgu signālu, lai aizsargātu pamattiesības,” uzskata Berlīnē bāzētās sabiedriskās organizācijas “Algorithmwatch” pārstāvji. Arī Kreisās partijas pārstāve Anke Domšeita-Berga ir nesaprašanā, kā valdība var pati savu tikai pusotru gadu veco koalīcijas līgumu šādi interpretēt. Viņa norāda, ka tas būtībā nozīmē, ka valsts iestādes patur tiesības preventīvi novērot visus cilvēkus.
Protams, ir svarīgi apkarot noziegumus, taču attālināto biometrisko datu izvērtēšana noziegumu gadījumos nozīmē, ka šai pārbaudei tiktu pakļauti arī cilvēki, kas netīšām atradušies pārkāpuma vietas tuvumā.
“Pagaidām izskatās, ka sīka zādzība kādā dzelzceļa stacijā jau būtu pietiekams iemesls ar mākslīgā intelekta palīdzību izvērtēt arī apkārtstāvošo cilvēku biometriskos datus,” norāda Advokātu asociācijas pārstāvis Dāvids Albrehts.
Iekšlietu ministrija šo kritiku noraida – esot liela starpība starp automātisku biometrisko datu apstrādi tiešsaistē un pagātnē apkopotu datu apstrādi. Pēdējā gadījumā dati tiek apstrādāti tikai īpašos noziegumu gadījumos, izmantojot jau esošo foto un video materiālu. Turklāt Federatīvais krimināldienests šo tehnoloģiju veiksmīgi izmanto jau kopš 2008. gada. Piemēram, 2021. gadā šādā veidā tikuši identificēti pieci tūkstoši likuma pārkāpēju.
