Foto – LETA

Saeimas pavasara sesijas nogalē gan “Saskaņas centrs”, gan Nacionālā apvienība nāca klajā katrs ar savu versiju likumam par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, bet ar projektu virzību Saeimā nevedās ne vieniem, ne otriem.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Lasīt citas ziņas

Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš jūnijā paziņoja, ka neatbalstīs atsevišķu politisko spēku virzītus likumprojektus par šiem jautājumiem. Viņš norādīja, ka par šāda likuma pieņemšanu Saeimā ir jāvienojas vairākumam deputātu. “Jebkādi nesaskaņoti politiski uznācieni šo ideju var tikai iznīcināt, pirms par to sāk diskutēt. Es to neatbalstīšu,” uzsvēra Valsts prezidents.

Sekojot prezidenta aicinājumam, Sabiedrības saliedētības komisija izveidoja īpašu darba grupu, lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes veidošanos pret Otrā pasaules kara karavīriem. Tajā darbojās pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas – Andrejs Judins (“Vienotība”), Irina Cvetkova (“SC”), Valdis Liepiņš (Reformu partija), Ilmārs Latkovskis (NA), Jānis Vucāns (ZZS) un Gunārs Rusiņš no ārpusfrakciju deputātiem.

Tālu ceļu veikuši! Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā

VIDEO. Par slepkavību aizdomās turētais mēģina aizbēgt no nopratināšanas telpas, sienā izdauzot caurumu

Sprūds: Uzbrukumā ANO miera uzturēšanas spēku bāzei Libānā Latvijas karavīri nav cietuši

Daļēji ņemot vērā NA un “SC” gatavotos likumprojektus, darba grupa izstrādājusi savu variantu likumam “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Tā mērķis ir novērtēt un atbalstīt tos Latvijas pilsoņus, kuri Otrā pasaules kara laikā tika mobilizēti Vācijas vai Padomju Savienības militārajos formējumos. Likums paredz šos cilvēkus neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi karojuši, atzīt par Otrā pasaules kara dalībniekiem. Tas viņiem garantētu tādas pašas tiesības, kas noteiktas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Turklāt viņi varētu pretendēt uz īpašu ikmēneša pabalstu no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem (ar noteikumu, ka viņi jau nesaņem kādas citas valsts militāro pensiju). Turklāt pašvaldības Otrā pasaules kara dalībniekiem varēs noteikt papildu atvieglojumus un sociālās garantijas. Tā kā Sabiedrības saliedētības komisijai nav likumdošanas pilnvaru, visticamāk, likumprojekts uz Saeimu tiks virzīts caur Aizsardzības vai Cilvēktiesību komisiju.

Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis prognozēja, ka likumprojekta virzība būs smaga, jo vairākos būtiskos jautājumos partiju viedokļi ļoti atšķiras.

Arī vakar komisijas sēdē deputāts Dzintars Ābiķis (“Vienotība”) likumprojektu nosauca par pilnīgi neizstrādātu, turklāt tajā esot dažādas “perversas normas”. “Kā var iedomāties nolikt vienā kategorijā nacionālos partizānus, kuri cīnījās un atdeva savas dzīvības par valsts brīvību, ar okupācijas armiju karavīriem?

Par tādām lietām, manuprāt, nav iespējams pat diskutēt!” savu sašutumu neslēpa Ābiķis. Bet Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis pauda izbrīnu, ka likumā ministrijai paredzētas finansiālas saistības, kas drīzāk piederētos labklājības, nevis aizsardzības jomai. Spolītis atgādināja, ka AM atbildībā jau tagad ir, piemēram, Latvijas teritorijā esošo Otrā pasaules kara upuru kapu sakopšana, bet aizsardzības nozare joprojām nesaņem tai pienākošos 2% no iekšzemes kopprodukta.

“Pozitīvi, ka šī lieta virzās uz priekšu un mums beidzot ir kāds pamats, ko sākt lietišķi apspriest, taču vairākos pantos nepieciešami būtiski grozījumi, ko mūsu frakcija noteikti gatavos,” teica NA pārstāve Ināra Mūrniece. Nacionāļi uzskata, ka likumprojektā pārāk vispārīgi noteikti ierobežojumi personām, kas nedrīkstētu saņemt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Tādēļ pastāv risks, ka šo statusu un tam sekojošos atvieglojumus varētu saņemt, piemēram, sarkanie partizāni vai tā sauktie izstrebiteļi (iznīcinātāju bataljonu dalībnieki). Likumprojekts Saeimā varētu nonākt novembra otrajā pusē.

Vienlaikus ar Otrā pasaules kara dalībnieku likumu darba grupa gatavo arī deklarāciju, kurā mēģina paust vienlīdzīgu attieksmi pret abās pusēs karojušajiem veterāniem. Pagaidām gan autori vēl nav gatavi iepazīstināt sabiedrību ar šā dokumenta saturu, jo sadarbībā ar Ārlietu ministriju tas esot jānoslīpē.

Kā paskaidroja darba grupas pārstāvis Valdis Liepiņš (RP), deklarācijas gadījumā jābūt “ļoti uzmanīgiem ar dažādiem formulējumiem”, jo pietikšot ar kādu neveiklu izteikumu, lai Latvijas nelabvēļi uzsēstos uz tā un novērstu uzmanību no kopainas.