Kā audzēt helēnijas? 0
“Gribētu vairāk uzzināt par helēnijām, kam ir stingri kāti. Manā dārzā zied sena šķirne, bet augi parasti izgāžas vējā.” VILMA KOKNESES NOVADĀ
Helēnijas ir kurvjziežu dzimtas ziemcietes, ko košumdārzos audzē jau sen. Pie mums sastopamās galvenokārt ir rudens helēnijas (Helenium autumnale) un citu savvaļas sugu daudzpakāpju hibrīdi, kas veido 70–160 cm augstus cerus. Dažas šķirnes sāk ziedēt jau jūlija beigās, bet lielākā daļa ziedus raisa augustā, septembrī. Vēlīno šķirņu augiem ir spēcīgs, stabils stublājs.
Zemāka auguma šķirnes, piemēram, ‘Waltraut’ (80–100 cm augsta, ar zeltaini brūnganiem ziediem), ‘Moerheim Beauty’ (ap 90 cm augsta, ziedi ir samtaini brūngani sarkani), ir agrākas un zied jūlijā, augustā. Vēlās rudens helēniju šķirnes ir ‘Helena Gold’ (1–1,2 m augsta, ar zeltdzelteniem ziediem), ‘Helena Red’ (līdz 1,2 m augsta, tumši ķieģeļsarkani ziedi ar dzeltenu vainadziņu), ‘Gartensonne’ (1,2–1,4 m augsta, ar dzelteniem ziediem), ‘Double Trouble’ (dzelteni, pildīti ziedi).
Kokaudzētavas “Bulduri” vadītājs Renārs Prūsis stāsta, ka helēnijas sevi viskrāšņāk atklāj saulainā vietā, bet ēnā izstīdz. Piemērota ir barības vielām bagāta, vidēji mitra smilšmāla augsne. Vienuviet var augt 4–5 gadus, tad vēlams pārstādīt, jo vecie ceri stipri pārblīvējas un sliktāk zied. Lielākoties pavairo pavasarī, dalot cerus. Augus stāda 40–50 cm attālumā citu no cita. Koši zeltainās krāsas dēļ helēnijas labi iederas jaukto ziemciešu dobēs. Tām līdzās var stādīt skarainos flokšus, pīpenes, miķelītes.
