Ko turpmāk darīs un kādas kļūdas pieļāvuši vēlētāju sodītie un Saeimā neievēlētie? 28
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā, 14. Saeimā nav iekļuvušas divas valdības partijas – “Attīstībai/Par”, kurai pietrūka aptuveni 250 balsu, un partija “Konservatīvie,” par kuru nobalsoja 3,09% vēlētāju. Tieši šie divi politiskie spēki pirms vēlēšanām demonstrēja, ka paveikuši daudzus, viņuprāt, svarīgus darbus un daļēji arī izpildījuši solījumus.
Taču vēlētājs savu izvēli ir izdarījis pēc citiem kritērijiem, kas var būt saistīti gan ar līderu augstprātīgo attieksmi, reputācijas problēmām, nespēju izskaidrot savus lēmumus, gan ar ideoloģisko svārstīšanos, kas vairāk attiecas uz “Konservatīvajiem”.
Viens no šīs partijas līderiem Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka centieni izpildīt partijas solījumus publiskajā telpā izsauca arī negatīvu reakciju un bija jārēķinās ar pretdarbību. To varētu teikt gan par “Konservatīvo” īstenoto ostu reformu un skolu tīkla sakārtošanu, gan par “Attīstībai/Par” veikto administratīvi teritoriālo reformu.
Pirms četriem gadiem, kad abi politiskie spēki guva labus rezultātus vēlēšanās, tie bija pavisam citās starta pozīcijās un piedāvāja sevi kā alternatīvu toreizējai varai.
K. Feldmans atgādināja, ka toreizējo premjera partiju Zaļo un zemnieku savienību, kas kampaņā 2018. gadā startēja kā “labo darbu čempioni”, arī vēlētājs nenovērtēja. Jāatgādina, ka tieši “Konservatīvie” panāca ZZS atstāšanu opozīcijā, tā iemantojot sev arī nelabvēļus, kas šajās vēlēšanās, iespējams, centās mobilizēt politiskos un citus resursus, lai “Konservatīvajiem” vairs nebūtu teikšanas 14. Saeimā.
Līdzīgi pretestība bija arī pret “Attīstībai/Par” reformām un liberālajām iniciatīvām. Šis politiskais spēks atviegloja konkurentu centienus ar pašu nepārdomātiem izteikumiem un darbībām, kas sēja aizdomas, kuras “AP” nespēja atspēkot, kaut vai jautājumā par bieži pieminētajām azartspēlēm.
Pabriks vainu redz citos
“Attīstībai/Par” komandas līderis arī 2018. gadā bija Artis Pabriks, kurš īsu brīdi pirms vēlēšanām pārnāca uz “Latvijas attīstībai” no “Vienotības”. Taču toreiz viņš kandidēja no citām pozīcijām kā populārs Eiropas Parlamenta deputāts, kurš bija gatavs atteikties no mandāta Briselē, kandidējot vēlēšanās.
Tagadējais premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) toreiz nestartēja. A. Pabriks, atšķirībā no citiem “AP” pārstāvjiem valdībā, Aizsardzības ministriju vadīja visus četrus gadus. Šajā laikā A. Pabriks ik pa laikam kritiski izteicās par valdības vadītāju K. Kariņu.
Taču tad, kad viņš arī savā priekšvēlēšanu kampaņā vērsās pret K. Kariņu, sabiedrība to uztvēra ne tā, kā varbūt bija cerējuši tie, kas veidoja “izlēmīgā premjera Pabrika” kampaņu. Nav zināms, cik daudzi šā iemesla dēļ novērsās no “AP”, bet jāatceras, ka sarakstam pietrūka tikai 250 balsu iekļūšanai Saeimā.
Nākamajā dienā pēc vēlēšanām ilgi nebija skaidrs, vai “Attīstībai/Par” ir pārvarējusi 5% barjeru. Gandrīz vienlaikus ar Centrālās vēlēšanu komisijas ziņu, ka “AP” tomēr neiekļūs 14. Saeimā, A. Pabriks nāca klajā ar paziņojumu, ka aiziet no politikas. Intervijā Latvijas Radio otrdien A. Pabriks sacīja: “Ja manas un mūsu partijas idejas būs vajadzīgas sabiedrībai, mēs būsim politikā. Ja nebūs vajadzīgas, tad nebūsim.”
Lūgts vērtēt kļūdas, A. Pabriks atzina, ka viena no tām bija asā vēršanās pret K. Kariņu, par ko viņš atvainojas. Taču pēc būtības šajā reklāmā nekas nepareizi neesot pateikts. Runājot par azartspēlēm, viņaprāt, tie ir sabiedrības pieņēmumi, kas esot veiksmīgi kultivēti, jo “nav neviena piemēra, kur es vai mūsu partija būtu lobējusi azartspēles”.
Pēc A. Pabrika domām, kļūda bija arī tā, ka vēlēšanās partijas sadalīja atbildību pa vēlēšanu apgabaliem. Vidzemē, kur pirmais bija A. Pabriks, apvienību atbalstīja 7,41% vēlētāju, Zemgalē, kur ar pirmo numuru kandidēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs – 5,06%.
Savukārt Rīgā un Kurzemē, kur sarakstu veidošana bija uzticēta “Kustībai Par”, nav izdevies pārsniegt 5%. Rīgā par “AP” nobalsoja 3,89%, Kurzemē – 3,06%. Procentu barjera nav pārsniegta arī Latgalē, kur ar pirmo numuru bija Juris Pūce, – tur par sarakstu nobalsoja 3,98% vēlētāju. Te lielu atbalstu guva Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods, jo Līvānos par “AP” nobalsoja 14,6%.
Līvāniem adresētais sveiciens, kuru vēlēšanu naktī Latvijas Televīzijā nodeva J. Pūce, visticamāk, bija saistīts ar šo atbalstu, nevis ar bezmaksas autostāvvietām, kā vēlāk ironizēja sociālo tīklu lietotāji. Taču Rīgas domes autostāvvietas caurlaides lieta arī ir atstājusi nospiedumu uz “AP” tēlu.
J. Pūce feisbukā ir pateicies visiem atbalstītājiem ar ierakstu, kurā teikts: “Vēlētājam vienmēr taisnība. Varu tikai teikt paldies par doto iespēju kalpot Latvijas valstij un brīdi nopietnām, netraucētām pārdomām. Mani četri gadi Saeimā un valdībā tuvojas noslēgumam. Bija interesants dzīves posms, ir lietas, kuras padarīju un ar ko lepojos.”
Dažas lietas, tajā skaitā arī pašvaldību reforma, gan tika dzītas cauri Saeimai, bieži vien nerēķinoties ar sabiedrības viedokli. Tāpēc tika pieļautas arī kļūdas, uz ko norādīja Satversmes tiesa un Valsts prezidents Egils Levits.
Taču tā bija reforma, kuru politiķiem nebija izdevies veikt vairākās iepriekšējās Saeimās. To pašu var teikt par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. J. Pūce arī piemin ieguldījumus reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanā, kur lauri jādala ar “Konservatīvajiem”, kas vadīja Satiksmes ministriju.
“Kustība Par” vēlēšanu rezultātus plānoja izvērtēt otrdien valdes sēdē. Pēc tās varētu kļūt skaidrāks, vai šie abi politiskie spēki un trešais partneris “Izaugsme” vēl sadarbosies, kam grūti noticēt.
Pēc vēlēšanām “Kustības Par” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts tviterī pateicās visiem par atbalstu, apsveica “Jauno Vienotību” un arī ideoloģiski radniecīgo partiju “Progresīvie”. “Mazliet pietrūka. Tā ir demokrātija, labākā pārvaldes sistēma, kāda ir. Vēlētājam ir taisnība. Mēs strādājām no sirds un izdarījām daudz. Mēs tiksimies atkal,” teikts D. Pavļuta tvītā.
“Konservatīvie” ideoloģiski mētājušies
Par aiziešanu ne tikai no politikas, bet arī no partijas ir paziņojis “Konservatīvo” viens no saraksta līderiem Latgalē Juris Rancāns. Kā galveno iemeslu J. Rancāns min neskaidro ideoloģiju. “Iepriekšējās vēlēšanās vēlētājs balsoja par mums kā par konservatīvās ideoloģijas pārstāvjiem.
Tomēr izrādījās, ka vārds “konservatīvs” partijas valdes un daļas biedru ieskatā ir elastīgs un stiepjams pēc vajadzības atkarībā no aktuālās konjunktūras. Visi mani iebildumi noslīka atsevišķu partijas biedru konformisma un demagoģijas purvā. Partija likumsakarīgi nonāca identitātes krīzē.
Tā sāka mētāties uz visām pusēm, apkalpot citu partiju vēlētāju intereses un pildīt citu partiju programmu ideoloģiskos punktus,” teikts J. Rancāna ierakstā. Teiktais liek domāt, ka partijā visu noteica daži cilvēki.
J. Rancāns acīmredzot runā arī par Civilās savienības likumu, kuru Saeimā iesniedza Tieslietu ministrija, ko vada partijas līderis Jānis Bordāns. K. Feldmans skaidroja – politiskais spēks, kas iestājas par tiesiskumu, nevarēja nereaģēt uz Satversmes tiesas spriedumu, no kura izriet nepieciešamība pieņemt šo likumu.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits “Latvijas Avīzei” atzina, ka pēc 24. februāra priekšplānā izvirzījās drošība un ārpolitika, par ko atbildīgas bija citas partijas, tāpēc “Konservatīvo” darbi palika nepamanīti. Te var minēt ne programmu “3 x 500”, bet arī jauno vilcienu iegādi, liels darbs ir ieguldīts ceļu sakārtošanā un citur.
T. Linkaits atzina: “Tas ir skaidrošanas jautājums. Mēs nemācējām šos darbus parādīt.” Viņš arī atzina, ka 13. Saeimas vēlēšanu panākumi ir jāsaista ar Jutu Strīķi, kura ir aizgājusi mūžībā, un Juri Jurašu, kurš pēdējo pusgadu pavadīja Ukrainā.
Pirms vēlēšanām vairākas nedēļas mediju ziņu topā bija plānotais skolotāju streiks, pie kā, pēc dažu domām, savu roku pielika arī politiskie konkurenti, kam nebija pa prātam “Konservatīvo” darbība. T. Linkaits uzskata – tas, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un valdība tomēr atrada kompromisu ar skolotājiem un streiks nenotika, ministrei nāca par labu.
“Šāda viļņošanās ir pirms katrām vēlēšanām, streikam gatavojās ne tikai skolotāji, bet arī veselības sistēmā strādājošie,” atgādināja T. Linkaits. Viņš paliek partijā un arī politikā, taču vairāk sevi redz kā satiksmes jomas ekspertu. Līdzīgi plāni ir arī K. Feldmanam, kurš savukārt redz sevi kā ekonomikas nozares ekspertu.
K. Feldmans, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem bija “Jaunā laika” biedrs, no partijas aiziet neplāno, jo viņš ir viens no tās līderiem, kuram tagad ir pienākums domāt par tās attīstību, izvērtējot kļūdas. Partijai ir 1200 biedri, un tā ir pārstāvēta pašvaldībās.
