Tautiešiem ārzemēs izvēles nebūs – noteikts, par kura apgabala sarakstiem savas balsis varēs nodot balsstiesīgie ārvalstīs 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Konceptuāli atbalstot valdības sagatavotos Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, Saeimas vairākums ceturtdien, 11. februārī, nolēma no darba kārtības izslēgt citas izmaiņas šajā likumā, kuras parlamentā bija iesniegtas daudz agrāk.
Šajā projektā ir aktualizēts diasporai svarīgais jautājums par iespēju Latvijas pilsoņiem ārvalstīs Saeimas vēlēšanās, balsojot pa pastu, izvēlēties, par kura vēlēšanu apgabala kandidātiem balsot.
Tagad balsstiesīgie ārzemēs var nodot savas balsis tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstiem. Tam arī pieskaita vēlētājus ārvalstīs, nosakot ievēlamo deputātu skaitu katrā apgabalā.
Konceptuāli atbalstītās izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā var uzskatīt par tehniskām, jo ar tām no likuma ir svītrotas “republikas pilsētas”, kādu vairs nebūs, jo pēc reformas Latvijā lielās pilsētas sauks par valstspilsētām.
Tāpat noteikts, kuri novadi būs katrā vēlēšanu apgabalā. Nelielas izmaiņas skars Vidzemi un Latgali, kurā kā Rēzeknes novada daļa būs Varakļānu teritorija, kas tagad ir Vidzemē.
Taču šie grozījumi neraisa tādas diskusijas, kādas februāra sākumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notika par otru Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projektu, kuru jau 2019. gada pavasarī Saeimā iesniedza Zaļo un zemnieku savienības un “KPV LV” deputāti.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums projektu konceptuāli atbalstīja, atturējās Nacionālās apvienības un Jaunās konservatīvās partijas deputāti, bet pret bija “Attīstībai/Par”.
Projektu aizstāvēja Viktors Valainis (ZZS), kurš arī ceturtdien sēdē iebilda pret tā izslēgšanu no darba kārtības, jo visām izmaiņām Saeimas vēlēšanu kārtībā ir jāstājas spēkā gadu pirms vēlēšanām – tātad līdz oktobrim.
Viņaprāt, vēlētājiem ārvalstīs ir jādod izvēles iespējas un jāļauj balsot par kandidātiem no tā vēlēšanu apgabala, ar kuru viņi jūtas saistīti.
Tas varētu vairāk motivēt šos vēlētājus piedalīties vēlēšanās un palielinātu aktivitāti. V. Valainis norādīja arī uz nevienlīdzīgo pārstāvniecību, jo, pieskaitot ārvalstu vēlētājus Rīgai, ar katru sasaukumu palielinās no Rīgas apgabala ievēlēto deputātu skaits.
Projekta autori bija ierosinājuši noteikt “griestus”, ka no Rīgas apgabala var ievēlēt 30 deputātus. Tiesa, pēc juristu iebildumiem V. Valainis pats no šīs idejas atteicās, taču projektā tā ir, ko varēs koriģēt, tikai skatot to lasījumos, ja līdz tam tiks.
Projektu no ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtības ierosināja izslēgt vairāki koalīcijas deputāti. Viens no viņiem, Raivis Dzintars (NA), “Latvijas Avīzei” 11. februārī paskaidroja, ka Nacionālā apvienība var atbalstīt tikai daļu no projektā ietvertā satura, bet nevar balsot par tajā paredzēto pārstāvniecības maiņu.
“Pirms balsojuma par šo jautājumu vēlamies uzklausīt koalīcijas partnerus, lai saprastu, vai noraidīšanas gadījumā ir pamats sagaidīt vienošanos par diasporas vēlētāju izvēles paplašināšanu atsevišķā likumprojektā,” sacīja R. Dzintars.
Vislielākā skepse komisijas sēdē iepriekš bija Jurim Pūcem (“AP”). Taču arī viņš ideju nenoraidīja, bet tikai norādīja, ka tās juridiskais risinājums ir nepilnīgs.
Piemēram, nav skaidrs, cik diasporas vēlētāju izvēlēsies balsot par katra konkrētā apgabala sarakstiem; kā noteikt ievēlamo deputātu skaitu, jo Satversme tomēr nosaka, ka Saeimu ievēl proporcionālās vēlēšanās. Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) savukārt bija neziņā, pēc kādiem kritērijiem pilsoņi ārvalstīs apstiprinās savu piederību vienam vai otram apgabalam.
Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto februāra sākumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē atzina, ka priekšlikums varētu stiprināt ārvalstīs dzīvojošo piederības sajūtu Latvijai un savam dzimtajam novadam, bet viņa nebija pārliecināta, vai tas cels vēlētāju aktivitāti.
To vairāk ietekmējot, piemēram, tālais ceļš līdz vēlēšanu iecirkņiem, sarežģītā procedūra balsošanai pa pastu.
Ne visi cilvēki arī sekojot līdzi norisēm Latvijā, jo partijas neuzrunā diasporas vēlētājus ar savu piedāvājumu. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām to esot darījuši tikai daži politiskie spēki.
