Cik lielas ir amata pilnvaras – CVK vadītājs kādā brīdī var apturēt vēlēšanas, diskvalificēt listi? 9
Ja saraksts rupji pārkāpj noteikumus attiecībā uz aģitāciju, KNAB ir tiesības noņemt vainīgos no distances. CVK var lemt par apšaubāmiem gadījumiem konkrētā iecirknī.
Cienījamais Cimdar, vai ļausiet balotēties kandidātei Tatjanai Ždanokai? Bijusī interfrontiete būšot nr. 1 Krievu savienības listē.
Jautājumus risināsim ienākšanas secībā, kā demokrātisku valstu pamatprincipos pieņemts, tiesiski. Kandidātu sarakstus pēc iesniegšanas CVK pirmreizēji pārbauda, vai viss atbilstīgi likumam. Tālākā procedūra – saraksta reģistrēšana. Pēc tam kandidātu pārbaude, toskait, vai uz viņiem neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi. Pārbaudi veic, saņemot informāciju no iestādēm, un CVK saskaņā ar iegūtajiem datiem tiesīga veikt grozījumus sarakstos un svītrot kandidātus. Ierobežojumi kandidēt ir viens no iemesliem, kādēļ konkrēto personu izslēdz no saraksta.
Nu, un uz Tatjanu Arkadjevnu attiecas ierobežojumi?
Šī ir CVK kompetence – lemt, spriežot pēc saņemtajiem dokumentiem. Kamēr dokumentu nav, nevaru pateikt un prognozēt iespējamo lēmumu. Atgādināšu, 2002. gadā kandidāte Ždanoka tika pieteikta vienīgā savā sarakstā. Toreiz izskatīšanas procedūra bija līdzīga. Pārbaude noslēdzās ar saņemto tiesas spriedumu, ka Tatjanai Ždanokai ierobežojumu dēļ liegts būt par Saeimas vēlēšanu kandidāti. CVK lēma svītrot. Nule ir jauns Satversmes tiesas spriedums. CVK pienākums ir ņemt vērā kā to, tā Vēlēšanu likuma un Konstitūcijas nosacījumus. Savukārt jebkuram svītrotam kandidātam ir tiesības iet uz tiesu, apstrīdēt, sūdzēties par mūsu lēmumu.
Sakiet, vai drošības apsvērumu dēļ vēlēšanu modernizēšana atcelta? Es domāju, ka pilsonis reizi četros gados tik daudz varētu kā piecelties no dīvāna un aiziet līdz iecirknim, taču progresa piekritēji nereti kritizēja CVK – kāpēc nevar balsot internetā vai pat ar īsziņām?
Pasaulē balsošana internetā valsts nozīmes vēlēšanās ir tikai Igaunijā. Pēdējo gadu pieredze ar kiber(ne)drošību ir viens no argumentiem, kamdēļ citas valstis ieslēgušas atpakaļgaitu pārejas plāniem uz modernāku elektronisku balsošanu. Cita problēma – interneta balsojumā tehniski nav iespējams nodrošināt konstitucionāli garantēto balsošanas noslēpumu. Igaunijā aizklātums strādā uz godavārda – mēs neskatīsimies, par ko jūs balsojāt. Varbūt igauņi ir likumpaklausīgāka nācija. Tomēr nesaku nekad. Pēc ledusskapja izgudrošanas cilvēki varbūt sprieda – ko vairs jaunu izdomāt. Mūsdienās attīstības ceļi ir ļoti tālejoši, tehnoloģijas arvien gudrākas. Pieņemu, ka nav ilgi jāgaida, kad elektroniska balsošana būs un notiks droši un aizklāti.
Uzbrucēji, gaisa jaucēji tāpat meklēs jaunus paņēmienus!
Droši vien, bet šobrīd parlaments teicis stop – tuvākajā laikā balsošana internetā nebūs. Tehnoloģiju izmantošana gan pieaug. CVK ir iesniegusi priekšlikumu “pārvietošanās brīvībai”, ka arī Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās cilvēki drīkstēs balsot jebkur, un iecirkņi tiešsaistē sazināsies, ka, piemēram, Ozolnieku novada vēlētājs par vietvaru Ozolniekos balsojis Siguldā. Taču tehnoloģijas nozīmē izmaksas. Nevar aizrauties ar dārgiem projektiem, kas maz ko atrisina no reālām vajadzībām.
Sakarā ar Diasporas likumu Saeimā izskanēja viedokļi, ka mūsu pilsoņi ārzemēs vairāk jāiesaista politiskās norisēs Latvijā, no kurām vēlēšanas ir pati galvenā. Ko no CVK puses var darīt lietas labā?
Līdz 2010. gada vēlēšanām iecirkņus izvietoja tikai mūsu pārstāvniecībās ārzemēs, ar atsevišķiem izņēmumiem – tautiešu centros. Krīzes periodā vēstniecībās samazināja darbinieku skaitu. Tai “nestundā” Amerikas Latviešu apvienība lika priekšā – uzticiet mums, organizēsim apmācības, sarīkosim iecirkņus un vēlēšanas. Šai virzienā tā tas strādā – kur ir mūsu pilsoņi, kas gatavi organizēt procesu atbilstoši noteikumiem, tur notiek balsošana. Sasparojušies tieši Eiropas latvieši – iet plašumā iecirkņu skaits, mostas interese par dalību Saeimas vēlēšanās. Kopumā šogad apstiprināti jau 117 iecirkņi 44 valstīs. Ārzemēs balsojušo rezultātu pieskaita Rīgas apgabalam. Nosacīti var rēķināt, ka ārpus Latvijas dzīvojošie “būtu jāaizpilda” 8 no 35 Rīgas apgabala deputātu vietām, bet tas gan atkarīgs no aktivitātes. Te ir nianse, ka Rīgā vēlēšanu sestdienā iecirkņus apmeklē arī daudzi iebraucēji no Latvijas reģioniem. Jāatzīmē cita tautiešu vēlme. Viņiem nav sevišķu iebildumu vēlēt par Rīgā pieteiktiem sarakstiem, taču daži grib balsot citā apgabalā, kur ir dzimtas saknes, šodien uzturētas saiknes utt. Par to esam diskutējuši, bet, kamēr nav vēlētāju reģistra, grūti saprast, cik ir gribētāju vēlēt konkrētā vietā, kā lai mēs zinām, ka, teiksim, sēļu izcelsmes Amerikas latvietim vajag Zemgales apgabala vēlēšanu zīmes.
Vai ārzemju latviešu aktivitāte ar katrām vēlēšanām pieaug?
Tie ir desmiti tūkstoši balsotāju iepretī simtiem tūkstošu šajos gados aizbraukušo un trimdas latviešu. Nacionālajās vēlēšanās Latvijā ir svārstīga apmēram 60% balsstiesīgo dalība. Ārzemēs līdz iecirknim tiek aptuveni 30% vēlētāju. Eiroparlamentu vēlot, pat daudz mazāk cilvēku.
