Kļūstam lielāki ciniķi, tas ietekmē vēlēšanas. Saruna ar Arni Cimdaru 9
Šonedēļ, no 18. jūlija, partijas sāks iesniegt kandidātu sarakstus 13. Saeimas vēlēšanām. Pirms vēlēšanu maratona finiša taisnes “Latvijas Avīzē” viesojas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Cimdara kungs, pats vienmēr apzinīgi pildāt pilsoņa pienākumu un balsojat?
A. Cimdars: Vienmēr.
Pie urnas jums grūta izšķiršanās?
Jā. Nav tā, ka ieskrienu iecirknī, paķeru biļetenu un urnā iekšā. Izmantoju iespēju “rediģēt” listi, nereti vadoties no pēdējā brīža pārdomām. Bezpartijiski vēlētāji nepiedalās lemšanā partiju birojos, kādā secībā jāliek kandidāti. Mans viedoklis dažreiz nesakrīt ar sastādīto secīgumu, tāpēc padarbojos ar plusiem, svītrojumiem.
Ar jūsu augsto kvalifikāciju, ilggadējo pieredzi vajadzētu zināt, kas uzvarēs 13. Saeimas vēlēšanās?
Zinu, bet lai paliek noslēpums. (Smejas.)
Kas jāzina vēlētājiem – šīs vēlēšanas kaut kādā ziņā atšķirsies no iepriekšējām?
Ja salīdzina ar 2014. gada nobalsošanu, īpašu jauninājumu nav. Tikmēr partijām gan – tagad jābūt vismaz ar 500 biedriem un gadu kā reģistrētām. Bet cilvēkiem prātā pēdējās – pašvaldību vēlēšanas, kur bija jādodas uz iecirkni, kur esi pierakstīts. Saeimas vēlēšanās speciālu paziņojumu nesūta, drīkst balsot, kur vien vēlies. Plānojot rudens darbus, jāatceras – 6. oktobrī nacionālo vēlēšanu diena. Obligāti vajadzīga derīga pase. Tiem, kuriem ir tikai ID karte, trīs nedēļas pirms vēlēšanām PMLP sagatavos vienreizēju bezmaksas dokumentu – vēlētāja apliecību, ko varēs saņemt tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izdota vēlētāja ID karte.
Vai pamalē jau redzat zīmes, kas tieši šīm vēlēšanām būs raksturīgs?
Mūsdienu pasaulē tendences izpaužas apmēram vienādi. Visi kļūst vairāk patērētāji nekā ideālisti un lielāki ciniķi. Tā ietekmē priekšvēlēšanu cīņas kļūst sīvākas, nežēlīgākas.
Cilvēki atmet ar roku politikai, mazāk iet vēlēt?
Nedomāju, ka tā ietekmē pilsoņu līdzdalību. Otrādi, populistu kaujas nereti izceļ no miera stāvokļa snaudošo elektorātu, kam ikdienā maza daļa gar valsts pārvaldīšanu un kas no politikas turas labāk tālāk. Ir ļaužu grupa, kas, lai notiek kas notikdams, nekad neies balsot. Ir grupas, kas ieradīsies iecirknī pēc īpaša pamudinājuma. Ekstrēmas situācijas dēļ vai tādēļ, ka sevi spilgti pieteicis kāds dižens vadonis, vai arī populistu uguņošanā pacelto tematu piesaistīti. Un ir pragmatiski cilvēki, kuri raduši iet un vēlēt, neraugoties ne uz kādiem partiju manevriem.
No cita redzesleņķa – vēlēšanas notiek pa jaunam, jo jāsaskaras ar apstākļiem, kad Krievija centusies ietekmēt cilvēku izvēli varenākās valstīs nekā Latvija. Kā gatavojamies pretdarboties, lai iejaukšanās nenotiktu? Tiekot dibināta speciāla darba grupa, nodrošinot netraucētu procesu?
Jā, šajā ziņā ir citādas priekšvēlēšanas ar drošības risku apzināšanu. Kiberdrošība ir viena no prioritātēm, puspatiesību, prātus skalojošo viltus ziņu apkarošana – vēl viena. Tie ir nopietni apdraudējumi. Bieži vien nemaz nevajag pretlikumīgas darbības iecirknī. Pietiek ar kāda sētu trauksmes ziņu par to, kas nav noticis, bet organizēta troļļu armija piebalso – jā, jā, es arī redzēju! – un rodas grūti sakārtojams haoss, virzīts, piemēram, uz vēlēšanu godīguma apšaubīšanu, procesa diskreditāciju. Drošu, pārliecinātu vēlētāju neietekmēs priekšvēlēšanu kampaņas, lai kā viņu ideoloģiski gribētu noskaņot. Izvēlē nestabilākos – nav izslēgts, ka mēģinās ietekmēt. Attiecībā uz valdības stratēģisko darba grupu – ministriju un drošības iestāžu pārstāvji arvien piedalījušies vēlēšanu procesa nodrošināšanā. Valsts policija gādāja par kārtību, Drošības policija pieskatīja, lai nenotiek balsu pirkšana, bet situācija mainījusies. Kļuvusi kritiskāka. Nepieciešamas atbildīgo dienestu koordinētākas darbības. CVK administrē vēlēšanas, sagatavo un novada. Šobrīd jūtamies vairāk “ieskauti”, kad arī citas institūcijas pievērš lielu uzmanību vēlēšanu “nenozagšanai”. Arī no sabiedrības atkarīgs – ja kādam ir informācija par apdraudējumiem vēlēšanām, būtībā draudiem valsts stabilitātei un funkcionēšanai, tas jādara zināms atbildīgajiem dienestiem. Balsu pirkšana, administratīvo resursu izmantošana, slēptā reklāma, krāpšanās ar aģitāciju, nelikumīga finansēšana – visi ir būtiski likumpārkāpumi.
